otrdiena, 2010. gada 31. augusts

Tilts pār Amecu ir sabrucis




Vakarnakt sabrucis tilts pār Amekas upi. Straume aiznesusi trīs mašīnas, izglābti divi cilvēki, viena ģimene joprojām pazudusi. Starp citu, šajā upē mīt krokodili. Vēl astoņos vakarā mēs ar Tomu un Sauļuguni to šķērsojām atceļā no 4 Seasons Puntamitā. Tūlīt arī sākās lietusgāzes, kas izskaloja tilta balstus un naktī tilts sabruka. Šorīt pirmais manu draugu ieraksts Facebook: sabrucis tilts - man vairs nav darba, meitai nav skolas, ko lai es daru?

Banderas līcis ir sadalīts divās daļās, daudz cilvēku no Halisko puses strādā Najaritā un otrādi. Tikšot piedāvāti ūdens taksometri no Najaritas uz Marinas ostu. Šis tilts no rīta līdz vakaram bija stipri noslogots, turklāt ūdens taksī auto līdzi nepaņemsi. Paldies dievam, pirms dažiem gadiem atklāja otru ceļu uz Gvadalaharu, tādēļ domāju, ka pārtikas piegāde Puertvajartai necietīs.

Papildināts 20.30 pēc Latvijas laika:
divi citi Amekas tilti, kuri atrodas tālāk uz ziemeļiem, arī ir aiznesti. Līdz ar to palicis ir tikai viens tilts divās joslās, kurš ir slēgts līdz ekspertīzei 16. septembrī par tā drošību. Ceļā Maskota - Puertovajarta kalnos ir nogruvums. Slēgtas abas joslas. Līdz ar to Puertovajarta ir nosķirta no pasaules ziemeļu virzienā (nav iespējas tikt uz Gvadalaharu), palikuši ir ūdens ceļi, aviosatiksme un mazais, kravām nepiemērotais kalnu ceļš uz Kolimu.
Pagājušonakt ir nolijuši 180mm. Tā ir mēneša norma Vajartas lietus sezonā. Vairāk lasiet šeit angļu valodā.

Bagātie arī


4 Seasons fotosesijas atziņas: bagātie arī slepus ēd Oxxo desiņas (Latvijas meksikāņu desiņu māsas šeit sauc par Vikingiem). Elektriskās golfu mašīnas ir viens nesamērīgi dārgs pasākums - 20 ooo $ - tā varētu būt? Zivju taco ir garšīgi pat tad, ja porcija maksā Ls 12. Krišam noteikti piestāvētu Etro. Ledusauksts dvielis uz galvas spēj atgriezt redzi. +35 pludmalē ir +40 vērti. Lietus pēdējā kadra laikā ir svētība. Jaunākais mērķis - 4 Seasons kāzu fotogrāfu gods.
Dienas neizrunātais jautājums: Ja kāzu budžets ir 80 000 USD, cik liela ir taisnīgā samaksa fotogrāfam?

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Mazpilsētas kaislības

Facetas projektu vadītājs mani ierauga pirms esmu spērusi soli ārpus Sauļuguns. Atpakaļceļā no peldes Garza Blanca iebraucam sasveicināties ar Poļinu un viņas itāļu džonīti, kurš abiem par laimi rīt atgriežas Romā. Manas prombūtnes laikā ir pazuduši Poļinas džinsu kolekcijas paraugi (Kasiano redzējis vīziju, ka tie ir nozagti un jau pārdoti), notikusi Poļinas modesskate Liverpool veikalā. Drīz ieradīsies un Vajartā paliks uz dzīvi Poļinas mamma. Par to prieks, jo viņa patiešām prot pagatavot pelmeņus!
Rīt no agra rīta dodamies uz 4 Seasons, jāfotogrāfē modes. Tad jau manīs.

svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Pinķerīgi

Diena sagriezusies kājām gaisā, ap pieciem pēcpusdienā neizturami nāk miegs. No Latvijas atvesta mantu kaudze vēl stāv, to tāpat kā failus no fotosesijas nav spēka sakārtot. Smeldz pleci no ilgstošās snaušanas gaisa un sauszemes satiksmes līdzekļos. Esmu izsalkusi, bet negribas ēst. Četros naktī lasu fotogrāmatas.

Man šķiet, ja es aizbrauktu uz jūru un kārtīgi izpeldētos, tas palīdzētu.

sestdiena, 2010. gada 28. augusts

Mājupceļš

Salmgriezis smējās kā kutināts kad atklāja, ka Harija Spanovska ģimene, kura pa ceļam uz nākamā rīta reisu apmetīsies pie viņa, arī lido uz Kankūnu. Tā nu mēs draudzīgi paēdām vakariņas, pasēdējām, bet no rīta sēdāmies taksī un braucām uz lidostu. Viņu skaistā meita, Anna Ķirse, dzīvo Kankūnā un rīko baleta festivālu.

Dažus mirkļus pēc tam, kad Annas vīrs ar Latvijas karodziņu pamāja ardievas, sēžot pie izejas uz Guadalaharas reisu, pretīm apsēdās kāda gaiša sieviete, viņas vīrs un vīramāte (meksikāņi), divi bērni. Prātoju, ka sievietei ir latviska seja, bet vīram rokās ādas maciņš ar uzrkastu PASE. Te pēkšņi sieviete uzrunāja savu tumšacaino, tumšmataino meitu: gribi košļeni? Tā es iepazinos ar Baibu, kura Meksikā dzīvo jau astoņus gadus un līdz šim nenojauta, ka tepat apkārt ir tik daudz latviešu.

Gvadalaharā noķēru taksi, kas mani aizveda uz autoostu, divos naktī ieripoju Vajartā. Bija pagājušas 26h stundas kopš izgāju no Ģirta dzīvokļa Briselē. Autobusā, glābdamās no arktiskā klimata, palūdzu kādai sievietei segu, kura bija palikusi pāri viņas bērniem. Ieritinājos tajā kā tāda kūniņa un aizmigu īstā miegā. Buserijās pamodos; mani purināja, lai atņemtu segu. Daudz acu, rūkoņa, kur es atrodos?

Vajartā gāza lietus, zibeņoja. Mājiņa izkrāsota, Krišs nodzina ūsas. Neskaitot to, ka Rīgā esmu aizmirsusi statīva peku (tā patiešām ir ķibele! Ja kāds zina kādu, kas brauc uz Meksiku, lūdzu atvediet līdz jebkuram punktam!), esmu ieradusies vienā gabalā un apmierināta. Pabrokastojusi uz terases, pagaidām nevaru iedomāties kas vairāk vajadzīgs laimīgai dzīvei.

p.s. Esmu salabojusi linkus mājaslapā, tagad var ieiet visos iecienītākajos blogos.

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

Špices un vieglas kleitiņas

Manas dienas paiet skatoties uz špicēm un uzsaucot tostus par vieglām kleitiņām. Zila virtuve, smiekli līdz asarām, Odrija, stāsti par bērniem un svešām pilsētām. Mana Rīgas dzīve ir ļoti laimīga un piepildīta. 
Neskatoties uz to, ka Krišs uzaudzējis ūsas, ļoti ilgojos. Dienas sadalītas stundās, stundas ceturkšņos. Gulēt paliek aizvien mazāk laika. Drīz barukšu mājās.

p.s. Tiem, kuri gaidīja KLM izpārdošanu, lai brauktu ciemos, ziniet - tā ir sākusies! Stokholma-Mehiko Ls 460.

sestdiena, 2010. gada 21. augusts

Atpakaļ no Kurzemes...

...savā zilajā virtuvē. Ceturtdien braucu prom. Jūs zināt, ko es ar to gribu teikt.

ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Kaijas un klimats - viens otra vērti

Kā rudens var iestāties vienā dienā? Kāpēc mums tas jāpārbauda fotosesijā? Kā lai sasildās un sasilda drebošu modeli, ja līdzi nav paņemtas ziemas jakas? Kā lai pievilina kaijas, ja tās atsakās no renģēm un maizes?

sestdiena, 2010. gada 14. augusts

Izskatās kā laime



Vakar ne uz kādu festivālu neaizgājām. Aizmigām.
Šorīt dzērām izlejamo kvasu, ēdām sveramo saldējumu, apskatījām modes Liepājas veikalos. Ja es būtu tūrists (un savādā ziņā tā arī ir), man patiktu - tirdziņš uz goda, var atrast dzintara krelles, ogas, sēnes un visādus krāmus. Tramvajos skaidrojums angļu valodā, kur jāpērk un kas pēc tam jādara ar biļeti. Puķu dobes, riteņu celiņi, parki un jūra. Šeit ir jāvar labi atpūsties.

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

Liepājā

Vakar aiz sevis atstājām fotosesijas organizēšanas, retušēšanas darbus Rīgā un pašas aizbraucām Liepājā. Plānā ir doties ar spainīti pludmalē, Fontain festivāla apmeklējums, siestas atzīšana par ikdienišķu lietu un mammas gatavotu ēdienu baudīšana.

otrdiena, 2010. gada 10. augusts

Pa vecam

Pie zilās virtuves galda draugi mainās, runājam un runājam. Kad vairs nav spēka nosēdēt, atkrītam gultā un turpinām. Joprojām neesmu atradusi veidu kā tikt galā ar bezmiegu. Pēc četrām diennaktīm bez pilnvērtīga miega jūtos kā Murakami varonis - pasaule teju sireāla.

Šodien braucu meklēt vietu fotosesijai. Darba uzdevums - putni, lidojums, gaiss, Rīgas tuvums. Es vēlētos atrast dabas faktūras, bet ne zaļas. Derētu tīrelis, karjers, ezera vai jūras krasts. Obligāti nepieciešams elektrību pievilkt. Ir idejas? Gaidīšu.

p.s. Nāciet ciemos uz zilo virtuvi! Vārīšu kafiju.

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

Riga

Bezmiegs. Rupjmaize. Draugi. Riga.
Ritdien.

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

Rosme Fragrance

Sakarā ar to, ka pēdējā laikā 95% nomoda stundas paiet strādājot, bet mazgāšanās un ēšana nav ieraksta vērtas, dāmas un kungi, ar jūsu atļauju vēlos jums atrādīt foto sēriju Rosmes rudens ziemas 2011 kolekcijas katalogam.
Paldies stilistei Ilonai Pagrodei, vizāžistei Mārai Baltmanei un frizierim Ilmāram Eglītim, klienta pārstāvim - Eļenai Firkserei.
Mūsu komandas dēļ man nav skumji pamest palmu ieskauto dārzu un doties uz Latviju, kur jauns katalogs fotogrāfējams. Hasta luego.

otrdiena, 2010. gada 3. augusts

Patīkams darbs starp mākoņiem




Ir ieradusies Līga. Pēc ilgām un smagām ilgām kā smilgām mums beidzot ir iespēja strādāt kopā. Maskotā ir atrasta vieta - koloniāla mazpilsētas viesnīca ar mīlīgu iekšpagalmu. Iepriekšējā vakarā sauļuguns mūs piecus elsdams pūsdams uznesa kalnā. Cēlāmies sešos, septiņos rītā tika servētas brokastis, lai pusdeviņos nofotogrāfētu pirmo skatu. Jau trijos sauļuguns pēc nofotogrāfētiem 10 skatiem (!!!) mūs nesa no kalna lejā. Maskotā pat sienas palīdz.
Līgai šis ir izdevies kā ceļojums uz Maskotu ceļojumā uz Vajartu Meksikas ceļojumā. Baudām viena otras sabiedrību, Meksikas skaistumu, ēdienus, un pastrādāšana situāciju tikai izrotā. Vai darbs ir mazāk vērtīgs, ja tas ir patīkams un iet no rokas?
Savādi cik mitrais Puerto Vallartas gaiss mūs atkal intensīvi ieskauj. Visu laiku esam nosvīduši. Laiku palaikam aplīst.
Augšā - fotosesijas komanda (foto Toms Čirkšis)
Apakšā - mēs abi uz Maskotas ceļa (foto Līga Runģe)