Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2009. gada 10. janvāris
3 kukurūzas vālīšu* frizūra
Kad ieradāmies, domājām, ka iesim pie smalkākā Puertovajartas friziera, kuru ieteica Māra, un tā būs Kriša dzimšanas dienas dāvana, bet nesaņēmāmies. Tas vilkās tik ilgi, līdz Kriša nervi neizturēja, un vakardien, pēc Office Depot (liela, milzīga kancelejas preču veikala) apmeklēšanas, mēs tāpat vien aizstaigājām uz Puertovajartas centru (4km), lai nofotografētu, kā saule līcī krīt. Ejot garām kādai oranžas gaismas pielietai frizētavai, romantiska impulsa vadīta, ieteicu Krišam tūliņ nogriezt matus.
Cena apmierināja (Ls 1,40), rindas nebija, Krišs sēdās krēslā. Es, savukārt, palūgusi atļauju fotografēt (vietējiem šis paradums šķiet dīvains), dokumentēju notiekošo. Vispirms friziere samitrināja matus ar pulverizatoru, to pašu, ar ko apsmidzina istabas augus vai gludināmo veļu, tad sāka ar kancelejas preču veikalā nopirktām šķērēm griezt. Kādās desmit minūtēs frizūra bija gatava. Nepārliecinoši iebildu, ka aizmugurē griezums šķībs, friziere paskatījās, bet nesaprata. Tāds ne pārāk akurāts tas izskatās viscaur, man patīk. Laikus atturējām frizieri no želejas lietošanas kāres un aizmuguri izlēmām aplīdzināt paši.
*) Viena kukurūzas vālīte ar laimu, sviestu un čili — 45 sant.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru