Kā savai mammai trāpīgi atzīmēju, Puertovajarta Meksikai ir gluži kā Palanga Lietuvai. Neliela (nu, ko nozīmē neliela — ar tūristiem un priekšpilsētām kopā kāds miljons jau salasīsies), tūristu vairāk nekā pašu, izklaižu un tūristiem domātu biznesu vairāk nekā pilsētas ikdienas dzīves, visapkārt palmas un paradīzes imitācijas zemes virsū.
Šobrīd šeit valda nekustamā īpašuma bums. Būvējas tikpat aktīvi un neglīti kā pirms pāris gadiem Rīgā, iekams sākās lielais nekustamā īpašuma mēris. Visapkārt jauno ciematu rajoni — "Debesu valstība", "Jaunā Vajarta", "Iemīlēšanās", "Delfīni", "Palmas". Latvietis ar savu viensētu dziļi sirdī šito vispār nevar sagremot.
Piemēram, mēs dzīvojam zvejnieku/tūristu pilsētiņā Buserijās (Bucerias). Otrā pusē lielajam ceļam (astoņas joslas, palmas vidū), tad nāk OXXO, tad mūsu tirdzniecības stūris (vairāki veikali rindā kā tādas krellītes), tad piebraucamais ceļš turpinās cauri palapai (te jau palmas, banāni, ziedoši apstādījumi progresē līdz vēl vienai paradīzes imitācijai), tad lieli vārti ar sargu, kurš visus neielaiž iekšā, un tad betona mājiņu rindu rindas. Mūsu jauno dzīvojamo masīvu sauc "Terra alta" (augstā zeme), un reklāmas uz šosejas jau vairākus kilometrus iepriekš vēsta, ka tuvojas "Amores" (mūsu masīva jaunā daļa), kur iemīlas uzreiz. Reklāmā uz sarkana fona ar palmu vienā malā redzams laimē mirdzot apskāvies pāris (modeļi — ap 50-60 gadu jauni amerikāņi).
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru