Fotografēt man patīk, un tā nu ir viena lieta, ko pieprotu vislabāk šajā mūžīgo svētku pilsētā. Klienti ir šādi: Mexkode — trīs māsas, kuras atvērušas patiešām dārgu un labu meksikāņu dizaineru veikalu, vairāki restorāni (nezinu, kāpēc, bet visu laiku bildējam pārtiku, kuru nedod nogaršot), Vajartas personības, piecpadsmit gadu jubilāre, žurnāls Maxwell.Vajartas personības man patīk fotografēt vislabāk. Mēs ierodamies, žurnālists uzdod jautājumus, kurus nolasa no lapiņas, tad mēs fotografējamies (aptuveni 7 minūtes). Esam fotografējuši vietējo uzņēmēju, pavāru no Francijas Tjerī Bluē (Thierry Blouet), kurš teju visu dzīvi nodzīvojis Meksikā. Pēc fotosesijas spīdēju kā spuldzīte — lūk cilvēks, kurš apvieno visu, ko vien var iedomāties, — ir lielisks pavārs (pasaules pavāru konkursā Francijā ieguvis 3. vietu 22 gadu vecumā), ir lielisks uzņēmējs un stratēģis (izveidojis uzņēmumu, kurā tagad strādā ap 400 cilvēku), ir dāsns sabiedrības balsts (ziedo prāvas naudas summas organizācijai, kas rūpējas, lai smagi slimi cilvēki tiktu aprūpēti).
Vakardien bildēju gleznotāju, kura glezno notikumus: cilvēkus, dzīvniekus un aizgājušās dvēselītes. Intervētāja uzdotais jautājums par viņas mākslas filosofisko ievirzi šķita nevietā. Atskanēja klusa atbilde: "Es dzīvesprieku gleznoju."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru