Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2010. gada 25. decembris
Piņatas un kartupeļa saulīte ir viens un tas pats
Pagatavojām ne tikai rosolu, bet pat tā versijas. Galdā cēlām arī pildītas olas, cieti kūpinātu desu, rupjmaizi, šprotes un mārrutkus (paldies ciemiņiem par pievedumu!) Uz terases servējām deviņus ēdienus, tai skaitā Cecīlijas dāvātu pīrāgu ar ciedru riekstiem.
Ciemojās kāzu fotogrāfe Karla, videogrāfs Daniels un Toms. Krišs cepa siermaizes un izgatavoja kartupeļa saulīti. Skaidrojām Karlai un Danielam latviešu tradīcijas. Papardes zieda meklēšana un bluķa vilkšana, kailo skrējiens Jāņu rītā jau bija pietiekami sarežģīti stāsti, puzurus pietrūka pacietība aprakstīt. Uzdāvinājām kartiņas ar Rīgas panorāmu. Sanāca tāds kā kultūru apmaiņas vakars. Apmaiņas ietvaros uzzinājām, ka tos ko mēs saucam par amerikāņu kalniņiem, Meksikā sauc par krievu kalniņiem. Jau atkal neviens nevēlas uzņemties atbildību.
Gaišus un siltus!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
Priecīgus Jums svētkus!
Ieraugot pazīstamo terasīti dikti sagribējās paciemoties un pasvinēties.
Ingrīda
Priecīgus Ziemassvētkus un gaidām ciemā!
Ierakstīt komentāru