Īsumā pēdējais mēnesis

Viss sākās oktobrī, kad ar prieku sagaidījām kāzu sezonu. Kāzas pēc kāzām, saderināšanās fotosesijas pēc citām fotosesijām. Ritenis iegriezās tiktāl, ka ar šausmām gaidījām nākamās kāzas, saderināšanās fotosesijas vairs neuzskatot par nopietnu darbu. Pēcapstrādes darbi neiesprūda, jo Toms čakli strādāja kamēr es organizēju veļas fotosesiju.
Kaut kad pa vidu ieradās draugi no Latvijas un Krišs vairāk kā nedēļu noslimoja. Pēc tam atbrauca Ieva un sākās veļas fotosesija. Kad beidzās veļas fotosesija, aizbraucām uz Maskotu un Tekilas pilsētu. Vakar pārbraucām, šodien aizbrauca Ieva.

Šis mēnesis bija skaists un traks. Ne rakstīšanai, ne tenisam neatlika laika. Šodien mūsu dzīve izbrīnīta atgriežas mājā zem koka. Es ar prieku to sagaidu un mazliet skumstu pēc latviešiem, ģimenes. Visvairāk par visu vēlētos sabužināt čirku galvas Latvijā. Ak, Ziemassvētku nostaļģija.