sestdiena, 2009. gada 30. maijs

Window shopping

Pēc kārtējās fotosesijas (vissmieklīgākā un vissmukākā māja Vajartā + arhitekta portrets) mūsu vīrieši ir tik noguruši, ka nav pierunājami izkustēties no mājas. Mēs ar Santu nolemjam doties uz Liverpool (Stockmann brāli — meksikāni). Pārliecinoši, ar 80 santīmu vērtām klikatām kājās, augsti paceltām galvām un, kad iepūš brīze, arī svārkiem, šķērsojam Walmart autostāvvietu (beidzot atgriežas tūristi — stāvvietā nevienas brīvas vietas).
Naudas, lai pirktu kādu apģērbu, nav bijis jau teju pusgadu. Lai sevi nekārdinātu, visu šo laiku no veikaliem esmu izvairījusies. Un, izrādās, velti. Abas ar Santu pārliecinoši iesoļojam lielveikalā. Plunčājamies atzinīgu skatienu straumē, smaidām, sasveicināmies, lūdzu, paldies, ar dievu un tādā garā. Atklājam Santas un tagad arī manu mīļāko apģērbu veikalu Sfera. Tikko kādu gaisīgu kleitiņu ilgāk paturi rokās, tā to uz mūsu laikošanas kabīni aiznes izpalīdzīga asistente. Negausīgi laikojam visu ko, pat kreļļu virtenes, kuras uzlieku kādās sešās kārtās, un, kad noņemu, tās ir pārvērtušās mudzeklī, kuru mēs ar pārdevēju cenšamies atšķetināt paprāvu laika sprīdi.
Dīvaini, vai nu ieilgušā iepirkšanās celibāta, vai lieliskā veikala ietekmē man patīk teju 30% no apģērba un aksesuāriem, atrodu iemīlamu baltu kleitu, krītu grēkā ar sarkanām šļūcenītēm ar banti un ilgi gumzu smalkas trikotāžas jaku, kura caur plaukstām līst gluži kā zīds.
Pēc tam, ejot garām spēļu zālei, nolemjam uzspēlēt bingo. Ieguldām 80 santīmus, pacietīga asistenta pavadībā laimējam Ls 4 un priecīgas caur lielveikalu dodamies mājās.
Ananass, saldētas zemenes, kaheta saldējums, kaheta pati (vārīts iebiezinātais kazas piens), flans, kafija un cigaretes. Mūsu apakšējā kaimiņiene, iepriekšējos blogos dēvēta arī par raganu, svin jubileju. Ciemojas ģimene. Pirmo reizi mēneša laikā viņu pa īstam nopētām. No raganas ne vēsts, tiesa, nedaudz spocīgu viņu padara rudā parūka un rudais angoras kaķis, kurš pie katras izdevības mēģina izvārtīties lapu kaudzē.

Nav komentāru: