Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2010. gada 18. decembris
Puspieci, divi, sešpadsmit, vienpadsmit
Šobrīd ir pulkstens puspieci naktī, mēs izsūtām divas maketa versijas, kuras no plus sešpadsmit grādu aukstās Vajartas ceļo uz mīnus vienpadsmit grādu auksto Latviju. Tā vietā lai ar vērienu un Ievu (ielūgumi netrūka) ballētos pēc pabeigtas fotosesijas, mēs sēžam, lasām bildes un maketējam. Ir pilnīgi skaidrs, ka brīvas izvēles apstākļos mēs izvēlētos ciešu miegu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru