trešdiena, 2013. gada 28. augusts

Kalnos vēsāk

Kristiana Šica skicēts San Sebastian Quiosco.
Vajartā ir pats karstākais laiks (+33 dienā, +25 naktī). Naktī guļu ar slapju lakatu (paldies par dalīšanos Argentīnas gudrībās, Santa!)

Stundas brauciens, un esam 2km augstāk kalnos bijušo sudrabraktuvju ciematiņā San Sebastian - pueblo magico. Apskatījām viesnīcas - lai arī vieta ne lielāka par Pāvilostu, bet atrast var visu ko - pamesto raktuvju haciendu, kas šobrīd ir muzejs un arī viesnīca bez elektrības par Ls 20 naktī no deguna. Jaunu haciendu Ķirsona stilā Ls 100 naktī par istabiņu (iekļauta pudele vīna), guļbalķu mājeles un pavisam vienkāršu 200 gadu vecu viesnīcu ar augstiem griestiem un skaistu iekšpagalmu par Ls 5 pieaugušajam, kuru izvēlējāmies mēs.
Kristiana Šica skicēta mūsu viesnīca "Hotel del Puente".
 Prieki beidzās pēc stundas, kas kalnu ielejā iekrita mākonis un tur arī palika. Pēkšņi viss sametās drūmās krāsās, teju Latvija novembrī. Vakariņās ejot, bijām uztuntuļojuši visas iespējamās kārtas. Lija. Tad gāza. Tad atkal lija. Kļuva aizvien drēgnāks.

Toties restorāniņos garšīgi lauku labumi - vietējie kompoti un gotiņkonfektes, kafija un saldi grauzdētā kukurūza, dažādi cepumi. Tie koki, kas nav avakado, visticamāk ir apelsīni. Banāni un zemenes, mājas iegrimušas rožu krūmos.

Vakarā atklājās, ka mūsu istabiņā ož pēc pelējuma. Kad tā padomā, pēc pelējuma oda it viss. Pa pakšķiem pil ūdens. Guļam zem divām pūkainām segām.

No rīta brokastojot, Kriša māmiņa priecājas, ka saulītē atsiluši nejūtīgie pirksti. Krišs skicē centriņā, es rakstu. Vēlāk atkal ēdam un ejam ap laukumu, tad sāk apmākties un līt, nākamajā dienā tas pats. Svētdien vēl nebija pēcpusdiena, kad vienbalsīgi nolēmām doties mājās. Vajartā joprojām karsts un saulains, un tagad mēs zinām, ka tas mums der vairāk kā spirgtais kalnu gaiss. Ak jā, nu te nu gan jūs smiesieties - dienās San Sebastian bija +24, naktīs +18 grādu. Taisni apbrīnojami, cik šaurs ir cilvēka komforta koridors.

trešdiena, 2013. gada 14. augusts

Dabiski dot gaismu nav vienkārši

Spāniski vārds parto (dzemdības) nācis no latīņu vārda partus - dot gaismu. Dar la luz (dot gaismu) joprojām plaši izmanto, arī sarunvalodā. Aktīvo dzemdēšanu apzīmē ar jēdzienu - trabajo del parto - gaismas došanas darbs.
Spāņu vārdam embarazada (grūtniece) nav sakara ar grūtībām, baraca portugāļu valodā nozīmē saite. Grūtniece Meksikā nevar būt resna, viņa ir pansona, kas nāk no vārda pansa - vēders un izskaņas -ona, kuru izmanto lai uzsvērtu lielumu, ievērojamību. Turklāt grūtniecībai tiek piedēvēts maģisks stāvoklis - visi cenšas tai tuvoties, jo sieviete šajā laikā izstarojot īpašu auru.

Vakar mēs, trīs pansonas no jogas nodarbībām, satikāmies kafejnīcā uz tasi tējas. Izrādījās, ka neviena no mums negrib tēju, visas gribam frapuccino (kafija, saldējums, putkrējums, šokolāde) un tortes gabalu. Nopriecājušās, ka esam māsas noziegumā, ķērāmies klāt. Un tā nu vārds pa vārdam.

Pirmkārt jāizstāsta, kādēļ mēs iepazināmies. Jogas nodarbībās esam sešas līdz astoņas pansonas, no kurām mēs trīs esam pārliecinātas, ka vēlamies dabiskas dzemdības. Sauciet to par parto respetado (cienītām dzemdībām) vai Lamaze filosofiju, bet skaidrs ir viens - gribam dot gaismu brīdī, kad bērns izvēlas nākt pasaulē, saņemot nepārtrauktu atbalstu, ar brīvību kustēties, ieņemt ērtāko pozu sev, nevis mediķiem, nebūt šķirtām no bērna. Turklāt nevēlamies rutīnas medicīniskas iejaukšanās, kuras diktē slimnīcas politika.

Izklausās vienkārši kā sviestmaizīte, vai ne? Nē, patiesībā mēs esam trīs revolucionāres. Trīs mammas, kas iet pret pastāvošo kārtību un manu draudzeņu gadījumā arī pret tradīciju.

A vīrs padzirdējis, ka viņa vēlas dabīgas dzemdības, esot nobrīnījies kas tas ir. Noklausījies izskaidrojumu, viņš pārlicis prātā visu draugu un radu pēdējā laikā dzimušos bērnus, un konstatējis, ka nevienu tādu gadījumu nezina. Kāpēc A grib atkal visu sarežģīt, iet grūtāko ceļu? Lai taču dzemdē kā visas - ar ķeizaru, viņš bijis patiesi izbrīnīts. Kad A izstāstījusi visus par un pret, vīrs piekritis - lai nu būtu pa viņas prātam, bet uzsvēris, ka gadījumā, ja A izlemtu, ka vēlas ķeirzargriezienu, viņi to varētu atļauties.

B vīru sagatavojusi, informējot soli pa solim. Viņš piekrīt dabiskām dzemdībām, bet diezko neraujas tādās piedalīties. Ģimenes dzemdības ir pēdējo gadu tendence, tradīcijas nav. Daudz sliktāk ir ar B ģimeni. Tēvs būs strikti pret. Vajadzētu pārvilināt mammu (kurai pašai ir 6 dabiski dzimuši bērni) savā pusē, bet diez vai tas būs iespējams. Pārējie bērni viņai jau dāvājuši mazbērnus, visus kā viens - ķeizarus. Ģimenē valda uzskats, ka ķeizargrieziens ir visdrošākais bērna laišanas veids pasaulē, un ka ģimenes sievietes ir pelnījušas to labāko - nesāpīgu un drošu veidu kā tikt pie bērna privātslimnīcas apstākļos.

A pie savas ginekoloģes aizgājusi ar sagatavotu dzemdību plānu (visbiežāk dzemdības noris tā paša ārsta uzraudzībā, kas konsultējis grūtniecības laikā). Ārste pajautājusi: "Un kas notiks, ja Tavas dzemdības ilgs 18 stundas? Es taču nevaru pamest savu privātpraksi tik ilgi, turklāt man ir jāmaksā arī par pārējā medicīniskā personāla laiku!"
Ārste savā kalendārā atzīmējusi, ka dzemdības plānotas 21. decembrī. A pārliecināta, ka nešaubīgi datums ir starp 28. decembri un 4. janvāri. Bet tas ir Ziemassvētku brīvdienu laiks! Ārste jau šobrīd plāno atvaļinājumu, un A dzemdības tam jāpakārto.

Meksikā ir visaugstākais ķeizargriezienu skaits pasaulē. Es domāju, ka tas saistīts ar seriālu kultūru - tur parasti grūtniecei noiet ūdeņi, tad viņu ātri rauj uz slimnīcu, kur viņa baisi kliedz un dažkārt zaudē prātu vai atmiņu. Otrkārt ginekologs ir izteikta vīriešu profesija, un viņi ir viskaislīgākie ķeizargriezienu aizstāvji. Pastāv uzskats, ka dabiskas dzemdības ir necilvēcīgi sāpīgs un nedrošs pasākums. Par dabiskām dzemdībām nav nekādas informācijas, ar tām aiz pārliecības šobrīd aizraujas hipiji, hipsteri un jogi. Un protams, piespiedu kārtā valsts slimnīcu pacientes, jo tur ķeizargriezienus praktizē tikai galējas nepieciešamības gadījumos.

Dzemdības, tāpat kā kāzas, ir brīnišķīgs bizness. Privātslimnīcā dabiskas dzemdības maksā apmēram Ls 550, iekļauts šajā cenā nav teju nekas. Ķeizargrieziens maksā apmēram divreiz vairāk, iekļauta ir nakts palātā. Bet joks ir tāds, ka pat tad, ja ierodies slimnīcā uz dabiskām dzemdībām, darba gaitā dakteris par vajadzīgām uzskata vēl dažādas manipulācijas. Bieži beigu beigās izrādās, ka dabiski tomēr nevarēs, un būs vien jāgriež. Dzemdētāja ir nevarīga, tētis pārbijies - neviens nav noskaņots ne riskēt, ne strīdēties; rēķins aug.

Tā nu ir - visvienkāršākās lietas dažkārt ir visgrūtāk iegūstamas. Dažkārt es jūtos kā mazs bērns, kas nesaprot, kādēļ pieaugušo pasaule ir tik sarežģīta un kādēļ pašas dabiskākās lietas ir tik neaizsniedzamas.

otrdiena, 2013. gada 13. augusts

Sēņu lasīšana Meksikā

Ja kādam meksikānim saki, ka dosies sēņot, viņš priecājas līdzi. Ja papildini, ka lasīsi ēdamās sēnes, viņa acīs ir kaut kas starp intrigu, neizpratni un vilšanos. Jūs jau arī noteikti esat dzirdējuši par Meksikas maģiskajām sēnēm, bet tās mūs šoreiz pilnīgi neinteresē.  Sēņosim latviešu gaumē. Meksikāņi ēdamu sēņu vākšanu novērtē kā gauži eksotisku nodarbi. Mēs zinām gaileņu un beku vietas San Sebastian (stundas brauciena attālumā, bet jau 1400 m virs jūras līmeņa). Lai arī ir lietus sezonas vidus, meži tomēr tādi pasausi, tāpēc nolemjam uzbraukt augstākajā blakus kalnā (Buffa 2400 m). Tur tiekam pie dažām bekām, bet galenes neredz. Šķiet, ka nav bijusi īstā lietus un saules attiecība.

Kaut gan patiešām sēņo tikai Krišs, bet pārējie bezcerīgi blandās, diena ir izdevusies visiem - esam kaut uz mirkli izbēguši no Vallartas tveices (katru dienu +33, naktīs +25). Daži no mums pat pamanās nosalt. Vai nav laime? Rītdien gatavosim sēņu risotto.




piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Baby Shower

Es pieļauju, ka ne visi zina un man ir jāpaskaidro. Baby Shower ir svētki, kad tiek sagaidīts bērniņš vēl pirms viņa ierašanās. Grūtnieces draudzenes sanāk kopā un apdāvina gaidāmo mazulīti, dalās ar bērnu audzināšanas gudrībām un spēlē spēles.
Nekad nebiju iedomājusies, ka man tādi svētki būs, bet Yunuen un Grētele, pat Žeņa nelikās mierā. Man nekas nebūšot jādara, vien jāsaņem viesi. Par visu parūpēšoties viņas. Yuni par spēlēm, Lizette - dekorācijām, Žeņa par ielūgumiem un dāvanu sarakstu. Es cepšu kūkas un gatavošu saldumu galdu.

trešdiena, 2013. gada 7. augusts

Dzimšanas diena

Bija karsta diena. Neko īsti negribējās darīt. Nevienam.
Nopirkām visuma centrā "Costco" tiramisū un mellenes, uzkāpām uz jumta nosvinēt. Labi un rāmi pasēdējām.




Šodien sūdzības vienādas

Šodien +32 grādi.
"Cik karsti!" Rucavā. "Que calor!" Puerto Vallarta.

ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Remontēju karjeru

Un tā jau teju trīs nedēļas nefotogrāfēju. Izbaudu katru dienu, guļot siestu un gatavojot saldumus. Iemācījos iegūt īstu itāļu mājas saldējumu. Eju uz jogu. Peldos gan okeānā, gan baseinā. Šķiroju ģimenes albumus. Pieteicos Meksikas modernās mākslas fotokonkursā. Domāju. Rakstu.

Un mazpamazītēm sāk vietās nostāties labais un sliktais. Tiek nolikti malā mēsli un uz darbavirsmas krājas dārgumi. Pirmais solis - beidzot radīju savu kāzu bilžu portfolio.