Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2010. gada 25. decembris
Ērmīgs datums
Pirms 2011. gadiem piedzima Kristus bērniņš. Diez vai viņam savas dzīves laikā prātā pavīdēja doma, ka atzīmējot šo datumu Meksikā visu dienu nevarēs iekļūt WalMart stāvvietā, lidostās žāvādamies, ar somām apkrāvušies plūsmām vien skries dažādu rasu cilvēki. Ka ķīniešu ēstuves īpašnieki pa visu ielu kliegs Feliz Navidad! un autobusos būs jāstāv kājās, jo lielu sēdvietu daļu aizņems dāvanas bērniem, trīsritenīši tai skaitā. Mēs savā mājā esam uzstādījuši baltu plastmasas egli, kura nāk no tālās Ķīnas un dažas piņatas, taisītas pēc pasūtījuma tepat Pitillal. Tas pat mums pirms pāris gadiem prātā nevarēja ienākt, kur nu vēl Kristus bērniņam.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
Normali cilveki taa nedara. Es sodien nopirku 3 kg mandariinu. Vienk garsho.
Ierakstīt komentāru