sestdiena, 2017. gada 20. maijs

Pasaules labākie mariači

Mans dēls visžēlākajā balstiņā  lūdzas, lai beidzam klausīties Mariachi Nuevo Continental (neapšaubāmi vislabākos mariači Puertovajartā) un dodamies mājās blenzt sunīšu patruļu. Uz mariači bandas 11 dzimšanas dienu mūsu mājai blakus esošajā salonā "Real de Oro" ir atbraukuši Maskotas mariači "Navidad", kas ir visīstākie mariači visā Meksikā. Mēs arī dabūnam galdiņu (12 personām, bet esam 4), visi mariači mūs pazīst un nāk sveicināt, jo tik daudz kāzu kopā nolauzts. Uz galda atstatā dzērienkarte ir ļoti īsa - apmēram 6 dažādi tekilu veidi tikai pudelēs) no dārgākās uz  letāko un 200 g alus pudelītes. Otrā galā tirgo tako un kapkeikus. Vēl pirms pusnakts bijām mājās, pilna galva vijoļu un trompešu.

piektdiena, 2017. gada 19. maijs

Pazudušais dārznieks un pistācijas

Mūsu augļu kociņus lēja smuks dārznieks, kurš labi zināja manu smuko asistenti Džesiku, kura viņu gan nepazīstot. Pēkšņi dārznieks mums paziņo, ka vairs palīdzēt nevarēšot, jo viņa tēvs, mans kaimiņš, ir zemi pārdevis otram manam kaimiņam. Un viņa brālis, zemes īstais īpašnieks, ir nomiris.

Šodien braucām ar jauno kaimiņu iepazīties. Viņa skaistā sieva Anna (apmēram manā vecumā) ir vecmāmiņa meitēnam Kārļa vecumā. Viņas māsa mums liešot dārzu (viņi par to esot uzreiz iedomājušies!). Māsai mobilā telefona nav, esot viņas dēlam. Zemes gabalu no mana bijušā kaimiņa nopirkuši, jo viņiem esot liela ģimene un nedēļas nogalēs vajagot kur atpūsties. Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs klausīsimies līksmu buc-buc-buc.

Krišs novāca pirmo pistāciju ražu. Šobrīd gūglē kā traks, jo izrādās, tās nav pistācijas.