ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Kāzu drudzis



Šovakar braucu uz Las Caletas bildēt šī gada pēdējās kāzas. Mana darbadiena sāksies ar ierašanos pēdējā ar auto sasniedzamajā pludmalē - Boca de Tomatlan, noķerot ūdenstaksi un ar to joņojot uz kāzām. Visi saka, ka tur ir daudz delfīnu, muļķības. Es neesmu nevienu delfīnu visā savā ūdenstakšu vēsturē redzējusi, vienus vienīgus vaļus, lidojošās zivis un rajas.
Krišs šodien būs otrais fotogrāfs, viņš kopā ar līgavaini ieradīsies Las Caletas ar katamarānu.
Vispār šī ir mana pati nemīļākā kāzu rīkošanas vieta - džungļi nozīmē to, ka vienīgais apgaismojums naktī būs sveces, ugunskuri un lāpas. Bildēšanu tas padara nepanesamu, jo ir tik sasodīti tumšs, ka fotoaparāts mulst un nespēj ne asumu iestādīt.
Krāmēju savas izejamās/darba kleitas (vienmēr viena lieka, ja nu iesēžos slapjumā, uzraujos uz kāda auga vai aplej kāds oficiants vai viesis) un žakete atpakaļceļam. Pēc kāzām ar darbinieku laivu pa tumsu dragāsim atpakaļ uz Boca. Evakuācija no darba vietas naktī notiek tādā ātrumā, it kā būtu paziņots, ka pludmalē tūdaļ ietrieksies meteorīts. Un tad vēl stunda pa serpentīnu atpakaļceļā, kad nogurums ir tāds, ka ne spēka papļurksēt.

otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Kolēģi

Meksikāņiem patīk rakstīt nepazīstamiem cilvēkiem Facebook čatā. Šodien, piemēram man raksta kāds puisis, izrādās fotogrāfs no Gvadalaharas, liels manu darbu fans (lasi: nupat atradu, nolēmu uzrakstīt).

Ātri iečekoju viņa albumiņu, nu tā - salauztie vagoni ar dramatiskām puskailām meitenēm.

Šis: es ceru, ka kādreiz varēsim veidot kopīgus projektus (lasi: Tev nav kāds klients kam varu pieslēgties?)
Es: ja Dievs gribēs. (Esmu izcili pieklājīga)
Šis: Visus manus darbus var apskatīt galerijās.
Es: Redzēju. (Nepieklājīga, pareizi būtu: que bonito.)
Šis: kā tev šķiet.
Es: Ļoti atšķirīgi no maniem darbien, bet labi. (Bez "bet labi" būtu ļoti nepieklājīgi)
Šis: janvārī veidošu projektu atšķirīgu no saviem šābrīža darbiem.
muy conceptual, manejando la seminotica
manejar elementos que tengan un discurso para el subconciente
dandole fuerza a la imagen
 Burtisks tulkojums:
ļoti konceptuāls, izmantojot seminotiku (pieļauju, ka domāta semiotika) 
izmantojot elementus kuriem būtu zemapziņas diskurss 
piešķirot attēlam spēku. 
Protams, beigās tiek piemetināts, ka viņam būtu liels gods, ja es apskatītu rezultātu. Ceru, ka šo lasa Līga un locās smieklu lēkmē, jo viņai vēl dažus mēnešus atpakaļ tika piedāvāts filmēties konceptuālā kinolentē, kura stāstītu par viņas dzīvi, un, iespējams tiktu izrādītu Berlīnes kinofestivālā, Kannās, un citur, hahaha.

Kāzu īpašie akcenti

Nu, piemēram, šodien precējās itālis ar meksikānieti, iepazinušies Facebook. Līgavaiņa radi, protams, melnā. Mamma kā no Fellini filmām.

Līgava ar mani jau stundu bija noskraidījusi pa pludmali, kad tika paziņots, ka svētajam tēvam jānomazgājas un kāds ir izsaukts izgludināt viņa kreklu. Pēc pārdesmit minūtēm viņš ieradās: žakete, veste un kaklasaite ar saspraužamo adatu, aproču pogas un.... visvisādi gadžeti. Iphone, IPad, IPod, Nikon kamera. Mācītājs veiksmīgi lika mūziku ceremonijas laikā.  Laulāja ilgi un pamatīgi:
Vispirms līgavas tēvs nodeva līgavu līgavainim,
tad visi par viņiem aizlūdza,
tad mācītājs deva dažus padomus,
tad viņi deva zvērestus,
tad teica jāvārdu,
tad kāds uzdāvināja bībeli; tā tika arī nosvētīta,
tad viņiem aplika valgus,
tad vīrs deva līgavai laimes kapeiciņas (lai uzticīgi saimnieko bez naudas šķiešanas),
tad notika sveču ceremonija (līgava un līgavainis iededz katrs savu sveci, mācītājs tās nodzēš ar domu ka šo savienību tikai Dievs var šķirt)
tad valgus vecāki noņēma
tad ēda pirmo svēto vakarēdienu
tad sabučojās
un rīsiem pār galvu švīkstot manījās ārā.
Ceremonijai bija jāsākas 5.00, tā sākās 5.20, bet beidzās 6.30.
70 viesu vidū bija apmēram 20 bērnu. Tie tad nu 2h sevi izklaidēja kā nu prazdami.
Fotogrāfu ap līgavaiņiem bija vairāk kā viesu, kuri bija izvēlējušies sēdēt.
Bet savādāk jau skaisti - mīl viens otru, sader labi, vismaz tā gribas ticēt.

pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Kriša GAISMA

Krišs iestādījis ābeli, skatīsimies kādus augļus nesīs.
Šeit var nopirkt fontu GAISMA.
Linku pieliku arī tepat pie Vietnēm, ja nu ir interese.

Bīstamākā Ziemassvētku daļa

Pēc mūsu deviņu/desmit ēdienu Ziemassvētku vakariņām (kā nu skaita) ledusskapī ir šis tas palicis. Rosola spainis, liela torte, daži litri saldējuma, uzkodas. Sēžam pie datora, spēlējam tenisu un virinām ledusskapja durvis. Izpildām dieatologu ietekumu ēst nepārtraukti, nelielām porcijām.

svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Lietuviešu sekssimbols


Valdas Karklelis
Cargado por marceliuke. - Ver más videos de comedia.
Šito savā viesošanās reizē mūsu mājās ieviesa Ieva. Ļoti laba ballīšu mūzika.

sestdiena, 2010. gada 25. decembris

Piņatas un kartupeļa saulīte ir viens un tas pats


Pagatavojām ne tikai rosolu, bet pat tā versijas. Galdā cēlām arī pildītas olas, cieti kūpinātu desu, rupjmaizi, šprotes un mārrutkus (paldies ciemiņiem par pievedumu!) Uz terases servējām deviņus ēdienus, tai skaitā Cecīlijas dāvātu pīrāgu ar ciedru riekstiem.
Ciemojās kāzu fotogrāfe Karla, videogrāfs Daniels un Toms. Krišs cepa siermaizes un izgatavoja kartupeļa saulīti. Skaidrojām Karlai un Danielam latviešu tradīcijas. Papardes zieda meklēšana un bluķa vilkšana, kailo skrējiens Jāņu rītā jau bija pietiekami sarežģīti stāsti, puzurus pietrūka pacietība aprakstīt. Uzdāvinājām kartiņas ar Rīgas panorāmu. Sanāca tāds kā kultūru apmaiņas vakars. Apmaiņas ietvaros uzzinājām, ka tos ko mēs saucam par amerikāņu kalniņiem, Meksikā sauc par krievu kalniņiem. Jau atkal neviens nevēlas uzņemties atbildību.

Gaišus un siltus!

Ērmīgs datums

Pirms 2011. gadiem piedzima Kristus bērniņš. Diez vai viņam savas dzīves laikā prātā pavīdēja doma, ka atzīmējot šo datumu Meksikā visu dienu nevarēs iekļūt WalMart stāvvietā, lidostās žāvādamies, ar somām apkrāvušies plūsmām vien skries dažādu rasu cilvēki. Ka ķīniešu ēstuves īpašnieki pa visu ielu kliegs Feliz Navidad! un autobusos būs jāstāv kājās, jo lielu sēdvietu daļu aizņems dāvanas bērniem, trīsritenīši tai skaitā. Mēs savā mājā esam uzstādījuši baltu plastmasas egli, kura nāk no tālās Ķīnas un dažas piņatas, taisītas pēc pasūtījuma tepat Pitillal. Tas pat mums pirms pāris gadiem prātā nevarēja ienākt, kur nu vēl Kristus bērniņam.

piektdiena, 2010. gada 24. decembris

Smalki dabi

Krišs šodien noslēdza līgumu ar fontu tirgotājiem par sava fonta pārdošanu. Toms jau vairākas nedēļas slēdz līgumu par sapņu darbu ar sapņu samaksu. Tā tikai es rosos ap kāzām un ģimeņu fotosesijām pludmalē.

Paralēli esmu sākusi apmācīt Pjēru par labo roku un asistentu fotosesijās. Nākamajā gadā esmu stingri nosolījusies pievērsties fotogrāfijai tā, lai būtu ko likt pie sienām. Bet pagaidām domāju ko lai pabāž zem mūsu baltās plastmasas egles. Toms negrib dāvanas, bet rosolu un pildītas olas. Ir pataupītas šprotes, cieti žāvēta desa un piparkūkas. Sliktā ziņa ir tā, ka sakarā ar sauļuguņa slimību visur jādodas ar autobusu. Varu derēt, ka rītdien pēc divu stundu garās tenisa nodarbības visi būs sarkaniem vaigiem, nokusuši. Jācer, ka vismaz rosola plāns tiks realizēts.

Tā ir, mana mīla

Vakar pēc tam, kad biju apēdusi suši uz krīta un apmeklējusi Poļinu (plāno aizvērt savu salonu), devos apraudzīt 2012. gada aprīļa jauno pāri centrā. Atpakaļceļā sauļuguns sāka dūmot. Kad pagāzēju - vairāk, kad izslēdzu - mazāk. Nelaime, ka tas notika sastrēgumstundas laikā tieši iepretim katedrālei. Tikko izlēdzu motoru, visi pīpina un pārstāj būt iejūtīgi. Ietvju malas augstas, ielas - šauras, kur aizbēgt nav. Ieraugu maksas stāvvietu, nolieku vājinieku un zvanos apkārt. Pēc mirkļa eļļainā tērpā sauļuguni glābj Toņo. Apskata eļļas, tausta izpūtēju, man sīki un smalki izstāsta, kas tas varētu būt, kas tas noteikti nav un ko varētu darīt. Izturas kā džentelmenis, uz maniem es nezinu, nereaģē. Pēc mirkļa Toņo aizbrauc sauļuguni uz  savu garāžu. Jūtos tikpat iejūtīgi aprūpēta kā pie jebkura daktera. Un, jā, iedodu Toņo mašīnu ar visām atslēgām un dokumentiem, īsti nezinot kur tā Toņo garāža ir. Meksikā tas ir tikpat kā mašīnu uzdāvināt. Bet es uzticos Toņo (pa daļai tādēļ, ka viņam ir tik jauka sieva).
Jau bija tumšs, kad ielēcu taksī un devos mājās.
"Vai zini, kur ir Montessori skola?" jautāju taksistam.
"Jā, skaistā".
"Cik noplēsīsi?"
"Vien 50 peso, dārgā".
Neko daudz jau nerunājām, bet sarunas laikā izrādījās, ka šī taksista spēcīgā puse ir katra teikuma beigās iemest pa kādai frāzei meitenei. Katru reizi savādākai. Tā ir, mana mīla.

ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris

Pasaules gals

Ziņa par to, ka miris Skype, ir gluži kā palikt bez elpas. Iegāju Skype.com un ieraudzīju šādu banneri. Neviena paskaidrojuma, kāpēc tā.

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Mazais Džeimss atgriežas

Īss atstāts - pagājušajā gadā par manu asistentu uz īsu laiku kļuva anglis Džeimss, kurš bija atbraucis strādāt brīvprātīgo darbu - audzēt krokodilēnus. Kad krokodilēni nomira, Džeimss atrada jaunu nodarbošanos - apgūt fotogrāfiju un palīdzēt man fotosesijās.

Džeimss uz divām nedēļām atkal ir ieradies Vajartā. Pieaudzis. Kļuvis par jūrnieku. Joprojām ir iemīlējies savā Meksikas audžumammā. Vēloties atgriezties katru gadu, lai apraudzītu savu Meksikas ģimeni. Viņš esot ļoti ilgojies pēc futbola mačiem zvejnieku ciemos, pēc dančiem un ballēm, pēc gulēšanas dārza mājā bez stikliem un durvīm, pēc bērnu bara pagalmā, pēc sirsnīgas Meksikas dzīves. Klausoties viņa stāstos par jūru un nesasniedzamu mīlestību, atskāršu, ka iepriekš biju pārliecināta, ka šādi cilvēki ir vien grāmatās.

Pirmā dzeramnauda

Var saprast ģimeni, kura uz vairākām dienām noīrējusi māju Punta Mitā par apmēram 10.000 USD diennaktī un grib tajā nofotogrāfēties. Cilvēku daudz (piecpadsmit bērnu plus pieaugušie), pusotras stundas laikā pagūstam tos nofotogrāfēt, saule riet. Pēc mirkļa man pasniedz saujā ievīstītu dolāru čupu, kuru tērzējot tā arī īsti nesaskaitu. Tā mēs saņēmām pirmo dzeramnaudu mūžā, apmēram USD 100.

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

Īsumā pēdējais mēnesis

Viss sākās oktobrī, kad ar prieku sagaidījām kāzu sezonu. Kāzas pēc kāzām, saderināšanās fotosesijas pēc citām fotosesijām. Ritenis iegriezās tiktāl, ka ar šausmām gaidījām nākamās kāzas, saderināšanās fotosesijas vairs neuzskatot par nopietnu darbu. Pēcapstrādes darbi neiesprūda, jo Toms čakli strādāja kamēr es organizēju veļas fotosesiju.
Kaut kad pa vidu ieradās draugi no Latvijas un Krišs vairāk kā nedēļu noslimoja. Pēc tam atbrauca Ieva un sākās veļas fotosesija. Kad beidzās veļas fotosesija, aizbraucām uz Maskotu un Tekilas pilsētu. Vakar pārbraucām, šodien aizbrauca Ieva.

Šis mēnesis bija skaists un traks. Ne rakstīšanai, ne tenisam neatlika laika. Šodien mūsu dzīve izbrīnīta atgriežas mājā zem koka. Es ar prieku to sagaidu un mazliet skumstu pēc latviešiem, ģimenes. Visvairāk par visu vēlētos sabužināt čirku galvas Latvijā. Ak, Ziemassvētku nostaļģija.

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Puspieci, divi, sešpadsmit, vienpadsmit

Šobrīd ir pulkstens puspieci naktī, mēs izsūtām divas maketa versijas, kuras no plus sešpadsmit grādu aukstās Vajartas ceļo uz mīnus vienpadsmit grādu auksto Latviju. Tā vietā lai ar vērienu un Ievu (ielūgumi netrūka) ballētos pēc pabeigtas fotosesijas, mēs sēžam, lasām bildes un maketējam. Ir pilnīgi skaidrs, ka brīvas izvēles apstākļos mēs izvēlētos ciešu miegu.

piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Nekas nav neiespējams

Pat intensīvākajai fotosesijai pienāk gals. Var paēst pat slēgtā mūsu rajona restorānā. Ir iespējams pārtraukt skatīties filmu "Rudo y Cursi" bezspēka dēļ.

otrdiena, 2010. gada 14. decembris

Fotosesijas piezīmes

Naktī pamodos ar aukstiem sviedriem uz pieres. Panikas lēkme. Tik ilgi sapņots, tik ilgi gatavota sesija, te nu tā teju ir klāt. Kā lai sev iegalvo, ka viss izdosies lieliski?
Esmu atskārtusi, ka izdevušai fotosesijai nepietiek vien ar izstrādātām noskaņu tāfelēm, aksesuāru grēdām, talantīgiem modeļiem un brīnišķīgiem tērpiem. Pilnībai izdodas pietuvoties vien tad, ja iesaistīts viens nieks brīnuma. Tā ir dāvana, kura var nākt un var neatnākt.
Šobrīd blakus datorā lejuplādējas pirmās dienas rezultāts. Fotogrāfējot sajūta bija viegla un azarts - milzīgs. Kamēr skatos kā strīpiņa iet, jau atkal piezogas panika, grūti iedomāties kāds izskatīsies gala produkts.

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Steiga

Vakar uzbraucām kalnā, San Sebastian, lai atvilktu elpu. Agaves zaļo, pār kalniem riet saule, Halisko ir tik skaists, ka acīs sariešas asaras. Pa vidu starp Meksiku un Latviju pa pieputinātām lidostām ceļo latvieši, no manas ģimenes man un no manis manai ģimenei dāvanas vezdami. Manā ledusskapī atkal ir piparkūkas, mārrutki, cietā desa un Krišs priecājas par tējas krājumiem.

Starp kāzām beidzot arī nopietna fotosesija. Ir balti kaķi, moderni dzīvokļi, piņatas (Ziemassvētku zvaigznes) un modeles. Viss balts un sniegots, rītdien sāksim sajust ziemas elpu Vajartā.

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

Kultūras troksnis

Asptrādāju bildes piecpadsmitgadu jubilārei no Pasaules gaismas un parālēli klausos šīs sezonas grāvējus. Manā galvā ir tāds kultūru troksnis, ka vairs nedzirdu savas domas. Vāveres ritenis, kurā esmu šonedēļ, arī nepalīdz. Gribas pasūdzēties vai atgulties baseina krastā palmu ēnā.
Tā vietā pūtinot acis atvēru TVnet un konstatēju, ka Pasaules gaisma nav vienīgā, kas piesauc pasaules galu.

piektdiena, 2010. gada 3. decembris

Pasaules gaisma

Meitenes XV gadu svinību mise izrādījās baznīcā La Luz del Mundo. Laimīgā kārtā līdzi bija lakats, kas izrādījās absoluti nepieciešams.
Kopsavilkums šīs baznīcas vēsturei - tās radītāji dzīvo tepat aiz kalna Gvadalaharā, tēvs un dēls. Viens no viņiem bija cieši pārliecināts, ka ir Kristus īstenais apustulis. Kopš Kristus pēdējā apustuļa nāves un viņa iecelšanas par apustuli nav bijis īstas pestīšanas. Pasaulei būs gals, tas ir skaidrs, vienīgie paglābtie būs šās baznīcas piederīgie. Baznīca aizliedz sievietēm nēsāt bikses un griezt matus vai krāsoties.
Ēnu uz baznīcas vadību met apsūdzības sieviešu izvarošanā, naudas izkrāpšanā  un neadekvāti izšķērdīgas dzīvesveida piekopšanā (Zoo Teksasā), nodokļu nemaksāšanā, masu pašnāvību plānošanā.
Sievietes un vīrieši sēž pretējās galvenās ejas pusēs. Baznīca stāvgrūdām pilna ar bērniem un grūtniecēm, vīrieši - ievērojamā mazākumā. Pēc apģērba un izturēšanās spriežot, šī ir trūcīgu ļaužu baznīca. Prom ejot visiem tika piekodināts svētdien atnest ziedojumus, jo telefons, īre un elektrība jāmaksā. Tad visi nodziedāja dziesmu, kuras vienīgie vārdi bija vairākus desmitus reižu atkārtotā frāze "es strādāju tam kungam", vēl nofotogrāfējāmies mācītājmājā un devāmies uz svētku dārzu baudīt pieklusinātu ballīti.







ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Viesu istaba

Sakarā ar gaidāmo viesu uzplūdumu, Krišs šodien izkrāsoja viesu guļamistabu Rosa Mexicano. Tonis kā attēlā redzamajai bugambīlijai, tikai drusku, drusku maigāks. Bildes apsolu tad, kad tā būs izdekorēta ar kukurūzas ziediem un krāsainiem koka rāmīšiem, ziliem aizkariem un skārda lampiņu. Que bonito!

Starp citu, bet patiešām starp citu. Toms arī sāka trenēties tenisā. Kāpēc es to pieminu? Jo Aramaras sētas izlases mačos (piedalījās Eva, Krišs, Toms) viņš šodien izrādījās neapstrīdams līderis. Ko mēs darījām tos divus mēnešus, ka Toms mūs vienā nedēļā apsteidza?!

trešdiena, 2010. gada 1. decembris