No rīta vēl ātri uzpucēju fotostudijas mājaslapu, apģērbu Krišu smukākajā kostīmā, sakārtoju labo darbu paraugus un skrēju uz tikšanos ar svarīgo klientu, kuram pieder džinsu rūpnīca, veļas rūpnīca, žurnāls "Maxim" un vēl daudz kas svarīgs. Vismaz tā teica Zurry. Neizdevās pārsēsties, kā bija iecerēts, sajaucām ielas galu, tāpēc 20. Novembra 196. numurā nonācām aizelsušies un ar 3 minūšu nokavēšanos. Tā kā arī nezinājām, kas jādara tālāk, ieskrējām pirmā stāva veikalā un jautājām, vai kāds zina Havjera kungu, ar kuru mums norunāta tikšanās.
Havjers izrādījās jaunietis, kas stāvēja aiz letes. Nepieklājīgi blenzu un jautāju, vai tiešām viņš ir tas, ar kuru man ir tikšanās 10.00. Lai situāciju padarītu vēl nožēlojamāku, pajautāju, vai tad viņš ir tas, kas atbild šajā uzņēmumā par fotosesijām. Viņš atbildēja apstiprinoši. Un es būtu?... Fotogrāfe, fotogrāfe....
Pats muļķīgākais, ka es biju apģērbusies žaketē un kurpēs, mati copītē. Meksikāņu Diesel variantā ģērbtajā Havjera priekšā izskatījāmies pēc mantas aprakstītājiem vai vismaz akcionāriem. Havjers izstāstīja, ka jau ilgi strādā ar kādu fotogrāfu un fotografē gaužām maz — tikai divus katalogus gadā. Un kas galu galā mūs ir ieteicis? Neko par džinsu ražotājiem viņš nezināja, žurnāls "Maxim" viņam nepiederēja un vispār — kā mēs te nokļuvām?
Gājām mājās. Metrobusi nekursēja — Insurgentes iela ciet: milzīga demonstrācija. Gandrīz pusceļu nācās iet kājām izejamajās kurpēs.
Mājās mūs sagaidīja Skype atstāts ziņojums no ģimenes Buserijās — man zvanīts no Puertovajartas kāda darba sakarā. Protams, kad mēģināju atzvanīt, neviena vairs ofisā nebija. Jāmēģina rītdien. Iespējams, rītdien būs labāka diena.
Vakarā atrakstīja modele, kura mani nolīgst fotosesijai Puertovajartā, — viņa raksta, cik ļoti es esmu talantīga, cik ļoti vēloties ar mani strādāt, kā gaidot fotosesiju. Es pret šādām vēstulēm izturos ļoti piesardzīgi. Varbūt amerikāņu kultūra un jāpierod? Starp citu, par fotosesiju esmu sanervozējusies. Nekad neesmu strādājusi angļu valodā, nekad neesmu veidojusi modelei portfolio. Bet to jau viņa nezina.
Rītdien liela diena — ierodas Alise, vakarā vakariņas ar Silveru (to franču modeli), pa dienu jāiet uz vienu modeļu aģentūru sevi atrādīt, vakarā jāiet uz vienu fotostudiju šos apskatīties.
Kā lai iemācās runāt normālā spāņu valodā? Kamēr esam bez ģimenes un čivinām tikai savā starpā, valoda neprogresē. Taisni vai neērti runāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru