sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

Mūsu Vajartas augstās dzīves portfolio

Ilgi glabātais noslēpums - Pierre

Ja es šodien uz fotosesiju būtu ieradusies Maserati, iespējams, būtu kāds, kas noelstos un vēl daži novērtētu. Bet kad šodien kāzu norises vietā parādījos ar diviem blondiem, gariem francūžiem somas nesdamiem, kāzu organizatores, rotātajas un palīdzes manī blenza kā parādībā. Paulīna vien izstostīja: Eva, Tu gan vienmēr ar tik blondiem un tik skaistiem... !!

Kopš janvāra mūsu fotosesijas koordinē un asistē Pierre. Vakar Vajartā ar nodomu organizēt kāzas ieradās viņa draugs Roman.

piektdiena, 2011. gada 28. janvāris

Pauze

Ar prieku sev un citiem paziņoju, ka šorīt esmu beigusi trako skrējienu trīs, ja ne četru mēnešu garumā. Otra ziņa - februāra trešajā nedēļā ierodos Latvijā. Bet tagad gribas ievilkt elpu, pavērties saulē un atpūsties. Bet vai ir iespējams atpūsties paradīzes pludmalēs, ja jau dzīvo paradīzes pludmalēs?

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Meksikāniska epizode

Dienas vidū piecēlos no galda un atcerējos kādēļ esmu Meksikā. Drīz abi braucām rēcošā autobusā uz Pitillal. Pom-pom-pom dārd garāmbruacošās mašīnas, AaaaaGUAaaaaCAaaaaTEeeeeS!!! - avakado pārdevēji, ņudzeklis un smaidīgi ļaudis. Sapirkāmies koka kārbas un rūtainus maisiņus līgavu disku iepakojumiem, Tomam tenisa nāģeni un svaigu apelsīnu sulu maisiņā ar salmiņu. Apmierināti piesēdām marisceria un par Ls 10 uzdzīvojām kā lielie - lielās garneles ķiplokos Krišam un jēlas, marinētas vien laimā - man. Pēc tam mājas un ilgi aizmirstais skaistuma miedziņš. Pamodināja Toma un Kriša diskusijas, izsmējāmies par Holivudas zvaigznēm (Toms manis dāvinātās peldenēs grozās jaunajā Kūpera filmas treilerī (1min.30sek.!), gaidām filmu). Pašā vakarā viena laba (bet ļoti laba!) kāzu rezervācija.

Ja es izdotu pašpalīdzības grāmatu, tajā būtu tikai viens teikums: "Paguliet diendusu!"

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Ar vieglu rokas kustību*....

Patīrīju desktopu, uz kura bija saviesušies pārāk daudz ekrānšāviņu un kaut kādu sūtāmlietu. Iztīrīju miskasti un nobrīnijos, ka uz cietā diska par 100Gb mazāk. Biju nelielu kļūdu izdarījusi - pieķērusi vienu lieku folderi klāt - saucas Klientu diski, kurā ir sakārtoti visi nodotie darbi klientiem. Auksti sviedri.

Pārbaudīju USB disku un atviegloti uzelpoju. Viss ir nesen pieglabāts. Viss, kas nav pieglabāts, ir uz www.PhotoShelter.com. Ak, cik labi.

*virsraksts patapināts no līdzīga satura Silvas ieraksta.

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

Ko noklusēja meksikāņi

Man arī, gluži kā Silvai patīk vizuāli salīdzinājumi.
Šeit, Sigņa blogā, variet apskatīt cik daudz pārtikas un naudas apēd ģimene dažādās pasaules valstīs nedēļā. 

Izpētīju smaidīgo meksikāņu pārtikas klāstu un apsmējos. Jā, tas ir tas, ko apēd meksikānis nedēļā savās mājās - visādi augļi, olas un graužļi brokastīs, dārzeņi un viss pārējais pusdienās/vakariņās. Bet. Apskatieties uz apmierinātajām sejām! Apalīgums nav meksikāņu bioloģiska īpatnība, bet iegūta kvalitāte.

Kur ir visas uzkodas - kukurūzas čipsi, kartupeļu čipsi, banānu čipsi, kviešu miltu čipsi, piparotās pupiņas, galertiņi, saldās suliņas un ledutiņi, kukurūzas, tamales, tako un gorditu grēdas? Meksikānis trīs reizes dienā ēd mājās, jo veselīgi gatavot ir namamātas goda lieta, bet pārējā laikā viņam mute kust nepārtraukti - mašīnā, pieturā, autobusā, pie skolas, sporta laukumā, tepat pie sētas, un galu galā - kapos.

Vēl par dzērieniem - kur vācietim guļ četras pudeles vīna un daždesmit aliņu, tur meksikānim - coca cola bataljons. Katoļu baznīcu un coca-colu vieno lielākais klients - Meksika. Vidēji katrs meksikānis dienā izdzer vairāk kā puslitru coca-cola produktus. Un tas ir saprotami, jo dzert gribas nepārtraukti. Bet piens ir kaitīgs (pret laktozi ir milzīgs aizspriedums, pat saldējumi tiek ražoti no augu taukiem), tēju dzer tikai ledainās ziemas naktīs, kafiju vāra katlā gluži kā seno Draudzību, bet dažus aliņus nedēļas nogalē atļaujas ģimenes tēvs. Sievietes alkoholu teju nelieto vispār.

Ko šodien ēdām mēs? Biešu zupu un zaļu lapu salātus ar tītara gaļu. Dzērām kafiju un ūdeni. Kopš triecientempā uzēdu 5kg našķojoties uz ielām un piedzērot pa kādai kolai, sapratu, ka meksikānisku apalīgumu iegūt ir katram par spēkam. Turēties pretī nepārtrauktiem smaržīgiem kārdinājumiem ir Meksikas dzīves garoza.

svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

Aramarai par godu


Šis ir jaunais Kriša fonts. Uzzīmēts mūsu rajonā un tā arī nodēvēts - Aramara. Šis ir viens no nedaudzajiem fontiem pasaulē, kas ir radīts, lai rakstīto izkrāsotu.
Pārdošanā YouWorkForThem un MyFonts.

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Rudenīgas noskaņas

Kad svētdien spēlējām tenisu, pūta vēss vējš. Palmu lapas čabēja, vējš šalkoja, nācās reizēm pārprasīt un ūjināt, lai saprastu kuram kārta servēt. Krita lapas. (Sausuma dēļ). Costco sākusies melleņu sezona, Krišs nopirka džinsus. Pirmo reizi mūsu divu gadu Meksikas vēsturē staigājam kedās, džinsās un džemperos. Uz matrača esmu savilkusi visu mūsu pledu klāstu - Artura dāvināto kokvilnas deķīti, salaveča pledu un blāvi zaļu (vai tikai ne Santas vesto?) guļammaisu. Teniszeķes kājās, Tkrekli mugurā, karsta tēja blakus.
Vakar nācām kājām no pieturas, piestājām pavakariņot Sonoras gaļās. Sēdējām pie grila, drebinādamies ar patiku ēdām komplimentāro zupiņu,  pie steika palūdzām nevis ledus ūdeni, bet kumelīšu tēju.
Frizierei taisnība - ziemā var iedzīvoties blaugznās. Ar apslāpētu kliedzienu un šķukstu metos dušā un pēc iespējas ātrāk ārā. Šampūnu tā nevar kārtīgi izskalot.
Kārtojot ledusskapi atskārtu, ka saldētavā teju neskarts ir Ziemassvētku saldējums. Ledus pirkts nav ļoti sen.  Ir labots Vajartas visu laiku aukstuma rekords - naktī +13. Mūsu mājā daži logi ir stikloti, daži nestikloti, bet dažiem vien stikla žalūzijas.

p.s. Sauļugunim dota pēdējā iespēja. Ģimenes sapulces lēmums - salabot un steigšus pārdot.

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Sauļuguns beidzies

Nabaga Sauļugunim otro reizi šomēnes motors uzdevis. Būs jānodod detaļās.

sestdiena, 2011. gada 15. janvāris

Vīteris


Es kāzu fotogrāfiju salīdzinu ar dziesmu. Man šķiet, šis ir viens īpaši manierīgs vīteris sanācis, pati nevaru ne acu atraut. Nu, patīk taču. Gluži kā bildes ar pūkainiem kaķīšiem vai konfekšu kārbas vāks. Smuki un viss. Un tas arī ir uzdevums.

Sfera neveiksmīga izpārdošana

Parasti Sfera izpārdošanā jau pēc pirmās dienas plaukti ir tukši. Šodien, par spīti izpārdošanai, Sfera pircēju ne vairāk kā parasti. Lūkojos pēc jaunas kleitiņas, bet nekā - vajartiešiem adītas jakas un pufaikas nav vajadzīgas ne ar ne bez atlaides. Kas vispār pērk melnas un smilšu, pūderkrāsas drēbes mūžīgo svētku pilsētā? Prece izskatās tik neiederīga Vajartā, kā no Briseles izrauta.

ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

Tako un pētījums Latvijas meksikāņu ēdienu sakarā

Šodien pēc ilgāka pārtraukuma pusdienojām takērijā, ēdām ariero.
Kāda ir takērija? Tā ir būdiņa ar sakarsētām metāla plāksnēm tortilju cepšanai un leti ar bāra benķiem tai apkārt. Kad jūs ejat uz takēriju, ir jāzina ko gribēsiet. Takērijā pie Silvijas ir šāda ēdienkarte:
Quesadillas - plācenis deserta šķīvja lielumā ar izkausētu sieru un piedevām
Tacos - maizes šķīvīša izmēra plācenis ar piedevām
Vampiros - grauzdēts tacos ar kausētu sieru un piedevām
Arrieros - plācenis liela šķīvja lielumā ar visām piedevām
vēl var būt sopes (mazmazītiņi plācenīši), gorditas (ļoti biezi plācenīši) un visādi citādi plācenīši, bet Silvijai tādu nav, tātad nav ko spriedelēt.

Kad esi izvēlējies cik un ko, jāizvēlas ar ko. Jebkuru no plāceņiem pie Silvijas var pildīt ar:
asada - cepta gaļa, sagriezta gabaliņos
adobada - iemarinēta gaļa, sagriezta gabaliņos
lengua - mēle
chorrizos - maltas gaļas desa ar garšvielām
vēl var būt al pastor (kebabs), cabeza (galva), labios (lūpas) un pat acs, bet Silvijai tādu nav.

Kad pieņemts pasūtījums, cepēja sāk viļāt mīklu un cept plāceņus. Pēc mirkļa pavāre uzliek pasūtīto pildījumu un pajautā: con todo? (ar visu?), ja jā, tad visam pa virsu tiek sakapāti sīpoli, koriandrs un pupiņas.

Tagad sākas vakariņu skaistākā un grūtākā daļa: mērču uzlikšana. Pa perimetru apkārt ar šķīvīšiem piesegtas stāv salsu bļodas visādās krāsās un konsistencēs. Es paraksti sāku ar gvakamoli un kaktusu salātiem, tad papildinu ar kādu asāku salsu. Mana iemīļotā ir kaltēto piparu salsa tumšbrūnā krāsā.

Piedzeram vai nu Jamaikas ūdeni (aukstu, saldu karkādes tēju) vai rīsu ūdeni, visādas limonādes.
Šīsdienas pusdienas diviem maksāja 60 peso (Ls 2.40).

Starp citu

Meksikāņu desiņas, mērces, garšvielu maisījumus, salātus u.c. Latvijā par meksikāņu sauc nevis tādēļ, ka tie būtu gatavoti pēc autentiskām, no Meksikas sentēviem nākušām receptēm, bet gan tādēļ, ka to sastāvā ir paprika, man reiz skaidroja kāds ar pārtikas rūpniecību saistīts cilvēks.
Kad es dzirdu vārdu paprika, man acu priekšā rindojas trīskrāsu saldie pipari. Bet es kļūdījos. Ar papriku šajā pasaules malā saprot sarkano piparu pulveri, vēsta Wikipedia spāņu valodā. 

sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Otrais gads Vajartā

Sestdiena. Rīta kafiju dzeru pie datora. Apjautājos Krišam vai negrib doties uz pludmali. Viņš izvairīgi atjoko. Pie okeāna pēdējo reizi biju Jaunajā Gadā salūtu gaidot, vēl pirms tam - ar ciemiņiem. Pirmajā gadā katru dienu gājām skatīties saulrietu. Solījāmies, ka tā būs vienmēr.

Iepriekš no tūristu vietām vairījāmies. Šogad uz baltiem cilvēkiem Vajartā skatos kā uz naudas plūsmas indikatoru. Vakarā dažkārt nobraucu gar promenādi, lai pēc tūristu blīvuma un īpašībām noteiktu sezonas intensitāti un tūristu profilu (vietējie/vietējās ģimenes/vietējie jaunieši/ārzemju jaunieši/pensionāri/amerikāņu ģimenes utt.)

Džungļu skaņas naktī, dažādi knišļi un lodātāji mani darīja tramīgu. Cikādes bija tik skaļas, ka uz terases bija grūti sarunāties. Cikādes nedzirdu, rīta gāzes mašīnas dziesmas nedzirdu, tamaļu un zemeņu ratus dzirdu tikai tad, kad gribu tamales vai zemenes, bet tad atkal slinkums iet, jo rītdien jau atkal brauks.

Nemaz nezinu vai no visa tā var ko mācīties.

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Kriša svētki

Dievs Krišam dzimšanas dienā uzdāvināja divas dāvanas - atslēdza elektrību un izslēdza sievai skaņu (man ir laringīts). Nu vai nav viens laimīgs vīrietis - sveču gaismā šūpojas lēni šūpuļtīklā, klausoties džungļu skaņās ar pavisam klusiņu sievu?

pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Liga

Pēc salūta noskatīšanās virs Banderas līča sajutos mazliet sagurusi. Nākamajā rītā ēdot pie Cecīlijas vēlās brokastis (gatavotas nedēļu, īsts mākslas darbs!) nebija spēka īsti pajokot. Kopš vakardienas esmu oficiāli slima - manuprāt gripa vai kāda cita līdzīga liga.

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Mulsinošās astoņas stundas

Mūs šķir ne tik daudz klimats, valsts kultūra un valoda kā astoņu stundu laika starpība. Mēs dodamies gulēt kad agrākie putni Rīgā uzsāk darba dienu. Mēs saskandinām ar draugiem Latvijā un novēlam laimīgu Jauno gadu četros dienā Meksikā.

Šobrīd ir sācies Jaunais Latvijā, bet turpinās Vecais Meksikā. Tālumā aizvien drosmīgāk dārd mūzika un dzirdami prieka kliedzieni. Ņemsim melno blociņu, 12 vīnogas katram un dosimies uz pludmali sagaidīt vispirms Halisko, bet vēl pēc stundas - Najaritas Jauno gadu. Salūts viens - tajā pašā Banderas līcī.