Vientuļā nedēļas nogale

Sestdienas rītā pamostos ar tik sliktu garastāvokli, ka sadzīvot ar tādu nav iespējams. Vienīgās zāles — kilometriem gara pastaiga. Dodamies uz tuvāko metro pieturu kādu 20 kvartālu attālumā, lai tālāk dotos uz pilsētas centru. Pilsētas centrā ir miljoniem cilvēku, kuri stumjas pa parkiem, pa ielām, pa trotuāriem un zaļajām zonām. Ieejam pastā nosūtīt atklātnes — pasta nama iekštelpas rotā zelta krāsas dzelzs mežģīnes un tik greznas kāpnes, ka acis žilbst.
Djego Rivjeras sienu gleznojumus neredzam, jo Izglītības ministrija ir slēgta. Kādā ļoti tradicionālā virtuvē apēdam tako, dodamies mājās. Sabrūkam gultās, paskatāmies Sekss un lielpilsēta sērijas, viss.
Svētdienai nav plānu, bet tā pati risinās kā skaists stāsts. No rīta mūs sazvana Silvers (37 g.v. franču modelis) un izved pastaigā pa parku. Es beidzot atļaujos uzvilkt kleitu un zelta iešļūcenītes. Džinsi un kedas ir līdz kaklam. Parkā apēdam tako, Līga un Silvers daudz runā par darbu un dara to tik dzīvi, gribu rakstīt grāmatu par modeļiem. Pa ceļam fotogrāfēju visus sludinājumus namu logos — pirmdien jāmēģina izīrēt kāds dzīvoklis. Nevaru bez Kriša nevienu dienu pavadīt, un man ir pamatotas aizdomas, ka viņš bez manis arī ne.
Tad dodamies uz divu galveno pilsētas ielu krustojumu, kur dzīvo Silvers, apskatīt viesnīcas tipa dzīvokļus, kuros mitinās arī viņš. Ir svētdiena, parkā mākslas un pārtikas tirdziņš. Nopērkam salātus, dažādus nezināmus augļus un garneles, ejam pie Silvera gatavot vakariņas. Diena pagājusi nemanot, un bijusi jauka — laba sabiedrība, garšīga pārtika un ciešams vīns ir paveicis brīnumus. Kad dodamies mājās, ir jau tumšs. Saritināmies gultā un aizmiegam. I nekāda seriāla nevajag.