piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Kāzas

Nevar visu laiku stāstīt kā mēs strādājam un neko nerādīt. Šeit pāris no šā mēneša kāzām. Ik pa laikam galvā pazib doma, ka varbūt jāsaņemas un jāpiedāvā arī latviešiem precēties paradīzē.
Mersedesa un Luīzs


Patrīcija un Kurts



Bolīvieši Lidija un Kristians 

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Šajā karstumā ir grūti saglabāt vēsu glavu

Par cik šujjmašīnām var nopirkt sievieti Latvijā? Meksikā par trim, no kurām sākumā iedod vienu un tad skatās kā būs. Pagaidām darījums nav noticis, ar interesi sekoju notikumu attīstībai, ik pa laikam vēloties kaut laikus būtu blociņā ierakstījusi visu darbojošo personu vārdus un to attiecības stāsta sākumā. Tagad notikumu virpulī ir ierauta bagātākā Vajartas ģimene, to konkurenti nekustamā īpašuma jomā un kādas prieka mājas saimniece. Fonā tiek rīkotas kāzas.
Pa vidu kā kaķis apkārt staigā modes skašu organizētājs ar zaļām kontaktlēcām, stāstīdams par savām īpašajām spējām paredzēt nākotni. Viņš redzot dzimstam bērniņu.
Mans topošais klients zog manas esošā klienta bildes un rada ērmīgas kolāžas kādā Windows programmā. Kad es saku, ka ar viņu nestrādāšu, viņš apraujas un gluži kā mammai lūdzas lai nedusmojos. Toties paģēr, ka reklāmas kapmaņas budžets gadam jāsastāda nepilnas diennakts laikā.

Pēdējās nedēļas laikā jau trešais jaunais pāris apindējas ar viss iekļauts viesnīcas ēdienu. Esmu pārliecināta, ka ēst pie jebkuras tantes uz ielas ir daudz drošāk kā viss iekļauts viesnīcā.

Mājās pārnācu pagalam izvesta no pacietības. Aizdevāmies uz okeānu, atpakaļceļā nopirkām visādus našķus, tai skaitā trīs dažādu veidu cepumus. Palīdzēja.

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Tenisa atskaites punkts

Šodien ar Krišu pirmo reizi Grasiela mūs atstāja tenisa laukumā vienus. Tālāk kauns stāstīt. Pēc pusstundas satumsa un mēs taustījāmies pēc bumbiņām.
Starp citu, ledusskapī brīnišķīgs rosols, uzlabots ar halapeņo.

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Ražo kāzas

Šovakar bijām lielākās Vajartas tūrisma nozares firmas viņu piektajās šīsnedēļas rīkotajās kāzās Las Caletas pludmalē. Izrādās, ka arī kāzas var ražot - visas saldas un vienādas.
Kāzu iznākums bija īss - pāris dejas un pēc tām visi taustījās sveču gaismā pēc mantām. Nez kādēļ atcerējos bērnībā skaitīto pantiņu - salaveci, ko tu kasies; atdod dāvanas un lasies!
Kāzu ministrs (laulātājs) pie vakariņu galda mums vien ar Tomu atklāja, ka mēness nav tas par ko izliekas. Viņš ar savām rokām esot uzņēmis apmēram 1000 fotogrāfiju, kas pierāda, ka mēness ir krāsains, uz tā nav krāteru, bet gan augstceltnes un trubas. 

Pēc maiņas pa pilnmēness taku laidām uz tuvāko pie ceļa atrodošos pludmali Boca de Tomatlan. Laiva ceļu zināja, dragājām uz nebēdu, jo visi oficianti gribēja mājās. Man mazliet bija bail, bet citādi ļoti izklaidējoši.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Aizņemtība

Apskatījos kalendāru: no pagājušās nedēļas līdz decembra vidum katras nedēļas nogalē mums ir kāzas. Kaut kas traks cik ļoti gribas strādāt, gribas pelnīt, pa vidu kaut ko jaunu atklāt. 
Naktīs sedzamies ar segu, ventilatori izslēgti. Nelīst, viss saziedējis. Jogurtaaugļu kokā (guanabana) ienākušies jogurtaugļi, kokā rosās visa veidā dzīvā radība - žurkas, sikspārņi, oposumi, milzu iguanas un melnie papagaiļi.
Sācies trakais mandarīnu laiks. 

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Izalkums

Vakardien nekustamo īpašumu tirgonis, bet šodien Poļina mēģināja ar švunku ieraut izsalkuma radītos sapņos. Liela reklāma virs ceļa, rokas spiešana zvaigznēm, daudz naudas, mašīnas, klientu un varas.
Pa vidu nez kā pārdevām manam pirmajam Meksikas klientam Mexkode vēl 30 Poļinas kolekcijas apģērbus, tagad kopā sanāk 199. Aizsūtījām epastus visiem Mehiko apmeklētajiem veikaliem, atbildes protams, nekādas. Pie vakariņu galda atdevām līgavai disku un albumu ar bildēm.
Visas šīs darbības pavada mans Mehiko klepus, patiešām nesaprotu kā tādu var noķert vienā dienā.

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Meitenes Mehiko

Manas jaunās kediņas tenisam. Šorīt izmēģināju, noberza kājas, spēlēju zeķēs.

Nemaz tik auksti nebija - nezināma īpašnieka bikses, kuras uzgājām lielajā skapī, Poļinas jaka un džemperis, jauna soma (Ls 4) un Līgas kurpes (nav iekļuvušas kadrā).
Brokastis Kondesas ceptuves kafejnīcā. Kapučīno, tiramisū, eklērs un divi dažādi salāti - no abām Ls 6.50. Laipna garāmgājēja foto.
Atrādu veikalam Poļinas kolekciju. Pirmā attieksme - nē, mums neko nevajag, bet, kad ierauga bildes, sāk interesēties par cenām un piegādes noteikumiem. Ar karti un Līgu apmeklējām 12 veikalus trijos dažādos pilsētas rajonos - Kondesā, Polanko un Zona Rosa. Nekāda konkrēta iznākuma vēl nav, bet labi iesākts.
Pēdējais vakars Mehiko - trīs latviešu meitenes Kondesas Thai restorāna terasē. No kreisās - Līga, es, Sanda. Foto - kāds no trim mūs apkalpojošajiem oficiantiem.

Pārējās bildes - Līga Runģe

Neparasts taksis Mehiko

To, ka Mehiko braukt ar taksi ir labi un lēti, biju pārbaudījusi iepriekš. Tagad takši nokrāsoti sarkanā un zeltā, ar enģeļa statujām. Aizmugurējos pasažiera logos ielīmēti A4 formāta sertifikāti ar vadītāja foto, svītru kodu, čipu un visu iespējamo informāciju, asins grupu tai skaitā. Kad iesēdos pie Līgas Kondesas dzīvokļa durvīm noķertajā taksī, sajutu ko savādu. Aplaidusi acis apkārt, ievēroju vairākas neparastas lietas.

Pirmkārt salonā nebija neviena krusta, nevienas dievmātes, pat ne bārkstis, kas šūpojas, krāsainu krēsla pārvalku arī ne. Neviena rotājuma, viss salons kā no fabrikas - melns un spodrs. Uz rokas bremzes uzvērts tualetes rullis, kas lieku reizi uzsvēra vadītāja apsēstību ar tīrību, ne skaisto.

Otrkārt salonā valdīja klusums. Uzmetu acis panelim, lai pārbaudītu vai nav nozagts atskaņotājs. Atskaņotājs savā vietā, bet kluss kā kaps. Vadītājs uzklausīja manu vēlmi doties uz lidostu, ar žestu parādīja, ka ieslēdzis pareizo tarifu un uzsāka ceļu. Neviena jautājuma no kurienes esmu, uz kurieni dodos un kādēļ tik labi runāju spāniski. Nekā.

Treškārt taksistam bija zelta krāsas brilles, gari pirksti un kaut kādā veidā man šķita, ka gudra galva. Aplūkoju attēlu sertifikātā, no tā manī raudzījās apaļš un omulīgs tipisks meksikāņu taksists. Ne vēsts no vīrieša priekšējā sēdeklī. Pārbaudīju vēlreiz. Nē, noteikti nav īstais.
Sāku nopietni apsvērt tehniku, kā visātrāk izkāpt kādā krustojumā. No vienas puses - nekā kur vainot šoferi nav. Bet no otras puses, situācija ir tik dīvaina, ka nepielāgojas nekādiem skaidrojumiem.

Šķiet, šoferis juta manas bažas un ieslēdza radio, no kura izvijās brīnišķīgākā džeza mūzika kādu vien atceros dzirdējusi. Rietēja saule, ietinot Mehiko satiksmes haosu sarkanā gaismā. Šoferis ar inteliģentu profilu, mierīgi klausoties džezu, brauca pa pretējo sabiedriskā transporta joslu kvartāliem vien. Lēni un papīpinot šķērsojām tos krustojumus, kuros bija sarkanā gaisma, filigrāni apbraucām mums pretīm braucošos trolejbusus. Nez kādēļ mani tas nomierināja, turklāt mēs ātri tuvojāmies galamērķim - mums pretīm lidojošās lidmašīnas kļuva aizvien lielākas.
Tikai tad, kad pie lidostas pasniedzos, lai samaksātu par braucienu (mēs bijām škērsojuši Mehiko sastrēgumstundā 20minūtēs par Ls 2), viņš atgriezās un uzsmaidīja. Šis nenoliedzami bija viens no izskatīgākajiem taksistiem kāds jebkad redzēts, un protams, ne vēsts no sertifikāta īpašnieka.

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Mehiko pašķiras

Kāzu izstādei bija nepieciešama tikai viena, nevis divas dienas kā iepriekš plānoju. Svētdien Līga aizgāja strādāt, mājās paliku viena. Dzīvoklis atrodas Condesa rajonā, kas ir viens no neapšaubāmi skaistākajiem Mehiko rajoniem. Mazliet, pavisam mazliet līdzīgs Barselonai - ielu kafejnīcas un mazi restorāni, dizaina veikali un velosipēdisti, milzumdaudz cilvēku ar suņiem, parki un strūklakas, viss zaļš un svētdienīgs.

Mēģinu izgudrot plānu kā pārdot Poļinas kolekciju. Vispirms - kā atrast veikalus? Mēģināju internetā, bez rezultātiem. Iet ar kājām un meklēt? Mehiko? Hahaha!

Bet Mehiko manā priekšā pašķīrās kā sapņu mežs. Iegāju pirmajā dizaina veikalā un ieraudzīju, ka Condesa, Polanco un centrā ir dizaina nedēļa. Ir izdotas kartes, katram rajonam sava. Peņēmu kartes, atzīmēju interesējošos dizaina veikalus un centrus, sāku iet. Vēl ne ar vienu veikalu gan runājusi neesmu, jo svētdienā teju visi bija slēgti. Šorīt saliku kolekcijas paraugus, katalogu un rajonu kartes Oahakas mākslinieku darinātā maisiņā. Esmu gatava doties.

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Lielā pilsēta

Kā dzīvesvietu Mehiko nerekomendēju. Dzeltenie mākoņi virs pilsētas ir nopietnā piesārņojuma ilustrācija. Šeit ir pārāk daudz cilvēku. Pārāk lēna satiksme. Drošības jautājums, par kuru neaizmirst ne mirkli. Klimats (naktis jau tagad ir ledainas!) Tas noteikti neatbilst  kvalitatīvās dzīvesvietas aprakstam. Bet mani valdzina Mehiko. Tās valdzinājums ir savāds. Spēcīga tagadnes izjūta, precīzs situācijas zīmējums. Sausais pēcpusdienas vējš un rozā saule, putekļu iekrāsotās nokvēpušās pilsētas detaļas. Betona, vadu un armatūras džungļi. Zemu virs debesskrāpjiem lidojošas lidmašīnas. Nekad nenoklustoša dunoņa. Mehiko mani nogurdina un nosaldē, sausais gaiss vienā mirklī padara lūpas jēlas, deguns asiņo.
Bet neskatoties ne uz ko es esmu līdz ausīm Mehiko.

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Iekost lielajā ābolā

Pa ceļam no kāzām iebraucām autoostā un nopirkām man biļeti rītdienas reisam uz Mehiko. Apmeklēšu kāzu izstādi Pasaules tirdzniecības centrā. Tajā pat Pasaules tirdzniecības centrā pie kura vairāk kā pirms gada dzīvoju. Satikšu Līgu. Mēģināšu pārdot Poļinas kolekciju. Pēc visas dienas garumā bildētajām kāzām esmu pagalam nogurusi. Ar pēdējiem spēkiem atradu pasi. Jākārto soma vai jāguļ? Tāds ir jautājums.

Kādreiz sapņoju nevalkāt ziemas drēbes, tikai vieglas vasaras kleitiņas. Mehiko +10. Manā skapī nav ne džinsu un ne džempera, par ziemas jaku nerunājot. Biezākais apģērba gabals - divkāršas trikotāžas kombenzons līdz celim, ar štripiņām. Zvanu Poļinai, viņa rok savu skapi, bet neko biezāku kā vilnas lakatu tur neatceras ielikusi. Vienīgie slēgtie apavi - ļoti senas kedas. Man nav ko vilkt ieguvis jaunu jēgu.

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

Mulsums, izmisums

Kad Meksikā saplīst kāda smalka tehnika, atliek tikai uztraukties un matus plēst. Kriša dators, piemēram, pagājušogad. Mana kamera, piemēram, vakar. Tā vietā lai sūtītu to uz labošanu Mehiko, mēs visi lasām internetā diskusijas. Tagad gaidu kad modīsies Briāna ielas fotomeistars, lai viņu sīki iztincinātu.

Jaunie objektīvi darbojas nevainojami, vecie rāda kļūdu fEE. Turklāt tikko uzliek objektīvu, nerāda; sāk ziņot par kļūdu tūliņ pēc tam, kad novieto horizontāli. Dažkārt izdodas pat nospiest vienu kadru kad sākas vecie niķi.

otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

Kāzu sezonas sākums

Pilsētā sākusies kāzu sezona. Pludmalē pievakarēs šur tur uguņo. Gvadalaharas kāzu rīkotāji apmeklē viesnīcas un apdara pirmskāzu darbus. Pilsētā redzami grimmēti pāri fotogrāfējoties pirms/pēckāzu fotosesijās. Manas līgavas cauru dienu raksta un noskaidro pēdējos jautājumus. Izsūtu apstiprinājumu epastus (vieta, laiki, cenas, maksājumi, failu iesniegšanas datumi, papildus pakalpojumi). Saņemu dīvainus jautājumus, kas liek aizdomāties par to, cik ļoti relatīvs jēdziens ir pašsaprotama lieta.

Šodien arī mēs  kāzu organizatores pieskarīti joņojām pa pludmali ar jauno pāri. Pēc tam vakariņojām - Kriša gatavots kuskuss ar kotletēm uz mūsu terases tika novērtēts kā eksotisks un ļoti gards.

Amerikas līgavu portālā esam esam pieminēti ar labu vārdu. Lielākais mūsu pluss līgavu skatījumā ir komunikācijas ātrums (viņi atbildēja uz epastu dienas laikā!) Mūsu studijas mājaslapu apmeklējums aug un aug. Šonedēļ teju katru dienu ir pa fotosesijai. Brīvajos brīžos neatlaidīgi strādājam pie sava vārda un atpazīstamības, rītdien atkal dosimies viesnīcu kāzu organizatoru apmeklējumos. Lūdzu turiet īkšķus par to, lai notiek FourSeasons plānotā tikšanās ar viņu kāzu organizatori. Viņa jau vairāk kā desmit gadus strādā ar diviem kāzu fotogrāfiem (tēvu un meitu) un atsakās ko šajā kārtībā mainīt. Bet parādīt un apskatīt bildes jau vienmēr var, vai ne?

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Poļina atgriežas

Šodien Poļinai izdevās pārdot 1/3 no plānotā kolekcijas apjoma (100gb.) diviem veikaliem Vajartā. Blakus pilsētā Gvadalaharā ir 4 miljoni iedzīvotāju, kopā ar piepilsētām divtik. Pasūtījumu pieņemšanas laiks vēl ir desmit dienu. Turu īkšķus un prātoju kā viņai varu palīdzēt.

piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Gluži kā diriģents

Fotogrāfēt modeles ir kā diriģēt skaņdarbu. Var gadīties, ka skaņdarbs labs, orķestris izcils, bet diriģents nolaiž valdziņu. Var gadīties, ka ar pavisam nepieredzējušu modeli, viņai iedvešot rezultāta garšu, var labi nospēlēt nelielu etīdi. Modelei ļauju eksperimentēt. Tas piespiež domāt un nekļūt par marioneti. Viņa ir jauka un patīkama kanādiete ar āfrikāņu asinīm.

Visu portfolio var skatīt šeit.
Nobeigumā atgriezāmies pie sākuma tēmas un to atrisinājām sev par prieku - rītu sākām peldinot modeli, bet pēc darba pamirkām visi.
Vajarta aizvien vairāk atgādina paradīzi. Nelīst.

ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

Poļinas krīze

Poļina vairs vispār neprecas. Ir slima. Atbraukusi mamma, kura visu laiku klaigā. Kolekciju neviens vēl nav nopircis. Dzīvotgriba pametusi.

Ir cilvēki, kuriem klājas vēl sliktāk. Poļinas bijušajam mīļotajam bankrots - visas mašīnas atņēmis līzings, veikalu aizvēruši parādu piedzinēji un mēbeles aizveduši. Pilnai nelaimei pietrūka tikai bagātajai sievai viņu patriekt (ar pārliecību saku, ka viņš to sen bija pelnījis). Viņa tā arī izdarīja. Izskatās, ka pilsētā būs par vienu jokstiņu mazāk, jo cilvēki saka, ka palikt Vajartā viņam būšot neiespējami.

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Vajartas jaunumi

Šodien kāds četrus metrus garš krokodils apēda trīsdesmit trīs gadus vecu zvejnieku Tomātu līcī.
Pie sabrukušā tilta pār Amekas upi ir atvests ceļamkrāns un uzlikts plakāts, ka šeit, pateicoties valdībai, notiek tilta remonts.
Man ir jauna kliente/es, kurai izskatās, ka pieder augstas klases prieka māja.

sestdiena, 2010. gada 2. oktobris

Poļinas modes


Galu galā ātri bet skaisti sanāca Poļinas Ziemassvētku kolekcijas katalogs. Vakar nobildējām pirmās šās sezonas kāzas, sākusies darbu junda.

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Mans pilsoņa pienākums

Pavasarī mēs gan sarakstījāmies ar Cimdara kungu un izskatījās, ka viens no Latvijas vēlēšanu iecirkņiem atradīsies zem palmas. Bet tad izrādījās, ka ieguldāmais laiks un līdzekļi (jābrauc uz Vašingtonu parādīt pasi) ir pārāk lieli, un tā nu Meksikas latvieši nevēlēs.

Tādēļ es lūdzu, lai kāds manā vietā aiziet un nobalso par Vienotību. Lūdzu.

p.s. Krišs izlasīja augstākrakstīto un palūdza lai par viņu arī nobalso par Vienotību. Lūdzu.