Vakardien noīrējām mašīnu un braucām kalnos uz Sansebastianas ciematu pa Maskotas (Mascota — tulk. mājdzīvnieks) ceļu. Maskota esot Meksikas Šveice — tajā ir koloniālas mājas lieliem iekšpagalmiem, smalkām kafejnīcām, parkiem un baznīcām. Pēc Puertovajartas nepiespiestās okeāna piekrastes dzīves Maskota ir kā nostaļģisks sapnis par īsto Meksiku. Hasiendas saimnieks mums ieteica doties tālāk kalnos uz Jerbabuenu (Yerba Buena — tulk. labā zālīte). Tās centrālais laukums lepojas ar baltu, kalumiem rotātu lapeni un katedrāli - zilu, ar mozaīkā izliktu jumtu. Sēdējām un skatījāmies, kā uzkarsušajā pilsētiņā iet laiks. 20km kalnu ceļš uz Navidadu (Navidad — tulk. Ziemassvētki) bija skaists piedzīvojums — ausis krita ciet, vienā pusē klints, kaktusi, priedes, otrā — krauja un nekas. Sākās zibens un lietus. Uz ceļa sakritušās lapas kļuva slidenas, un mēs nolēmām braucienu uz 20 km attālo kalnu ezeru atlikt.
Toms saka, ka vajadzēja bērnībā vairāk grāmatu lasīt — viss ir tik skaisti, ka trūkst vārdu, lai to aprakstītu.
Atpakaļceļā mums kaut kas iekoda, nolēmām meklēt vulkānus, kurus Krišs atcerējās tepat vien esam. Braucām vēl 40km pa Maskotas ceļu, līdz atradām norādes uz Volcanos. Izrādās, ka nekādu vulkānu vairs nav, tie palikuši tikai pilsētiņas nosaukumā. Paēdām īsti latviskas pusdienas (šmorētu gaļu), devāmies atpakaļceļā. Kalnos rietēja saule, kļuva tumšs, un kādā ceļa līkumā iebraucām mākoņos. Izkāpām skatuvietā, fotografējām, stāstījām jokus, līdz piestāja mašīna ar indiāņu pilnu kravaskasti, kuri izlēkuši visi kā viens nočurāja no kraujas.
Jau dziļā tumsā sasniedzām Puertovajartas nomali. Toms ceļa malā ievēroja čareadas (charreadas) sacensības, kuras arī apmeklējām. Nokavējām autonomas slēgšanu un mašīnu aizvedām atpakaļ tikai šorīt pa ceļam uz Sanpančo pludmalēm. Sanpančo visu dienu šāva raķetes — baznīcas dārzā bija inaugurācija "trešajam vecumam": ekvivalents pensionēšanās ballei. Popgrupa ieraksta pavadījumā dziedāja salsas, señori dejoja. Vakarā iegriezās Araseli ar draugu no Vācijas, kurš meklē iespējas meksikāņiem tirgot iekārtas, ar kurām var ražot plastmasas logus. Tagad sēžam, paēduši garneles, sarkanām sejām, rakstām vēstules, gatavojamies darba nedēļai.
Ieteicamā literatūra — Santas blogs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru