Īss atstāts - pagājušajā gadā par manu asistentu uz īsu laiku kļuva anglis Džeimss, kurš bija atbraucis strādāt brīvprātīgo darbu - audzēt krokodilēnus. Kad krokodilēni nomira, Džeimss atrada jaunu nodarbošanos - apgūt fotogrāfiju un palīdzēt man fotosesijās.
Džeimss uz divām nedēļām atkal ir ieradies Vajartā. Pieaudzis. Kļuvis par jūrnieku. Joprojām ir iemīlējies savā Meksikas audžumammā. Vēloties atgriezties katru gadu, lai apraudzītu savu Meksikas ģimeni. Viņš esot ļoti ilgojies pēc futbola mačiem zvejnieku ciemos, pēc dančiem un ballēm, pēc gulēšanas dārza mājā bez stikliem un durvīm, pēc bērnu bara pagalmā, pēc sirsnīgas Meksikas dzīves. Klausoties viņa stāstos par jūru un nesasniedzamu mīlestību, atskāršu, ka iepriekš biju pārliecināta, ka šādi cilvēki ir vien grāmatās.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru