Vakar uzbraucām kalnā, San Sebastian, lai atvilktu elpu. Agaves zaļo, pār kalniem riet saule, Halisko ir tik skaists, ka acīs sariešas asaras. Pa vidu starp Meksiku un Latviju pa pieputinātām lidostām ceļo latvieši, no manas ģimenes man un no manis manai ģimenei dāvanas vezdami. Manā ledusskapī atkal ir piparkūkas, mārrutki, cietā desa un Krišs priecājas par tējas krājumiem.
Starp kāzām beidzot arī nopietna fotosesija. Ir balti kaķi, moderni dzīvokļi, piņatas (Ziemassvētku zvaigznes) un modeles. Viss balts un sniegots, rītdien sāksim sajust ziemas elpu Vajartā.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru