trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs

Lido, ka čab vien

Nupat nopirku modelei biļetes Rīga-Vallarta. Ir atziņa.

Visdārgākais un neērtākais jautājums ir jebkādā veidā tikt ārā no Latvijas, pēc tam pārlidot pāri Antlantijai ir viens pīpis - tur naudu neprasa, ēst dod un vēl koferis cenā.
Air Baltic ēdienkartē ieraudzīju ēdienu "Rīsi ar tīģergarneli", šis nosaukums manuprāt raksturo korporācijas attieksmi vispār - ekonomiskās klases biļetes ir neatrodamas, par koferi ir jāmaksā, par reģistrāciju lidostā ir jāmaksā, bet, kad tas izdarīts internetā, stjuarte ar uzmestu lūpu paziņo, ka, ja galamērķis ir eksotiska valsts, pašam nevajag reģistrēties, tas vien sarežģot situāciju.

Velns parāvis, kas ir eksotiska valsts? Meksika? Man tā nemaz tik eksotiska nešķiet, turklāt Vajartas lidostā ir lielāka aviokompāniju izvēle kā Rīgā.

Pasūdzējos, un vieglāk palika.

Apskatei un komentāriem


Nododam jūsu gaišredzīgajām acīm Toma neatlaidības pierādījumu, mūsu kāzu fotogāfijas mājaslapu TandE.mx
Laipni lūgti izteikt domas, izķert kļūdas pirms to ir izdarījušas amerikāņu un meksikāņu līgavas!

pirmdiena, 2010. gada 28. jūnijs

Nomazgāts

Izrādās, peldoties saulrietā ir iespējams nomazgāt murgu, kurā vakardienas klients stingi smaida kamerā, un Meksikas sakāvi futbola čempionātā. Jā, jā, argentīnieši bija redzami labāki, bet mums ir garšīgākas mērcītes un visām kasierēm Costco uz vaiga uzzīmēts mazs, akurāts Meksikas karodziņš.
Pelde saulrietā ir tik dziedējoša, ka aiz muguras paliek Sekss un lielpilsēta 2 grēmas. Uz šo pornofilmu mani šovakar aizvilka svaigi no dārznieka izšķīrusies Poļina.
Sāļa un iegrimusi sarakstē ar jūlija klienti no ASV, es kļūstu aizvien gatavāka nākamajai nedēļai, kura solās būs aktīva - Latvija pielīgos pie datoriem un sāksies pirmsatvaļinājumu darba drudzis.

svētdiena, 2010. gada 27. jūnijs

Divas maiņas


Divas mājas vizītes, viena no tām Four Seasons viesnīcā. Izlietoti trīs ledusauksti dvielīši sviedru slaucīšanai, neskaitāmas ūdens pudelītes. Nobildēta amerikāņu ģimene, kura dodas atpakaļ uz Ameriku un peruānis, kurš strādā Beverlihilzā un internetā meklē sievu.
Pašiem aklums no saules un groziņš, kurā čab dolāri.

sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs

Karjeras izaugsme

Kopš iepriekšējā skaistumkonkursa ir pagājušas tikai pāris nedēļas vai labākajā gadījumā mēnesis, esmu lūgta būt žūrijā jau nākošajam. Šoreiz viss ir daudz labāk - man nav jāuztraucas par kopējo balsojumu (patiešām, jūtot līdzi savām favorītēm var gluži vai iekaist), jo es pati pasniedzu balvu Miss Foto. Īsi pirms pasniegšanas šaubos, jo esmu aizmirsusi savas favorītes vārdu, un, kad to atceros, man šķiet, ka šī nemaz nav īstā. Dipadsmit milzu ekrānu ieskautā skatuvē pāri skaistules plecam karu ar zeltu izrakstītu banti, ekrānos mirdz manis noknipsētās bildes.
Vēlāk izrādās, ka man ir iemesls uztraukties - ejot ārā man pienāk kāds neapmierināts pāris un jautā, ko es domāju par konkursa rezultātiem. Atbildu, ka esmu apmierināta, tas viņus gauži sadusmo. Mirkli liekas, ka tēvs ir bīstami iekarsis. Atskārstu, ka dzīvoju gaiļu, suņu, zirgu un skaistuma cīņu zemē.

ceturtdiena, 2010. gada 24. jūnijs

Toms aizgāja fimēties

Roberta De Niro filmā. Karsti.

pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs

Skaistums


Meksika ir nepārtrauktas fotogrāfēšanās, pucēšanās, pozēšanas, modesskašu, karnevālu un skaistumu konkursu valsts. Dažkārt es jūtos kā Alise Aizspogulijā, bieži neticu savām acīm. Skaistu meiteņu nav daudz. Pēc 18 gadu sasniegšanas tādu teju nav vispār. Čipsītis pēc čipsīša un jau drīz pēc vērienīgo 15 gadu svinībām līnijas izplūst uz neatgriešanos.
Tādēļ pirms 15 gadu sasniegšanas meitenes dara ko var, lai iemūžinātu sava ķermeņa skaistākās mūža dienas. Skolās katru gadu tiek vēlēta skaistumkaraliene, visu skolu skaistumkaralenes tiekas Reina de Reinas konkursā. Nedēļas nogalēs parkos salasās skolasbiedri un mācās staigāt pa mēli. Lielākā daļa vidusskolnieču ir iestājušās modeļu aģentūrās vai modeļu skolās. Dažas modeļu aģentūras ir dibinājuši viņu klasesbiedri, kuriem patīk laiku pavadīt savas skolas skaistāko meiteņu sabiedrībā. Saskatu līdzības ar divgadīgo Odriju, kura, atdarinot mammu un tēti, staigā ar pie auss piespiestu mobilo telefonu.

Bet te nāku es un savām mazajām modelēm mācu kameras priekšā izturēties brīvi, atslābināties un vecumam atbilstoši uzsmaidīt. Es viņām stāstu, ka arī bez savilktām lūpām un atstieptiem dibeniem viņas izskatās brīnišķīgi. Es atklāti iebilstu pret ķirurģiskiem uzlabojumiem, rādu žurnālus un viņu skaistākās bildes. Dažkārt jūtos kā misionārs meitumājā.

Nekādi nesaprotu, kādēļ man tas vajadzīgs, bet šķiet, ka esmu iegājusi Puertovajartas vēsturē kā fotogrāfe, kura rāj meitenes par pozēšanu kameras priekšā. Poļina saka, ka mani pazīstot vai vismaz par mani dzirdējuši esot visi viņas klienti. Skaistumkonkursa organizētāji mani ielūdz fotogrāfēt, pirmo reizi konkursa vēsturē maksājot par fotosesiju, turklāt uz plakātiem liek manu vārdu. Šī manuprāt ir mana visamizantākā karjeras šķautne.

Satiku savu neseno modeli-apalīti, teniščībās un džinsos iežņaugto pusaudžu kompleksu iemiesojumu. Bija pagājušas pāris nedēļas pēc mūsu vētrainās fotosesijas, un es viņu nepazinu - stalta mugura, tievs viduklis un acīmredzama pašapziņa. Bija tik saviļņojoši redzēt neglīto pīlēnu pārvērtušos baltā gulbī, viņas acu skatiens ir lielākais gandarījums.

Lūk skolu karalienes. Un augšā - rezultāts - Facebook Puertovajartas šīsdienas notikums. (Kā paskatos, tā samulstu, bija jāsaņemās, lai publicētu savā blogā).

sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

Divsimtgade

Meksikai šogad ir dubulti svētki - Revolūcijas simtgade un Neatkarības divsimtgade. Man patīk Meksikas valdības aktivitātes šajā sakarā. Šī ir viena no tām - reklāmas klipi Meksikas štatiem - Divsimtgades zvaigznēm (Estrellas de Bicentenario). Pagaidām publicētas ir sešu štatu filmas, mūsu Halisko štata - mariači, luča libre un tekilas dzimtenes nav, naaaaaaaaaav! Tomēr nevaru noturēties un jau tagad nopublicēju esošās.

piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

Lietus sezona sākusies!

Ar skaļu un gaišu zibeņošanas šovu šovakar sākās tropiskā lietus sezona. Putni ir līdzjutējos - čivina pilni koki, cikādes čirkst, mazās ķirzakas čāpstina. Līst.

trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs

Tveice un kaislības



Nu jau dažas dienas ir vasara. Guļot bez palaga šķiet, ka ventilators triec virsū karstu gaisu. Dienas vidū pie tirgus gandrīz nav cilvēku, bet tūliņ pēc pieciem visi parādās parkos un dārzos, ar čipsu pakām sēžot zālienos un staidzinot suņus.

Laika skaitīšanas šķirklis Vajartā būs 22-25. jūnijs, kad Roberts De Niro un Bredlijs Kupers šeit filmēs "The Dark fields" pēdējās ainas.
Arī mēs bijām uz kastingu, Krišs saņēma 400. numuru. Pēc dienas Poļina tika ieaicināta uz videokastingu, Toms pēc vairākām dienām arī. Poļina noslēpumaini miedz ar acīm un man sola, ka gan atradīs veidu kā iepazīties ar Kuperu. Pēc mirkļa viņa pielaiko pienbaltu kleitu ar šlepi, kura piestāvot vienkāršai civilas laulības ceremonijai. Es pazīstu puisi, kurš ir aizsapņojies vēl tālāk. Viņš esot ļoti līdzīgs savam vectēvam, reiz populāram lielceļa laupītājam. Cik es saprotu, "The Dark fields" kastinga organizētāji par to jau ir informēti, bet tas vēl nav viss. Kāds pazīstams režisors viņu iepazīstināšot ar Miramax prezidentu, ja nu gadījumā Holivudu interesētu šis stāsts un uzskatamā līdzība.
Nu, pagaidām mūsu ģimenē ir tikai viena cerība, viena zvaigzne. Mēs par tevi, Tom!

p.s. Joprojām nelīst.
p.p.s. Mans brālis arī par šo te ir uzrakstījis.

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

Sabiedriskās un privātās attiecības

Nu man jāsāk kā eiropietei: mani apgrūtina klienti un kolēģi, kuri mani izprāšņā par privāto dzīvi - ar ko dzīvoju, kur eju vakaros, vai man patīk meksikāņi, nu vispār tumsnēji vīrieši un tādā garā.
Parasti ilgi klusēju, ļauju izrunāties. Ja nepalīdz, atbildu, ka esmu precējusies un laimīgi, ka labāk nošķiru privātās no darba attiecībām. Klasiska atbilde ir, ka mani saprot un respektē, jo esmu eiropiete, bet šeit (Latīņamerikā) gan viss esot vienkāršāk un karstāk. Un vai patiešām... nē, patiešām. Nu jā... Bet nopietni? Jā, nopietni....
Ahhh... ahhh...

ceturtdiena, 2010. gada 10. jūnijs

Meksika šobrīd

Klauni, maskās ģērbti cilvēki. Mākslas meklēšana izklaidē. Roberta De Niro kastings. Šaušana pēcpusdienās pie baznīcas. Svara problēmas. Svīdums. Epastu rindas. Andale pakas. Siesta un duša pēc tās. Murakami. Dārzs un tā problēmas. Skudras. Vēlēšanu organizēšana. Ambiciozi plāni vecā vabolē. Īsumā viss.

Mango, mango, mango.

otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

Sezonas sākums

Šonakt nolija pirmo reizi sezonā, bet pēc tam kļuva ļaunāk - man nācās aizņemtības dēļ atteikt divas kāzas.

pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs

Meksikāņiem ir taisnība


Neviens vajartietis nekādi nevar atšķirt Krišu no Kristofera, Toma ierašanās man šķiet nav pamanīta, jo tajā namiņā dzīvo balti vīrieši, kaut ko fotogrāfē, kaut ko mākslo, kurš tad viņus var atšķirt. Šodien piezvanīja Guna un Ieva - konstatēju, ka taisnība vien ir - tiešām visi latvieši ir vienādi.

Smalkais tonis

Vakar ar Krišu kādā villas dārzā sveču gaismā tērzējām ar Eiropas tēlotājmākslas muzeja Mehiko direktori, iepazināmies ar mecenātiem, kuri ir nolēmuši ziedot jaunajam pilsētas muzejam, kurš tiks ieviests pilsētas mērijā pēc gada, kad tā izvāksies no savām esošajām telpām.

Šodien sarunu pavediens pat mūsu namiņā man šķiet skurbinoši smalks - tiek spriests par Merķeles politiku attiecībā uz Grieķu salām, gaismas ātrumu (secinājums - tas ir ļoti ātrs), smaku/smaržu ātrumu un īpatsvaru gaisā uz vienu kvadrātmetru, norvēģu dejām, Otro pasaules karu (kas mūsu māsai patīk labāk par Pirmo).

Dienas daļu pavadīju guļamtīklā gulšņājot ar spilvenu uz galvas un Murakami rokās. Manuprāt smalki.

sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

Otro dienu uz veļļuka

Avāriju skaits un nenogrābto dārzu, neuzmūrēto sienu skaits palielinās - es minos jau otro dienu ar veļļuku. Nezinu nevienu citu meiteni, kas Vajartas ielas iekarotu, minot pedāļus. (Skaidra lieta, īsos lindrakos).
Šodien Facetas bija lielais kastings - kaut kas pa vidu modeļu skolas atvērtajām dienām un skaistumkopšanas salona reklāmas pasākumam.

ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Vajartiete

Šodien autobusā izvilku un, lecot pa topēm, pamanījos palasīt Murakami. Kad iekāpj autobusā klauni, spēju ar vienu roku somā sataustīt, un nepārtraucot lasīt, viņiem samaksāt 2 peso, vēlāk par 5 peso nopirkt trīs pakas košļeņu (turpat, autobusā). Dienā saņemu ne mazāk kā 1, šodien 4 fotosesiju tāmju pieprasījumus. Dodoties uz tikšanos ar man nezināmu mārketinga aģentūru, tās direktore jautā vai esmu Eva Šica, esot daudz par mani dzirdējusi, liek sveicināt Tomu.

Ceļā pa Pitijalas ielām uz tās dzīlēs paslēpto pasta ofisu, attapos cienīt savu intuīciju un ignorēt vietējo iedzīvotāju norādes, tā ietaupot sev vairāku kvartālu šķērsošanu pašā tveices sitienā. Pēdējo reizi pie okeāna biju pirms mēneša. Esmu žūrējusi skaistuma konkursu.

Lai ne tikai justos, bet arī sevi sauktu par vajartieti trūkst tikai pata salada (sāļa pēda - tā sauc tos, kas dzimuši Vajartā).

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Kamēr mēs strādājam...


... klienti mūs novēro. Joprojām atceros Xinalani fotosesiju (varbūt tādēļ, ka rītdien bildes jānodod, hahaha?)