otrdiena, 2009. gada 12. maijs

Dzīve rit uz prieksu

Atnāca puikas ar lauzni, nolauza skaitītāju, savienoja vadus. Tagad mums ir elektrība.
Piezvanīja Alberto uz Telecable, un jau sestdien mums atzvanīja, ka pirmdien tiks ievilkts internets. Internetu gan neievilka, jo kaut kur tālāk tas vads ir pārrauts, rītdien ievilks no jauna internetu no Lielā Staba. Sēžam uz terases, nervozi kūkojam, jo labāk dzīvot bez dušas nekā bez interneta.
Vakardien bijām kalnos uz kādu pavisam vienkāršu vidusmēra indiāņu ciemu. Ciemā viss bija pavisam kā jau parasti — parastas meksikāņu mājiņas ar parastiem meksikāņu šoferiem, kuri dzied, meksikāņu ciematu visiem (kapiem), parastu avāriju — taksis vs pirmais puisis ciemā, parastu autobusa gaidīšanu divas stundas pašā mākoņa vēderā. Mātes dienas svinētāji apkārt kulstījās ar puķēm, bet mēs pavērtu muti dzīvojām šajā pilnīgi paralēlajā pasaulē un vēlējāmies, kaut būtu acis kā videokameras. Pamanījāmies ar Santu pat kapos apraudāties no aizkustinājuma.

Nav komentāru: