piektdiena, 2009. gada 2. janvāris

Un tā tas notiek


Tas sākās ar mūsu mājas saimnieces Araseli mazmeitu Aleksu (fotogrāfijā redzama viņa tālajā 2008. gada pēdējā dienā pirms vēsturiskā pirmā pienazoba izkrišanas), kuru man palūdza nofotografēt. Aleksa kļuva par mūsu biežu viesi, tāpat kā viņas tante Marta un otra tante, kurai vārdu vēl neatceros, kā arī Rauls, Araseli brālis un viņu dēls, kuram vārdu mēģināšu atcerēties, tad vēl viņu meita Pamela, lai piedod kāds, kuru esmu aizmirsusi, bet kurš regulāri iekursē mūsu virtuvē (aizņemties sāli vai ziepes, izžaut/savākt veļu, iedzert ledustēju vai pamēļot).
Araseli šodien jautāja, vai nevēlamies kopā ar viņu doties uz jūrasmūdžu restorānu pludmalē.
Dažus kilometrus aiz Buserijām ir neliela pludmale Lakrusa (La Cruz de Huanacaxtle), kurā neizprotamu iemeslu dēļ ir ieradušies pilnīgi visi apkārtnes meksikāņi, neviena baltā cilvēka nav, tikai savējie. Atmosfēra kā Zvejnieksvētkos — mašīnas tiek novietotas stadionā, visi stumjas pa mazu ieliņu uz pludmali, saulessargs pie saulessarga, leduskastes, piepūstas kameras, visās malās kūp grili, vīri malko kas nu kuram, sievietes apspriež ēdienu gatavošanu, bērni ņudz. Visiem mutes kust. Ūdenī ir tik daudz cilvēku, ka peldēt diez vai ir iespējams, pārsvarā visi stāv un plunčājas. Nogurušākie turpat uz pludmales krēsliem izguļas.
Zem lielas palapas griežas ventilatori, no mūzikas automāta blēj narkobalādes. Plastmasas galdi, bet restorāns labs un liels, šķīvji — porcelāna. Pie galda ieradāmies pēdējie, izrādās, plānotas nelielas Araseli ģimenes daļas Jaungada dienas pasēdēšana. Kamēr oficianti skraida ar ēdienkartēm, veči dzer līdzatnesto uz galda nolikto tekilu ar kokakolu, ledu un glāzes piespiežot atnest bārmenim, bērni tiek baroti ar mājās uzvārītajiem makaroniem, čipšiem un sūķenēm, bet ko tu 40 cilvēkiem padarīsi.
Pie galda vecākā Araseli māsa tamborē lakatu zelta un sudraba diegiem, viņas vīrs ar kuplām ūsām sēž, stingi skatoties tālumā, viņu bērni un bērnubērni (kopskaitā 21) kursē turpu šurpu — vīri pīpo, malkojot līdzatnesto, bērni mirkst okeānā un dejo pie skaļruņiem. Araseli un 4 no 11 viņas brāļiem un māsām arī ieradušies ar ģimenēm, pārējo trūkst.
Pirmo stundu turēju pavērtu muti, tad attapos un mēģināju fotografēt, tad atmetu ar roku. Visam pa vidu Aleksai izkrita pirmais piena zobs, ar kuru rokā viņa staigāja, visiem demonstrēdama, zvanīja mammai uz viesnīcu "4 Seasons", kurā viņa šobrīd strādā par aukli kādai ģimenei. Pēdējie devāmies mājās un rītdien esam ielūgti uz Araseli brāļadēla 17. dzimšanas dienu dažas mājas tālāk. Būšot garneles un ceptas zivis. Skaisti.

Nav komentāru: