ceturtdiena, 2010. gada 30. septembris

Laika steigšanās noslēpums ir atklāts

Meksikas zinātnieki pēc teju divu gadu ilgiem pētījumiem ir nākuši uz pēdām fenomenālam atklājumam, kas atrisinās laika steigšanās mīklu. Izrādās, ka laika steigšanās ir cieši saistīta ar darba daudzumu. Jo vairāk darba, jo mazāk laika, vēsta atziņa, kuru savā divu gadu ilgajā dzīvē Meksikā novērojuši Kristians un Eva Šici.

Kad viņi ieradās Meksikā, laiks šķita stāvam uz vietas. Dažas dienas Gvadalaharā vai Mehiko bija vērā ņemams laika nogrieznis. Otrajā gadā, kad darbi sāka nākt viens pēc otra, brīnišķīgā lēnā laika plūduma ilūzija bija galā. Un tā šodiena, kad ir nobildēti 14 Poļinas jaunās kolekcijas komplekti, pieņemti 5 pasūtījumi, atdoti dokumenti Kriša un Toma darba atļaujām, ir paskrējusi nemanot. Ir pusdeviņi, jāzvana amerikāņu līgavai, bet patiešām, patiešām nāk miegs, nav laika un daudz patīkamāk būtu mazliet kādas interneta lapas apskatīt.

trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Santas oža

Šovakar atkal satikām Araseli. Viņas acis spīd kā pusnakts zvaigzes. Džonītis gribot kādudien apskatīties manas fotogrāfijas. Izskatās, ka Santa vēl pirms mums saoda pareizi to, kas notiek mūsu acu priekšā. Pam, pam, pa-pā, pam, pam, pa-pā!

otrdiena, 2010. gada 28. septembris

Atklāsme

Šodien es pēkšņi sapratu, ka nav tāda lieta kā vistas tako.
Vakarnakt atbrauca Poļinas mamma. Rītdien fotogrāfējam Poļinas jauno kolekciju, kura vēl šodien top. Rīt no rīta tikšot pabeigta.
Līgavas mani padarīs traku, bet lai piepil vēl mazliet un es būšu gatava garam ierakstam šajā sakarā.

El infierno

Nupat caur lielveikalu pārnācu mājās. Un labi, ka caur lielveikalu, jo tiku pārpilnības un gaismas apžilbināta, bet vēderā mierinoši iegūlās ābols. Ja būtu rakstījusi tieši pēc filmas "El infierno" (Elle) noskatīšanās, tad diez kas vispār dienasgrāmatā darītos.
Tēma vienkārša: Vardarbība! Narkotikas! Meksika pārvēršas ellē!
The Internet Movie Database ir iedevusi deviņas no desmit zvaigznēm. Nez kādēļ tā ir arī komēdija. To rāda Meksikas divsimtgades sakarā. 
Skatījos un brīnījos. Nezinu nevienu tautu (izņemot krievus un dažus Balkānos), kur būt bandītam, šaut un nogalināt būtu tik jautri un pacilājoši. Visi smejas, tiek grieztas galvas, mēles, ausis, cirsti pirksti, turklāt diezgan reālistiskā manierē. Zāle smejas. Jo pazīst citātus, es pieņemu. Iespējams, mājās lamājas līdzīgi.
Tēma - kā brālis iet brāli atriebt, iestājoties kartelī. Ka visi, kas grib dzīvot labi Meksikā, ir spiesti pelnīt ellē. Ka visi, arī mācītājs un mērs, un skola ir pateicīgi krustēvam. Ka brālis pret brāli, ģimene pret ģimeni ir jautri un izklaidējoši. 
Meksikā ir pavisam citas attiecības ar nāvi, tas ir vienkārši veids kā nomirt. Nomirt stāvus ir cienījami. Ar automātu rokās - varonīgi. Vienīgais grāmatu skapis visā filmā ir krusttēvam. Labais varonis - vienkāršs, bet labs puika, nupat atgriezies no peļņas ASV. Araseli noslaucīja asaru. Filma bija laba, apskatiet treileri. 
Saskaņā ar Wikipedia datiem 2006. gadā šajā karā gāja bojā 62, 2007. gadā - 2837, 2008. gadā - 6844, 2009. gadā 9635, bet 2010. gadā - 8032 cilvēki. 

pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

Pie palmas

Santa reiz trāpīgi atzīmēja, ka Araseli ir gluži kā liela palma pie kuras visi var pavēnī patverties. Mūsu kundze kopš pavasara dzīvoja Gvadalaharā, bet nu atgriezusies Vajartā, dzīvo vecajā labajā namiņā Buseriju klāsterī, nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem un tikusi pie jauna džonīša.
Šodienu pavadījām pie baseina. Pāri kalniem dārdēdams nāca negaiss un šķita, ka tūdaļ sāksies tāds pats negaiss kā pagājušajā naktī, kad daži spērieni nāca reizē ar gaismu. Pēcāk lietum smīlājot (ļoti reta parādība Vajartā, jo parasti gāž tropiskas lietusgāzes vai arī spīd saule) slīpējām promenādi un paguvām uz svētdienas vakara misi. Tādām manuprāt būtu jābūt svētdienām.

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

Bumbiņas

Sakarā ar lietusgāzēm Graciela atcēla rītdienas tenisa nodarbību. Skumstu. Rītos, kad jāiet tenisu spēlēt, ir cita celšanās. Vai nav trakums? Esmu atklājusi jaunu aizraušanos.

Lauma aiz kadra

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

Poļinas sakarā

Poļina vairs neprecas. Tagad viņa veido savu apģērbu līniju pārdošanai pilsētas veikalos.

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

Biju pie ausu ārsta

Pāris dienas atpakaļ noņēmu no ausīm austiņas un sapratu, ka viena vairs lāga nedzird. Vakar saspēlējos tenisu un kļuva vēl sliktāk. Zinot, ka tropos ar iekaisumiem ļoti jāuzmanās, ātri pierakstījos pie LOR. Jau latviski ir grūti izskaidrot kā tad tā auss jūtas, kur nu vēl spāniski. Ņēmu Krišu līdzi.

San Javier slimnīca mani iepriekšējo reizi nosita ar augstajām cenām, tādēļ šoreiz izvēlējos slimnīcu CMQ, kas orientējas nevis uz ārzemniekiem, bet uz turīgiem meksikāņiem. Pierakstījos vakar septiņos, vizīte bija šodien desmitos rītā. Slimnīca jauna, visa vienos stiklos, ausu nodaļā sekretāre uzreiz mūs ieved pie daktera. Ārsts visus jautājumus pārformulēja dažādos veidos un uzdeva divreiz, šķiet nodrošinoties pret to, lai kaut ko līdz galam nesapratusi viņam atbildu jā, jā. Tad ieaicināja blakuskabinetā, kur ar zondi (attēlu skatījāmies uz liela TV) izskatīja abas ausis un degunu, komentējot ko mēs redzam, kas ir labi un kas ne tik labi.

Vēl sekoja smalka iztincināšana, iztaustīšana, un mēs devāmies atpakaļ pie galda, uz kura stāvēja auss modelītis un portatīvais dators ar uzskates materiāliem. Nekad iepriekš pie ārsta neesmu uzzinājusi tik daudz. Tagad saprotu auss uzbūvi, skaņas nonākšanu līdz smadzenēm. Ir skaidrs kāpēc ārsts izslēdz vienas slimības, bet pieļauj citas. Kas man ir jādara, no kā jāizvairās, kā iespējams es jutīšos un ko vēl var iesākt lietas labā. Nevaru iedomāties ko vēl derētu noskaidrot.

Pēc ārsta devos nopirkt zāles. Vienas ražo Roche - Ls 8, otras cita laba zāļu firma - Ls 12. Koš pagājušās vasaras slimošanas zinu, ka ir vērts pameklēt katrai zālei savu Meksikā ražotu ģeneriķi. Apstaigājām divas aptiekas un nopirkām tās pašas zāles tajās pašās devās attiecīgi par Ls 0.8 un Ls 1.80. Ārsta konsultācija - Ls 20.

Tā skaņa ar kuru bumbiņa trāpa raketē... pak!

Teniss man iepatikās uzreiz. Man patīk kā mākslīgā zāle pieskaras kedām. Man patīk kā Graciela mūs liela par necilajiem (pasaules tenisa kontekstā) panākumiem. Visvairāk man patīk tā skaņa ar kuru bumbiņa iesitas tīklā pak un pēc tam otrs pak laukumā. Dažus otros pak nedzirdējām, tās bumbiņas Gracielai nāksies meklēt blakus pagalmos. Toms līks aiz smiekliem ar teleobjektīvu pa savas guļamistabas logu fotogrāfēja. Gaidu trešdienu, kad atkal būs nodarbība.
p.s. Salīdzināju savas un Gulbja bildes. Jāģērbj tomēr sarkans krekliņš.

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Zilās sienas

Esam tikuši pie savām tirkīzzilajām sienām Meksikā. Trīs reizes pārkrāsojām istabu, jo pirmās divas kārtas pat mums šķita kliedzošas. Toms teica, ka mušas sprāgšot, es nespēju mierīgi diendusu pagulēt. Nopirkām kvalitatīvāku krāsu, tikpat košu, un rūpīgi nokrāsojām trešo reizi. Piekārām rozā aizkarus un atzinām par labu esam. Bildes būs tad, kad nokrāsosim palodzes ultramarīna krāsā.

Ar vieglu paniku gaidu rītdienas tenisa nodarbību. Pēdējā laikā esmu tikai sēdējusi pie datora (dažkārt aplūkojot Gulbja fotogrāfijas)/gulējusi siestu/ceļojusi kādā transporta līdzeklī. Neesmu pārliecināta, ka varu aizskriet pakaļ bumbiņai, turklāt vicinoties ar raketi... hahahā. Nav smieklīgi.

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

Ziņas un manieres

Viendien pamanīju, ka apollo.lv nopublicējis Scanpix/Reuters foto no svētku gājiena Meksikā un pielicis apmēram šādu virsrakstu: Savdabīgi armijas formastērpi. 
Rakstu redaktoram vēstuli:
"Sveiks, Voldemār!
Šodien ziņās lasu, ka Meksikas armijā iet meitenes brunčos, tā nav.
Meitenes, kuras redzamas attēlā, ir stilizētas Adelitas - varones revolucionāres, ar armiju tam nav nekāda sakara, vairāk ar folkloru un 100 gadus seniem notikumiem, kad indiāņu meitenes tautastērpos ņēma rokās plintes un gāja aizstāvēt valsti."

Nākamās dienas vakarā izbrīnīta ieraudzīju, ka raksts izlabots.  Kas mani izbrīnīja? 
Ka no Apollo nesaņēmu garu pateicības pilnu vēstuli par to cik esmu gudra un apķērīga, bet viņi vienkārši izlaboja rakstu. Meksikā būtu noticis otrādi - vēstuli es būtu saņēmusi, pieklājības mežģīņu pilnu, bet raksts visticamāk izlabots nebūtu. 
Nu un tad vēl, protams, joks ar komentāriem. Pirmais komentārs: Leišu maršs.

sestdiena, 2010. gada 18. septembris

Teniss

Sakarā ar pieaugošajiem sirdsapziņas pārmetumiem stūķējot mutē tako, un Ernesta Gulbja teju nepieklājīgo izskatīgumu, pirmo reizi mūžā paļāvos aiz loga tīrītāja aizspraustai reklāmai un devos sarunāt sev tenisa nodarbības.

Pēdējo reizi mēģinājām ar sportu nodarboties kopā ar Ievu, bet ūdensaerobikā gandrīz aiz smiekliem noslīkām. Tad bija mēģinājums peldēt, bet interesantāk izrādījās pirtī noklausīties svešinieku sarunas. Sabojājām muguras svaru zālēs, tam sekoja pikants muguras ārsta apmeklējums. Tie ir visi manas sporta karjeras lielākie sasniegumi.

Pirmdien 11.00 no rīta došos aiz savas mājas uz tenisa kortiem, kur man kāda argentīniete mācīs pareizi raketi turēt un pa bumbiņu sist. Ja izdosies pierunāt līdzi arī Krišu, sanāks vesela komanda.

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Viva Mexico!

Mans pienākums ir ziņot, ka vakardien apritēja Meksikas neatkarības 200 gadi. Pēc pāris mēnešiem tiks svinēta arī revolūcijas simtgade, tā kā ālēšanās iemesls ir nopietns. Google ierakstiet Bicentenario - redzēsiet paši savām acīm!

Vakarā posāmies uz Vajartas centrālo laukumu, lai klausītos zvana ieskandinātā mēra brīvības saucienu "VIVA MEXICO!" un atbildētu ar to pašu.
Viss gan izvērtās savādāk. Žurnālā bija rakstīts, ka brīvības sauciens būs 23.00, mēs ieradāmies (satiksme kā zvejnieksvētkos pie estrādes) 21.50, lai pa daudzstāvu stāvvietas logu noskatītos uguņošanu. Spiedāmies uz mēra balkonu tieši pret spalvu - pēc uguņošanas visi gribēja mājās, bet palikušie lēni šūpojās salsas ritmos. Jāsaka, ka arī atnākušo bija ļoti daudz, manuprāt pilnīgi visa Vajarta, tās apkārtne un viesi. Bija karsti. Kad nonācām pie mēra balkona, varēja redzēt, ka mēra kabinetā noris svinības un viesi pa pāriem vien iznāk nofotogrāfēties ar zvanu, kas ieskandināja neatkarības disvsimtgadi. Izrādījās, ka viss jau ir noticis - pasākums ir noticis no 22.00-22.45.
Cilvēki tikai devās prom. Vilšanās liela. Kas atlika? Ņēmām sauļuguni un devāmies mājās tā arī brīvības saucienu nedzirdējuši. Šorīt mazliet kauns, jo arī parādi nogulējām.
Šeit saite uz prezidenta Kalderona neatkarības saucienu nevis galvaspilsētā, bet vietā kur tas pirms diviem simtiem gadu notika - Dolores Hidalgo.
El presidente Calderón grita '¡Viva México!' donde inició la Independencia - Bravo México - CNNMéxico.com

otrdiena, 2010. gada 14. septembris

Poļina precas

"Es precos!" priecīgi kliedz klausulē Poļina, "viņš mani dievina, un man viņš patīk!" Kāzas būšot baznīcā, mīlas balodīši aizbrauca uz Gvadalaharu.

pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Facebook Meksikā

Pirms pusotra gada Meksikā konstatēju, ja neesi Facebook, neesi vispār. Pirmkārt, kad esi jauniņais pilsētā, ir kārdinājums sākt visu no jauna un radīt par sevi leģendu, kura nav ne īsta, ne samelota. Otrkārt, būt jauniņam pilsētā nozīmē būt nesaprašanā par to, kas notiek, kas ir svarīgi, kurš ar kuru pinas un tādā garā. Šīm vajadzībām izveidoju lietotāju PhotoShoots Vallarta.

Šodien PhotoShootsVallarta ir 1000 un 1 draugs, lapai PhotoShootsVallarta ir 300 un 3 atzīšanās patikšanā. Jums noteikti tas šķiet daudz, bet kur nu! Maniem draugiem draugu ir vēl vairāk. Antisociālai personai ir ap 300 draugiem (acīmredzot tāda aicina un apstiprina tikai tos, kurus zina ja ne pēc vārda, tad pēc sejas, turklāt pārāk bieži neiziet sabiedrībā). Bet normāla prakse ir aicināt draugos visus draugu draugus, sevišķi tad, ja draugs ir no interesantām aprindām.

Apstiprināt draudzību ar meksikāni nozīmē, ka tūliņ saņemsi apmēram šādu ziņu "paldies, ka apstiprināji mani Facebook, ja vēlies pludmales cepures (nopirkt suni, izīrēt māju, labas tamales vai ko nu), esmu Tavā rīcībā." Pēc tikšanās ar kādu, kuram esi iedevis vizītkarti vai nosaucis vārdu, atliek atvērt datoru un apstiprināt draudzību, tās neapstiprināšana netiks augstu novērtēta. Tavis neesamība Facebook izraisīs izbrīnu un prasīsies pēc paskaidrojuma. 

Par ko raksta Facebook? Pirmkārt par ballītēm, otrkārt liela preci, treškārt izsaka prātulas ar daudzpunktēm galā, lai liktu mīļotajam/tajai aizdomāties. Atsevišķas ziņas tiek publicētas plakāta veidā albumā un tajā tiek atzīmēti visi draugi, lai kāds ziņu nepalaistu garām. Atzīmētie sajūsmā komentē. Fermas, mafijas kari un astoņkāja pareģojumi ir ikdiena. Arī uzņēmumu profilos, arī nopietnu un cienītu uzņēmumu profilos.

Rakstīt gramatiski pareizi ir vecišķi. Modē ir pierakstīt izrunu un lietot verzālos burtus. Que raksta kā KE. Var miksēt un tas pat ir ieteicami. Lūk, raksta mūsu meksikāņu ģimenes izglītotā 19 gadus vecā atvase no lielpilsētas.
La EsspeRaNzZa eSs eL SuueÑoOp DeL hOombRe DeSSpiieRttoO " ActtuUaR esS mi viDa ii mi DeSseOo EsS tRaNsmittirR eL SsentiMieNtoO maSs puROo ii sInceRoo ke PueDa eXIssttiiR '' _n_n_¡¡¡
Spāņu valodas kursos to mācītu rakstīt apmēram šādi: "La esperanza es el sueño del hombre despierto. Actuar es mi vida y mi deseo es trasmitir el sentimiento mas puro y sincero que pueda existir!"

Populārākās fotogrāfijas - es pludmalē (bez jebkādas estētiskās cenzūras), es ar draugiem ballītē (visbiežāk autors ir kluba nolīgts fotogrāfs un bildes atrodas kluba profilā, ar saiti uz svinētāja profilu), pašportreti, kā likums, uzņemti ar telefoniem. 

Facebook ietekme pa īstam atklājās plūdu laikā. Sociālā platforma strādāja apbrīnojami labi, izkonkurējot avīzes un pašvaldību mājaslapas. Facebook neskāra divu štatu mazās kaislības (Najaritas gubernators bija pie nogāztā tilta vienlaikus ar Puertovajartas mēru, bet viņi nesatikās.) Cilvēki publicēja bildes, vāca ziedojumus un ziņoja par jauniem satiksmes apgrūtinājumiem (dažās dienās sagruva apmēram astoņi tilti, dubļu noslīdējumi un ceļu izskalojumi laiku pa laikam apturēja satiksmi uz visām šosejām). Līča uzņēmēji kooperējās, organizējot laivas darbinieku transportam. Pie pāri palikušā tilta tika uzstādīta videokamera, lai  iedzīvotāji var sekot satiksmes intensitātei tiešraidē. Es par to uzzināju Facebook. Un kamēr es rakstu, man ir kļuvis par 5 draugiem vairāk. 
p.s. Jajaja nozīmē hahaha - augšā mans Meksikas Facebook profils šobrīd.

Ierakstam

Savā vārdadienā es mirku baseinā un bildēju kāzas. Indiešu kāzas. Pēcāk ēdu tako. Tipiski.

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

Lietus sekas



Banderas līci divās daļās sadala Amekas upe. Vienā pusē ir Halisko štats (un Puertovajarta), otrā Najarita (un Jaunā Vajarta). Šīs divas ir lielākās, bet nebūt nav vienīgās līča pilsētas - Banderas līcis (pirms lietus) bija saaudzis kopā vienā apmēram 80km garā apdzīvotu vietu virtenē. Tikai mēnesi pirms tūrisma sezonas sākuma pilsētu virtene ir sadalījusies posmos - aiz Buserijām vēl vakardien no mūsu puses nebija iespējams tikt (ar dievu 4 Season un daktera tako), Sajulita un San Pancho ir nošķirti no ārpasaules ar upi, jo visi tilti uz šīm pilsētām ir sabrukuši.
Vēl vairāk. No spēcīgā lietus sausajā laikā izžuvusī upīte ir mainījusi savu gultni, apmēram 30 māju ir aizskalotas Sajulitā, ielas pilnas ar dubļiem (ieskaitot mājas un baseinus), ir noslīkuši mājlopi un Sanpančo aiznesta ambulance. Bez pajumtes ir palikuši 70 cilvēku, kuri dzīvo kultūras centrā. Lai palīdzētu šiem cilvēkiem, savu artavu ielika arī Halisko latviešu biedrība.
Daži stāsta kā redzējuši no Marinas (jahtu piestātnes) zvejojam ārā krokodilu (nabaga dzīvnieki ir pagalam apjukuši un peld vai straume tos nes kur iedomājas).
Galvenie ceļi ir pamatīgi cietuši (nemaz nerunājot par nelielas nozīmes ielām). Dažas ceļu daļas ir aizskalojuši dubļi, bet pārējās daļās izveidojušies krāteri.
Par mikroķibelēm kā mūsu mājiņā jau trešo sapuvušo spilvenu un mitruma smaku it visur nav jēgas gausties. Vēl dažas nedēļas un sāksies paradīzes klimats, kurš ilgs līdz nākamā gada maijam, kad jau atkal sāks pilināt.
Bildes un informācija no www.pvpulse.com

ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris

Yamaha mūzikas skola Liepājā uzņem audzēkņus grupā Mazulis un mūzika


Mana mamma pasniedz bērniem mūziku YAMAHA mūzikas skolā Liepājā.
Vakardien sakārtoju arī mammas YAMAHA skolas mājas lapu. Spriežot pēc Odrijas, kura viebjas pēc katras manis nepareizi nodziedātas/nospēlētas nots, YAMAHA metodika strādā. Tā noteikti attīsta bērnos muzikalitāti, bet tas savukārt nenāk par labu slikti dziedošo radinieku pašnovērtējumam. Lai aug nākamās Garančas!

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Ko darīt, ja pa ielu straume nes pretīm krokodilu?





Cik labi, ka ir emuārs. Nu, lūk, vakardien pārskatīju ierakstus un konstatēju, ka nav par ko uztraukties - arī pagājušajā gadā mūs bija apsēduši lielizmēra irši ar nolūku pabūvēt ligzdas un pie pakša rāmi vairoties. Rītdien tas pats indētājs nāks viņus nīdēt.

Vienu gan nevar ar pagājušo gadu salīdzināt, un tā ir lietus sezona. Mēs vairs neskaitām sabrukušos tiltus un aizvērtos ceļus.
Pie pāri palikušā tilta pāri Amecas upei ir uzstādīta videokamera, asprātīgie komentētāji joko, ka tas tādēļ, lai var operatīvi pamanīt kad sabrūk arī šis.

Nekādi nevarējām ieskaidrot klientam, kādēļ neieradāmies šodien laikus uz kāzu pusdienām. Aizsūtīju viņiem mūsu ielas foto.
Bet augšā jūs variet stingi aplūkot mūsu kaimiņa zālienu un noslīkušo tā arī neražojušo pašudārza banānu.
Vietējie dabasmīļi ir izsludinājuši trauksmi - sakarā ar plūdiem krokodili tiek ieskaloti jūrā. Krokodili nespēj ilgstoši izturēt sālsūdenī, tādēļ iedzīvotāji tiek lūgti ziņot, lai tos aizvestu atpakaļ uz upi. Upes ir pārplūdušas, Pitijalā vispār nav saprotams kur upe, kur kas. Ko darīt, ja pa ielu straume nes pretīm krokodilu?
p.s. Video - plūdi Pitijalā (trīs autobusa pieturas no mūsu mājām).

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

No pasa nada

...apmēram tā ja ne pateica tad noteikti nodomāja valdības vīri, un jau vakar, pēc otra tilta divās joslās apskates, to atvēra lietošanai. Sākotnēji tikai kravas pārvadājumiem un sabiedriskajam transportam (!!!).

Vakarnakt lija tik spēcīgi, ka man nav nekā pie rokas ar ko salīdzināt. Pērkons dārdēja kā automātu kārtas viena otrai pārklājoties, zibens gaisma mirgoja, bet teju ne mirkli neizdzisa. Pierausos tuvāk Krišam, pārvilku pāri galvai palagu un atzinos, ka man bail.

trešdiena, 2010. gada 1. septembris

Bez panikas

Ierāpāmies sauļugunī, aizbraucām nopirkt pirmās nepieciešamības preces. Visi triec jokus par tiltiem, atceras pēdējo reizi pirms 40 gadiem kad noticis līdzīgi un 14 dienas Vajarta bijusi atgriezta no ārpasaules. Veikalā viss mierīgi, palika neērti konservus ratos kraut. Pie benzīntanka gan īsu rindu izstāvējām. Stāsta, ka ir cerības, ka otrs tilts pavisam drīz tikšot atvērts. Pagaidām satiksmi nodrošina laivas (kuras uzsaucis lielākais ceļojumu pārdevējs) un ārkārtas gadījumiem atsūtītais helikopters. Ir ieradies štata gubernators. Stāsta, ka Maskotas ceļš līdz vakaram būšot atrakts, bet pa to diez vai kāds benzīnu vedīs - govis, serpentīns un nobrukumi, korēs ieķērušies mākoņi un savvaļas orhidejas.