Pirmkārt, suši restorāni.
Vēl pirms pusgada ar ieplestām acīm vēroju suši izkārtni Guanahuato — pirmo izkārtni, kas vēstīja par svešu zemju virtuvju esamību Meksikā (neskaitot picas, kas ir populāras). Šogad viss ir mainījies, aptuveni 10% ieskrietuvju ir suši restorāni. Nu, ko nozīmē restorāni... Drīzāk tādas pat takērijas, tikai ir arī suši.
Nekad neesmu bijusi Japānā un nezinu, kādiem jābūt suši, bet šeit tie ļoti atšķiras no Gan Bei vai citiem Rīgas suši. Jo tie pēc pagatavošanas ir apcepti mīklā un tos pasniedz ar bļodiņā šķaidītā sojā sagrieztiem mazmazītiņiem asiem pipariem. Nav ingvera, nav vasabi, bet toties ir sakapātu lociņu trauciņš ar sarkano piparu pulveri.
Starp citu, Māra stāsta, ka viņu kāds meksikānis ir pārliecinājis, ka suši ir izgudrojuši meksikāņi. Es laikam arī mēģināšu kādu izaicināt, lai izstāsta šo teoriju, un tad izstāstīšu arī jums!
Plastmasas nagi
Neatradām šejienes "Privāto dzīvi", toties atradām mākslīgo nagu dizaina žurnālu, mākslīgo nagu salonus, mākslīgo nagu ielu (ļoti centrā). Gels nav modē — ļoti gari plastmasas nagi, rotāti ar spīdumiem, dažādas krāsas fliteriem, viss, ko jūs vien varat iedomāties, turklāt viena nagu komplekta ietvaros. Spīdoši!
OXXO
Uz katra nozīmīgākā stūra ir tāds kā Narvesen Meksikas rads: žurnāli, našķi, padzeramie, telefona kartes un tualete — OXXO sērga ir pārņēmusi gan Gvadalaharu, gan Puertovajartu, mūsu paziņa stāsta, ka pa ceļam uz darbu viņai esot astoņi OXXO. Ticu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru