Atkal sniegā

Ar plānas ādas kurpītēm un Maijas lienētā visplānākajā bītlenītē -8 grādu salā teciņus vien pa skrejceļu šļūcu izejas uz pilsētu virzienā. Labi, ka galvā bija uzbāzta iguanas cepure (kuru Valentīns un Guna vienprātībā lūdza mani nevilkt, vismaz Rīgā ne) un rokās bezpirkstu pirkstaiņi.

Naktī tradicionāli modos, lai rītu siļķi un paku saldās kukurūzas. Pēc pusgada pārtraukuma baudīju vannas priekus, bet no rīta modos no Odrijas nepiekāpīgajiem paziņojumiem, ka nekur uz Bērnu Māju neies, jo paliks ar Eviņu.

Plānojam fotosesiju, parīt jau sākam. Mans telefons tas pats 29115694.

Dzīres un dāvanas

Starp fotosesijām, kāzām un bilžu blāķu apstrādes naktīm pēdējos mēnešus esam ciemojušies, iekārtojuši Kriša vecākus uz palikšanu, atpūtušies villās un mazliet ceļojuši. Dzīve ir bijusi tik krāšņa, ka neiespējami bijis piespiesties to aprakstīt.
Nupat pārbraucām no San Pancho pēc vēl vienas fotosesijas un atpūtas villā. Upē ganījās zirgi, kliedza nezināmi putni, garām kāšiem vien lidoja pelikāni, jūrā gāja bruņurupuču mazuļi un garneļu zvejnieki, taisni palmā līda čūska. Gulējām te pie baseina, te uz terases, pastaigājāmies te gar okeānu, te pa ciematiņu.

Mums tika uzdāvināts viens no skaistākajiem saulrietiem kādu esmu redzējusi.
Galva tīra un ļoti radoša, ir daudz spēka, lai brauktu 15. februārī uz Latviju strādāt.

Kāzu fotogrāfes karjera

Kā mūsu līgavas prot rakstīt atsauksmes! Šeit var izlasīt visas piecpadsmit. Dažas lasot acīs sariešas asaras, nopietni. Pateicoties viņām, esam pakāpušies 19. vietā prestižajā BestDestinationWedding forumā. Šīgada plāni - rūpēties par publikācijām žurnālos un blogos, lai nākamajā gadā daudz skaistu kāzu.

Augustā plānoju braukt Rīgā. Pagaidām neviens datums vēl nav rezervēts, esmu atvērta kāzu ielūgumiem.

Skaitļos

Visu var izteikt skaitļos, pat aizņemtības atrunas.
Pēdējo 90 dienu laikā no mūsu foto servera lejuplādētas ir 20 700 kāzu bildes. 20Gb mēneša limits tūdaļ tiks sasniegts.

Rītdien ierodas Inta ar savu māsu. Gultas saklātas, logi nomazgāti, tikai mans nododamo failu saraksts nav paveikts un iznīcināts. Te nu bija ilgi gaidītās brīvdienas.

Finiša taisne

Pēc pēdējām gada kāzām izrādās, ka rītdien ir vēl kāzas un fotosesija. Ak, dievs dod izturēt.

Vai tā var būt nostaļģija?

Daži Vajartas latvieši šogad sūdzējās par Ziemassvētku noskaņas trūkumu. Kā lai tādu dabūn, ja apkārt vien palmas un bērni priecīgi kliedz korāļus? Vajagot baltus un skaistus.

Es gan saskatu divkosību, kuru nespēj noslēpt ne skābēti gurķi, ne pašceptas piparkūkas un rosola bļodas. Šonakt gaisa temperatūra noslīdēja līdz +17 (dienā +27) un lielākā daļa Vajartas latviešu punķojas, klepo, dzer groku, ārstē aukstumpumpas un staigā, ietinušies segās. Sniegu šeit neviens nepārciestu, ticiet man.

Sezonas vidus, gada beigas. Nogurums.

Rindojas dāvanas mūsu servisa pārdevējiem. Rindojas faili foto galerijās. Plakstiņus aizvien spēcīgāk spiež nogurums, bet vēl ir nedēļa aktīvajā kāzu sezonā. Februārī tā atsāksies ar jaunu sparu, bet tagad ir jāiztur līdz decembra beigām. Nāk talkā gan Krišs, gan Guna, un Kriša vecāki. Varu galvot, viss tiks iesniegts laikā.

Dāvanas no dzimtenēm

Francija ir lielisks zīmols, kas Pierre un līdz ar to arī mūsu komandai pievieno vērtību. Par Latviju dzirdējis ir retais, un pēc atbildes saņemšanas no kurienes es esmu, mani klienti visbiežāk pārsviežas uz kādu tēmu, kurā visi labāk orientējas, piemēram, laika prognozi (saulains, protams, bez nokrišņiem).

Costco atradu trifeles no Francijas, kuras Ziemassvētkos dāvināsim sev lojālajām kāzu organizētājām. Lai pārstāvētu abas valstis, vajadzēja vēl piepirkt klāt vodku Stolichnaja, kura pildīta Latvijā. Tā ir vienīgā prece, kura jebkad redzēta Vallartā no Latvijas. Lai nu kā, kāzu organizatorēm dāvanas no manas dzimtenes šogad izpaliks. (Kad gaidāmas šprotes, zefīrs un īsti laba Latvijā ražota šokolāde? Nu, kad?!?)

Viesmīlība

Naktīs, braucot mājās no vēliem darbiem, viesnīcu rajonos autobusu gaida pulki ar baltos apģērbos tērptiem ļaudīm. Viņi visu dienu ir smaidījuši, pasnieguši atspirdzinājumus, klājuši gultas, vārījuši un cepuši, teikuši neskaitāmus "lūdzu" un "paldies". Kāds no viņiem ir staigājis pārģērbts par dinozauru un izklaidējis bērnus, kāds no viņiem ir desmit stundas elles karstumā ir cepis un šmorējis, vēl kāds baltos zābakos un gumijas cimdos nomazgājis tik daudz trauku kā vidēji vecpuisis dzīves laikā. Naktīs viņas izpin no matiem ziedus un noģērbj tautas tērpus, viņi uzvelk klikatas kurpju vietā, un tur nu viņi visi ir - saliedēta ģimene, kas rada iespējamu bezbēdīgu atpūtu tūkstošiem tūristu. Un viņi smaidīs arī rīt no rīta - cits no septiņiem, cits no deviņiem; sešas dienas nedēļā, nerunājot darba laikā pa telefonu, neradot lieku troksni, ievērojot simtiem korporāciju izstrādātus norādījumus, beidzot darbu kad prom devušies pēdējie klienti.

Mūsu līcī ir vairāk kā 250 viesnīcu, tajās nodarbināti tūkstošiem cilvēku. Manās acīs viņi ir varoņi. Es nekad viņus neredzu īgnus un apnikušus. Tā esmu es, kas pieļauj šādu iespējamību, ne viesmīlības nozarē strādājošie.

Subpasaule

Jau četras dienas no 7 rītā līdz 9 vakarā ar trīs stundu garu siestu pavadu fotogrāfējot "viss iekļauts" viesnīcu. Ģimenēm ar bērniem ir paredzētas istabas ar dvielīšiem salocītiem zvēru veidolā un mazs benķītis uz kura pakāpties, lai aizsniegtu izlietni, mantas vannai, bet minibārā piens un cepumi. Meksikas konceptā ir eļļas lampiņa, šūpuļtīkls un kafijas automāts. Dārzā dzīvo iguanas, putni un zivis, skan austrumu mūzika un palapās masē viesus. Vakaros teātrī rāda šovus, alejās atveras tirdziņš, bet otrā stāva bārā ansamblis spēlē Kubas mūziku. Var kāpt mākslīgā klintī, spēlēt minigolfu, trenēies beisbolā vai tenisā, piedalīties talantu šovā vai dzīvoties ar Flinstoniem.
Dzīvo, ēd un dzer cik gribi par Ls 40 no personas diennaktī. Mēs ar Pierre vienojāmies, ka tā ir subpasaule, kurā viss ir, bet nekas nav īsts un līdz galam. Tepat aiz vārtiem ir īsta Meksika, ar restorāniem un ceļojošu cirku, mūziku un salsu naktīs, īstiem tirgiem un notikumiem. Bet apmēram tūkstots cilvēku izvēlas dzīvot īstās pasaules atstāstījumā, kuru ar reālo Vallartu saista tikai okeāns aiz loga.