svētdiena, 2009. gada 30. augusts

Fotosesija starp fotosesijām


Fashion | Postcards from Aramara - Images by Eva Sica

Piektdien pabeidzu Los Chatos kalendāram pēdējos divus kūku galdus. Šodien kamerai lādējās baterija, atlasu bildes, nesam mazgāt un savācam veļu, nu tāda diena pa mājām. Līst un līst. Tad vārds pa vārdam, nezinu kā, bet esam ar Maiju uz ielas, jau atkal fotogrāfēju. Tāpat vien. Lietum par godu.

piektdiena, 2009. gada 28. augusts

Otra diena darba un luksusa


Modeli gatavoja ilgi, tikai divpadsmitos atgriezāmies palmu un baseinu ieskautajos Peninsulas torņos. Šodien modele kubiete rādīja ko var - piecās darba stundās nobildējām sešus komplektus ar piedevām. Ieradās kaut kāda delegācija, drošības apsvērumu dēļ tieši sešos mums nācās torņus steigšus pamest. Man pazuda mobilais. Labi, tas bija četrus latus vērts, bet svarīga lieta. Uz to pēc mirkļa zvanīja, bet mani nesazvanīja Los Chatos toršu projekta vadītāja un 4Seasons projekta vadītāja. Eh.
Nodevām aksesuārus veikaliem, pieēdāmies takos, rītdien būs jauna diena.

ceturtdiena, 2009. gada 27. augusts

Luksus, okeāns, baseini un smags darbs

Ir veļas kataloga fotosesijas otrā diena. Vakardien visu dienu strādājām Peninsulas torņos. Mūsu rīcībā ir pirmā stāva zāles, spa telpas, bibliotēka, bāri un restorāni, atpūtas zāles. Šī manā vēsturē ir visērtākā fotosesija. Esam luksusa dzīvojamo ēku viesi, mums ir gatavi vēlmes no acīm nolasīt un pakalpot apmēram 30 cilvēku. Gandrīz nemana nama iedzīvotājus, šiko vidi esam teju okupējuši vieni. Nami atrodas okeāna krastā, tos no pludmales šķir vien palmu ieskauta baseinu sistēma.
Strādājam ar patiku, bet ļoti ilgi. No sešiem rītā līdz septiņiem vakarā. Pēc tam vēl uz veikaliem atdot un paņemt aksesuārus, vakariņās uz strādnieku rajona smalkāko restorānu. Neatceros īsti kā mana galva pieskārās spilvenam, iespējams, es tobrīd biju aizmigusi.
Klients laimīgs, paši ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Šodien uzsāksim fotosesiju vēlāk. Šobrīd tiek grimmēta meitene, mati jau gatavi - strādās kubiete Arelys. Man nepieciešams mazumiņš spēka un veiksmes.

otrdiena, 2009. gada 25. augusts

Maija

Deviņos vakarā mierīga un žirgta Puertovajartas lidostā izkāpa Maija. Ilgi vakariņojām uz terases, skatījāmies kā ķirzakas savā nodabā naktstauriņus un knišļus ķer.

Dienā biju paveikusi patiešām daudz: nopirku spoguli, kāpnes, sarūpēju aksesuārus, sazvanīju veikalus, modeles, frizierus, šoferus, aģentūras, telpas. Man šķiet, ka esam gatavi fotosesijas nedēļai. Jūtos priecīgi satraukta kā pirms Ziemassvētkiem. Bet no otras puses - kaukt un galvu sist gar zemi - kā man pietrūkst Rīgas fotosesijas komandas. Ko es dotu... eh.

pirmdiena, 2009. gada 24. augusts

Magnolija

Tā bija filma, kura mācīja, ka sagadīšanās ir iespējamas. Dažkārt iespējami pat varžu lieti.

Maza piebilde

Manas izstādes bildes nu ir drošībā, pie Sarmas un Lienes Mehiko. Tas tik ir atvieglojums!
Rītdien gatavošu garneles, gaidīšu Maiju, kura ierodas uz fotosesiju.
Granti beidzot nopirkuši biļetes, 9.oktobrī ierodas ciemā. Cerams, ka mēs kopā pamatīgi paceļosim.

svētdiena, 2009. gada 23. augusts

Progresa meži - izgāztuvei piegulošais dzīvojamais rajons

Šašliki Progresa mežos





Aiz Wallmart uzgriežaties un Pitijalas ceļa, dodaties pa to līdz reģiona slimnīcai, tad vēlreiz pa kreisi. Turpiniet ceļu līdz Progresa mežiem (Bosques de Progreso)*, kad būsiet tiem teju izbraukuši cauri un jūsu skatienam atklājas izgāztuves kalns, esiet uzmanīgi. Tūliņ aiz Kuliakanas filharmonijas** vienīgā baltā mājiņa ar logiem visrinķī ir Mario nams.
Mēs tur pavadījām pēcpusdienu, cepot šašlikus, ēdot tomātus un gurķus ar krējumu, kā arī folijā ietītus kartupeļus. Un diena bija mierīga, lai arī visapkārt valdīja Kuliakanas filharmonijas kņada. Mums veicās, jo šodien vējš nepūta no lielā kalna puses. Laiku pa laikam kāds atzina, ka diena ir skaista, ka ēdiens ir gards, ka draugi ir lieliski un māja ļoti jauka. Mani līdz sirds dziļumiem aizrauj spēja uzdrīkstēties nebaidīties un tieši iepretī pilsētas izgāztuvei dzīvot dienas laimīgi.

*Kriša un Mario izgudrots termins ar ko apzīmē skaļu meksikāņu meldiju dārdināšanu, nesaskaņojot repertuāru, no dažādiem avotiem vienlaikus.
** Progresa meži (Bosques de Progreso) ir pilsētas izgāztuvēm pieguļošais dzīvojamais rajons. Un koku vietā tur progresi aug. Iespējams, apmaldīties trijos progresos. Man šķiet, būs jāņem kamera un jābrauc izpētīt progresu dabu.

sestdiena, 2009. gada 22. augusts

Kūkas un šašliks


Mistērija atrisināta - Aleksandra noskaidrojusi ar ko esam apdedzinājušies. Tas tomēr ir augs. Apdegumi pilnībā pāries pēc divām nedēļām. Krišam ļoti ir veicies, ka Aleksandra ātri nākamajā dienā iešpricēja, pretējā gadījumā viņam varēja klāties daudz plānāk. Nu Krišam ir krietni labāk.
Visu dienu jahtu ostā ar Džeimsu bildējām kūkas un smalkmaizītes. Šoreiz ceptuve mūs pārsteidza un uzdāvināja katram maisiņu pilnu ar bulciņām un kūciņām.
Vakarā nopirkām divus kilogramus cūkgaļas par Ls 1.60 kg un iemarinējām. Rītdien Mario mājā visus cienāsim ar šašliku un ceptiem kartupeļiem.
Fotogrāfijās:
No rīta: mans kūku klients Los Chatos, puķu klients, es pati un meitenes dzimšanas dienas kūku galds.
Vakarā: Krišs ar Mario mūsu mājā jau atkal kaut ko instalē. (Skats no manas gultas)

piektdiena, 2009. gada 21. augusts

Kāds pats, tādi draugi


Joprojām esmu izcili neglīta vīra sieva. Šodien Krišam nokrita āda no uzacs daļas, otra sejas puse ir tumši lillā. Par pūžņojošo sānu vispār nav vērts runāt. Ja apskatām manu muguru, arī diez kas nav. Ieradās Aleksandra ar kārtējām špricēm, un ko domā? Līdzās Raulam, mazajai Lupitai neglīteņu rindai piepulcējusies arī viņa. Turklāt viņai, Raulam un Krišam muguras pleķis ir vienā un tajā pašā vietā apmēram vienā un tajā pašā izmērā. Jaunā versija ir, ka tomēr tas ir augs. Uz paradīzes pludmalēm bridām pa džungļu taku, mana mugura tapa sarkana, kad tai piesitās tāds kā milzu nātres zars, kurš bija pilns ar spindzelēm, tāpēc arī nolēmu, ka esmu sadzelta.
Šodien Facetas modelēm veidoju portfolio. Iedzinu viņas ar visu apģērbu baseinā, izklaidējāmies labi. Pēc tam ar mazu tortīti devāmies ciemos pie jums labi pazīstamās modeles Zoe. Ēdām grillētu vistu ar salātiem un apceptām kukurūzas vālītēm, tad apguvām pokeru.

ceturtdiena, 2009. gada 20. augusts

Pilnīga laime un neglīts vīrs

Šodien bija laimīga diena. Visu dienu pavadīju ar ceptuvi Los Chatos fotogrāfējot toršu sērijas resturānā Le Cliffe, kurš ir pasaulslavena kāzu vieta un atrodas klints galā iepretim Bokadetomatlan. Tajā pirms nu jau astoņiem gadiem savā pirmajā Meksikas braucienā apstājāmies uz dažām dienām Trakā Augustīna mājā. Los Chatos pavāre atgādina triku meistaru. Viņa gluži no zemes uzbur galdu, uz kuras rindojas tortes, kūciņas, šokolādes strūklakas un citi gardumi. Trīs gadus stažējusies Barselonā, viņa strādā tik profesionāli, ka ne acis nevar atraut no viņas kustībām. Un visas kūkas ir tik fotogēniskas! Turklāt viņa atļāva man našķoties ar augļiem pie baltās šokolādes strūklakas.
Vakarā pārācu mājās un mēs devāmies uz Aramaras (mūsu rajona) centru, apēdām katrs pa kukurūzas vālītei un milzu taco. Atpakaļceļā nopirkām katrs pa jaunam ļoti kvalitatīvas gumijas klikatu pārim. Krišam melnas, bet man - baltas. Apavi ziemai nu ir pagādāti.
Kriša apdegumi joprojām ir ļoti neglīti. Tik neglīti, ka sāku apsvērt, ka jāmeklē jauns vīrs vai steigšus jāārstē vecais. Aptiekāres arī spriež, ka tās ir medūzas. Nopirkām jaunu smēri. Mazākie sarkanumi nogāja, atstājot lielākos tumši sarkanus. Tagad tie labāk izceļas. Visi saka, ka apmēram pēc piecām dienām vajadzētu pāriet.

trešdiena, 2009. gada 19. augusts

Inde un Raula dzimšanas diena

Jau vakardien sākām cīņu ar nedēļas nogalē iegūtajiem apdegumiem. Krišs ir cietis visvairāk. Vakardien viņš, apsējis manu lakatu ap gurniem, sāka trīties krēslā, kaut kas niezot. Kad apskatījāmies sānu, izskatījās traki - sarkanīgi lillā pietūkums ar čūlām. Uz muguras, kur mani sadzēla domājamās spimdzeles, tas pats. Šorīt dīvaina paskata vietām pievienojās Kriša piere un zods, vēlāk pēcpusdienā vēders un pēc roku noslaucīšanas ar dvieli, arī plaukstu ārpuse. Pēcpusdienā savārgušos draugus ieradās apskatīt Aleksandra. Pēdējā laikā viņai to vien nākas darīt kā apkopt slimojošos draugus. Iešpricēja.
Tad ar trim mazām tortītēm rokās uz kurām rakstīts "Veiksmi, čempion!" devāmies uz Raula dzimšanas dienas svinībām. Viņa māja atrodas pilsētas nomalē, kalnā. Saule kā milzu kvēlojoša lode kusa okeānā, un to labi varēja aplūkot no viņu mājiņas terases. Raula sāns ir līdzīgā stāvoklī kā Kriša. Tātad, mūsu diagznoze ir - medūzas! Jau vakarā Kriša piesārtums pārgāja, vēl dažas dienas visam gadījumam jāpadzer tabletes, bet būs dzīvotājs.

otrdiena, 2009. gada 18. augusts

Nedēļas nogale bildēs

Piektdienas vakarā atnāca Aleksandra, iešpricēja vitamīnus. Jau sestdien es jutos labi, bet svētdien biju gatava izbraucienam ar Mario un Aleksandru, kā arī viņas māsu Lupitu un viņas vīru Raulu un meitu - vēl vienu Lupitu - uz vietuļajām paradīzes pludmalēm.

Deviņos no rīta atbrauca Mario un Krišs sēdās iekšā kravas kastē. Drīz gan viņš no tās izkāpa, jo atbrauca Aleksandras māsa ar vīru.

Tad mēs devāmies uz pludmalēm starp Sajulitu un Sanpančo. Vīrieši metās viļņos, sievietes zem milzu koka ar nezināmiem augļiem riktēja ēst. Apkārt pa pusei gliemežvākos paslēpušies skraidīja un alas raka dažāda izmēra krabīši.
Paēdām un tad braucām pusdienās uz Guajabitos - meksikāņu ģimeņu piemeklēto pludmali.
Pa ceļam mani sadzēla trīs nelielas lapsenes. Šausmīgi sāpīgi, vēl šodien uz ādas redzams tāds kā milzu apdegums.
Pieredzējām savām acīm restorānu, kurā gatavo lēni, dārgi un negaršīgi. Visiem bija atpakaļceļā ko runāt. Sievietes un bērni kārtīgi izpeldējās, jo šeit viļņu nebija vispār. Deviņos vakarā mēreni apdeguši atgriezāmiess mājās.

svētdiena, 2009. gada 16. augusts

Šīsvasaras grāvējs

Blakus esošajā svētku dārzā kāzas svin. Cauru dienu kā zem segas dārd dažādas pāra mīļākās dziesmas. Pie Johana Štrausa kunga sacerētā Zilās Donavas valša līgava tika griezta pirmajā dejā. Bet tad kļuva aizvien sliktāk.
Ir kāda dziesma, kuru atskaņo visos dzīves gadījumos. Tā tagad ir Meksikas mīļākā dziesma, jo liekot vietā citus vārdus var izdziedāt visādas aktualitātes, sākot no vēlēšanu solījumiem beidzot ar jaunlaulāto laimīgās dzīves prognozēm. Mēs esam šodien to noklausījušies, kā lai pieklājīgāk pasaka, vairākkārt.
Lietošanas instrukcija - uzgriez skaņu līdz galam, palien zem segas ar kuru esi apklājis datoru ar visiem skaļruņiem un atskaņo vismaz astoņas reizes pēc kārtas!

Vecajās sliedēs

Dzīve ir atgriezusies vecajās sliedēs. Sestdienas rītā brokastojam uz terases, tad sašķirojam veļu un aiznesam izmazgāt. Iegriežamies tirgū un nopērkam garneles, augļu lielveikalā augļus (arbūzu, kaktusu augļus, ābolu, ananasu, apelsīnus) un dārzeņus.
Visu dienu pavadām mājās, tik daudz spēka, lai kaut kur dotos, man vēl nav. Sazvanām Kriša vecākus, ejam pakaļ veļai. Tāda pavisam mierīga un normāla diena.
Rītdien plānojam izbraukumu ar Lācīti un Aleksandru uz paradīzes pludmalēm. Mario ir iegādājies Kriša sapņu auto - zilu vāģi ar kravaskasti. Krišs un Mario sēdēšot kravaskastē, meitenes stūrēšot.

piektdiena, 2009. gada 14. augusts

Līdz okeānam un atpakaļ

Krabji joprojām ir uz mūsu mola akmeņiem, par to šovakar pārliecinājos savām acīm. Rītdien jābūt uz strīpas - kārtējā toršu fotosesija. Šoreiz nebūšot zilas, bet rozā.
Nodotas fotogrāfijas otrajam Maxwell numuram, kopskaitā 30. Nemanīju, ka tik daudz būtu paguvusi saveikt, par kuru laiku...?

trešdiena, 2009. gada 12. augusts

Ciešāk kā citkārt

Tā mani Meksika atkal ir pārsteigusi, noceļot no ātrgaitas trases.
Arī klaviatūras nodegšana ir pavisam vietā, kaut kā taču mani bija jāapstādina. Un redz, viss lēnām pats no sevis sakārtojas, es sāku just soli. Zvana draugi, raisās darbi, drīz celšos.

otrdiena, 2009. gada 11. augusts

Slimoju

Pirmo reizi Meksikā esmu nolikusies paslimot.
Pie gultas pievilkts dators, diemžēl bez klaviatūras. Klaviatūru pielēju ar ūdeni. Atviebās. Ābola klaviatūru nopirkt pēdējā cerība vēl ir Costco, amerikāņu lielveikalu ķēdē. Tā kā esmu slima, un biedra kartei, bez kuras veikalā ieeja ir liegta, virsū ir mans vārds un fotogrāfija, Costco vēl nepārbaidījām.
Mani ārstē jaunā Mario draudzene Aleksandra. Tas ir labi, jo viņai ir gana daudz pacietības uzklausīt manas žēlabas nepilnīgā spāņu valodā. Nevainīgā pelde un lielveikala apmeklējums pēc tam man ir maksājis četras dienas gultā, naktīs mokoties ar problēmām elpot. Cīnīties ar bronhītu +32-35 grādu karstumā ar gaisa mitrumu tuvu 90% nevienam nenovēlu.
Bet ir labi, šovakar jau spēju piecelties un uz terases kopā ar Aleksandru un Mario pavakariņot. Aleksandra prognozē, ka jau parīt varēšu atgriezties darbā.

Novērojumi par medicīnu tropu klimatā: vispirms jādzer antibiotikas, tad jādomā. Mana ārste noklausījās manus uzskatus par antibiotiku lietošanu (nelietošanu) ar iecietību, un tā arī es to bronhītu ielaidu. Šajā klimatā viss lieliski aug un vairojas, arī infekcija. Ja ir brūce, jādzer antibiotikas, ja ir infekcija, tas pats.
Novērojumi par žurkas dzīvi: pie vakariņu galda nodemonstrējusi mums savu izcili skaisto pelēko kažociņu, viņa manuprāt ir ienākusi mājā un tur arī palikusi. Skaistule tāda, bet vienalga nepatīkami.
Novērojumi par mana asistenta Džeimsa dzīvi: ja kāds šajā pasaulē pieiet lietām metodiski, fotogrāfiju uztver nopietni, tad tas ir viņš. Mēs esam tikuši galā ar kameras tehniskajiem uzstādījumiem, rītdien būs pirmais gaismošanas uzdevums. Milzīgs prieks, ka Džeimss strauji, strauji progresē.

svētdiena, 2009. gada 9. augusts

Nekādas pludmales

Diemžēl liktens ir ļauns, nedēļas nogali pavadu ar ingvera tēju un labu filmu gultā. Joprojām esmu savārgusi, klepoju. Vakarā spēcīgs vējš iepūta palmās, zari sitās gar visiem pakšķiem, pamalē zibeņoja, bet nelija. Izrādās, ka kulinārijā blakus veļas mazgātavai gatavo brīnišķīgas divporciju tortītes. Sēžu pie datora, našķojos un žēlojos.

sestdiena, 2009. gada 8. augusts

Pārpratums ar klauniem, paldies par kūkām

Pēc Zanes lūguma publicēju vakardien mūs apciemojušo klaunu attēlus. Jā, tie ir tie paši strādnieki, kuri ar līku mietu mēģināja izsist jumta logus. Attēlā redzams kā viņi mēģina stiklus izlauzt tos satverot ar segu, jo cimdu jau nav. Neskatoties uz to, ka šis logu izņemšanas projekts ilgst jau mēnesi (es izsaku vēlmi, Krišs apstiprina, apstiprina namiņa īpašnieki - pensionētais amerikāņu pāris, uzzina un saskaņo darbus mūsu namiņa pieskatītājs pieglaimīgais meksikānis, atsūta strādniekus, tad atnāk pats, tad atsūta strādniekus otrreiz, tad viņi sagatavojas, tad atnāk, tad trepes pa īsām, tad saimniece neļauj ar puļķi sist pa stikliem, tad atnāk ar garākām trepēm), īsti ne par darba drošību ne tehniku padomāts nav. Sen nebijām tā smējušies.
Šodien nobildēju otro bildi toršu kaledāram. Dabūju saēsties diezgan daudz kūkas, jo tieši pirms manas ierašanās galdam bija uzkritis palmas zars, sadragājot mufinus un citus našķus. Lai arī pēc izskata traki zili, tomēr saldumi kā jau saldumi, un marcipānā mērcētas zemenes garšoja gana labi.
Pārnācu mājās savārgusi, ar temperatūru, tādēļ uz restorāna fotosesiju viesnīcā Šeratons Krišs devās viens. Puertovajartas iedzīvotājiem tajā esot 20% atlaide. Kuri ir tie iedzīvotāji, viņi pēc sejām varot pateikt. Interesanti, vai pēc mūsu sejām arī jau var pateikt?
Ingvera tēja un tekila dara brīnumus, nupat jūtos teju jau vesela. Rītdien tomēr vajadzētu mēģināt nokļūt kādās pludmalēs.

piektdiena, 2009. gada 7. augusts

Ierodas klauni, trauksmes mācības, pusindēta ķirzaka...


Pirmdien:
  • ieradās klauni, ieskrūvēja lampiņu, tad ar mietu gribēja izsist mūsu jumta logu stiklus
  • izindēju vairākas skudru takas, novācu beigtu milzu kukaini, nespēju pati no sevis paglābt aizindētu ķirzaciņu
  • tāpēc Krišs no veikala ierodoties ar ūdens bačoku, mani atrada uz kāpnēm gauži raudot
  • uzsāku jaunu fotosēriju "No Zelta pludmales līdz Pitillal upei". Noknipsētas četras bildes no kurām nav kauns.
Otrdien:
  • ieradās klauni, Kriša vadībā izsita jumta logus
  • nofotogrāfēju toršu kalendāra pirmo bildi
  • saņēmu žurnālu "Unu" un "Sestdienu" - nomīcītus kā armijas zābakus
  • strādāju pirmo dienu ar jauno asistentu, angli vārdā Džeimss
  • saulrieta laikā peldējos okeānā (tas kļuvis par ikvakara rituālu)
Trešdien:
  • beidzot saņēmu oficiālu aicinājumu no 4 Seasons modes lapu bildēšanas sakarā
  • peldējos saulrietā, dejoju prāmja tirgus laukumā pie pilnīgi nepatērējamas mūzikas (Krišs saka, ka dejosim vairāk, kad Santa atbrauks)
  • pirmo reizi, iekārusies vīram elkonī, uzmanīgi aplūkoju dimantus veikalā. Starp citu jaunais trends esot tanzanīts - zils akmens, kuru izrok tikai vienās raktuvēs pasaulē, Tanzānijā
  • sastrīdējos ar Krišu par jautājumu, kas ir īsta princese
  • visā Halisko reģionā tika pārbaudīta trauksmes signālu sistēma. Pasākums notika meksikāniskā garā - visu dienu un ar patiku tika darbinātas dažādas sirēnas, izkliegti dažādi cilvēkus nomierinoši paziņojumi
Ceturtdien:
  • sajutos patiešām apslimusi: sāp kakls, galva, visas malas. Es zinu, ka jums pazib galvā doma par cūkām, bet nebūs tik vienkārši. Pēc peldes okeānā (gaisa un ūdens temperatūra ap +30) mēs atpakaļceļā vēl slapji un laimīgi mēdzam ieiet lielveikalā (+18, tuvāk saldētavām +15)
  • noskatījāmies vairākas Dāņu seriāla "Monopols" sērijas (to visu slimnieku žēlošanas ietvaros)

otrdiena, 2009. gada 4. augusts

Pludmales stāsti






Un tas viss tā pavisam vienkārši nosoļojot no Zelta pludmales līdz Pitijalas upes iztecei. Man šķiet, situācija uzprasās uz vienu nopietnu bilžu sēriju!

pirmdiena, 2009. gada 3. augusts

Dārznieks Francisko

Piektdienas rītā tik vien kā lakatu uzmetusi, žāvādamies stāvu uz terases. Kopš Montessori skolā brīvdienas, manu terasi var aplūkot vien iguanas, putni un briesmīgi treknā žurka, kura jau kādu laiku dzīvo kokā. Pamanu prāvu sombrero līkņājam manas kaimiņienes-raganas dārzā. Viņš paceļ galvu - mūsu skatieni sastopas. Tā kā esmu daudz mazāk samulsusi par viņu, ātri apjautājos, vai viņš būtu gatavs arī manam dārzam aci uzmest.
Uzmest aci varot, bet darīt gan neko nevarot, šodien vēl citi klienti jāapkalpo. Pēc manu džungļu apskatīšanas (atzīstos, ka kopš sastapu čūsku, neesmu ne lapas vākusi, ne ravējusi) viņš nosauc cenu - Ls 10 par visa dārziņa savešanu kārtībā.
Vēl pēc mirkļa viņa virtuozo svilpošanu var dzirdēt no mana dārza puses. Viņu sauc Francisko (kā gan lai savādāk sauktu dārznieku?) , un kad viņš atgriežas, lai palepotos ar paveikto, es jau atkal puslīdz nepiedienīgā izskatā tieku pieķerta sēžam pie datora. Kriša nav mājās, te nu arī sakne leģendām par saimnieču un dārznieku attiecībām.
Lai piedod klienti, kuriem piektdien tika atteikti dārza darbi, bet mans dārzs izskatās laimīgs. Banāns ražošot apmēram pēc sešiem mēnešiem, bet puķe sarkanajiem ziediem esot ingvers.