pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Gads ir zaļš no abiem galiem un pa vidu slapš

Es gribētu pateikties
  • par ģimeni, tik vienotu un nesatricināmu
  • par māju, kura joprojām mani saviļņo un sajūsmina
  • par cilvēkiem visapkārt. Par bezgalīgo uzticēšanos
  • darba uzvarām (par brīnišķīgām kāzām Latvijā, par brīnišķīgām kāzām Francijā un Meksikā, par fotosesiju ar Evu Longoriju, par modes un viesnīcu fotosesijām, īpaši par Hotelito
  • par lieliskāko šāgada ballīti
  • par ik dienas apgūto
  • par spēku, kas man katru dienu liek ticēt brīnumiem.

sestdiena, 2012. gada 22. decembris

Ballītes pēcgarša

Vispār mūsu ģimene ir lieliskākā ballīšu rīkošanas komanda. Es nāku ar vērienu un iniciatīvu, Krišs metodiski paveic smagus un sarežģītus uzdevumus, Kriša māmiņa ir detallista - cilvēks, kas spēj taisīt sarakstus, paredzēt aizķeršanās, bet Toms ierodas un ātri palīdz nokārtot lietas, kad samilzusi situācija.

Ballītei bija jāsākas 6, 6.15 ieradās pirmie viesi no Krievijas (ar paskaidrojumu, ka ierodas starp būšanu laikā un meksikāni). Drīz pēc tam pirmais meksikānis, bet visi pārējie 30 viesi ieradās pēc septiņiem. Bufetes galds bija saklāts dārzā, apkārt tam uz presēta siena ķīpām sēdēja viesi, vidū spēlēja arfists arfu Verakruzas stilā. Dzērām cantaritos (neglazēta māla krūciņās svaigi spiestu četru citrusu sulu ar kanēli, sāls maliņu un sprite). Tequila - pēc vajadzības. Ēdām rosolu (pirmā reize, kad rosols paliek pāri), laša rullīšus (pazuda zibenīgi), karstas siermaizītes (šeit - eksotika, visiem garšoja), krāsnī ceptas kartupeļu pusītes ar rozmarīnu (ballītes grāvējs). Virtuvē mums palīdzēja Faviola - blakus restorāna darbiniece. Uz galdiņiem bija piparkūkas (tā īsti negāja) un mandarīni (neatradu nevienu mandarīna mizu, ar pāris mandarīniem kāds pažonglēja). Ap desmitiem sadedzām brīnumsvecītes (tās šeit ir garas, resnas, deg ilgi) un apsveicām Tomu vārda dienā. Tad mēs ar Fabiolu pasniedzām tikko no krāsns izrautus šokolādes fondantus (paldies, Andžej, tu man palīdzi pelnīt izcilas namamātes kredītpunktus!) un tos pasniedzām ar saldējumu.

Man šķiet, ka šī bija ne tikai skaistākā ballīte kuru esmu sarīkojusi, bet arī skaistākā ballīte kādā esmu bijusi. Mums bija izcils pasaules gals!

ceturtdiena, 2012. gada 20. decembris

Kā sabruka Montessori sistēma

Mamma: Odrij! Savācam mantas. Odrija: Es mammu nevākšu, jo es nedaru, ko nedaru, Tu drīksti savākt, ja gribi. Mamma iebilst. Odrija: Mammu, es Mesikā spēlējos un visu izvandīju, Mesikas cilvēks visu savāca, sakārtoja. Ja Tu negribi vākt, tad vienkārši Tev vajag Mesikas cilvēku.

sestdiena, 2012. gada 15. decembris

Atklātības mirklis

Profesijas aizkulises. Un klients sagaida emocionāli piesātinātas fotogrāfijas. Pašai par izbrīnu, es taču spēju tādas sagādāt.


p.s. Un, jā, aiz muguras...

ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris

Ielūgums

Mūsu māja, foto Edīte Šice
Lai arī zinu, ka daudzi no jums nevarēs ierasties, tomēr atļaujos jūs ielūgt uz Pasaules Gala sagaidīšanu/ Toma vārda dienu/ Jaunās mājas iesvētībām/ Posadu Coapinolē.

Izrādās, ka mūsu draugu un paziņu vidū mūsu māju dēvē par casona, castillo, mansion. Esmu nolēmusi nevienam nelikt vilties.

Tātad, piektdien plānoju visus sagaidīt ap saulrietu, tad vedināt cauri mājai uz trešā stāva terasi, kur būs dīvāni, spēlēs arfists tradicionālu Verakruzas mūziku. (Jāpadomā par apgaismojumu, esošais ir ļoti košs). Domāju pasniegt cantaritos - dzērienu, kas var būt gan alkoholisks, gan bezalkoholisks. To pasniedz neglazētās keramikas krūzītēs, tā sastāvā ir Sprite, visādi citrusaugļi, mazliet čili, mazliet ledus un arī kanēlis.

Kamēr viesi klausīsies arfu, pulcēsies (es domāju, ka visi būs ļoti vēlu un visvēlāk ieradīsies Aracelli), dārzā uzstādīsies banda, tiks klāti galdi (jāizīrē krēsli). Ap astoņiem no terases kāpsim lejā, iedegsim dārzā gaismas un ēdīsim:
  • rosolu
  • šašliku
  • krāsnī ceptus kartupelīšus
  • salsas
 Saldajā
  • piparkūkas (šodien sagatavojām mīklu)
  • dateles 
  • šokolānes fondantus (vajag arī šokolādes strūklaku vai nē?)
Nu, apmēram tā. Vēl jāpiestrādā pie rotājumiem. Šodien pievedu pilnu māju ar Ziemassvētku zvaigznēm (nu, tām puķēm ar sarkanajām lapām).
Gribētos karodziņus pāri ielai, karodziņus uz terases, daudz lapiņu virtenes.


trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Māksla. Fotogrāfija. Paaudzes. Laikmetu grieži.

Odrijas dabiskais ķēriens fotomākslā man liek pārdomāt fotogrāfiju kā savu profesionālo izvēli. Vai  pieauguša cilvēka cienīgai profesijai nebūtu jābūt kam tādam, ko bērns nespēj paveikt labāk? Vai ISSP būtu ieguldījums Odrijas izglītībā vai gluži otrādi - Odrija būtu ISSP naiviski transcendentālais atklājums?


Kolekcija: "Terapija", fotogrāfe Odrija Emma Rubule. Jaunā autore rotaļīgi ataino lomas ģimenē, nopietnu situāciju veiksmīgi apspēlējot kā joku. Ekonomisko spuldžu gaismā tiek atainota mamma un viņas māsa pēc lielveikala apmeklējuma svarīgas diskusijas laikā. 2012. gada nogale, Puerto Vallarta, Meksika.


sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Fotosesija brokastlaikā ar Evu Longoriju

Kad pirms pāris dienām Pierre Skype iemeta ziņu, vai es nevēlētos fotogrāfēt Evu Longoriju, godīgi sakot, vispirms iemetu Google meklēšanā viņas vārdu, lai pārliecinātos, ka sapratu pareizi. Divas dienas saskaņojām fotosesijas vietu un laiku, noteikumus.

Apkārt šai fotosesijai vējoja zvaigznes statusa nestais satraukums. Viesnīcas koordinatore (šajā gadījumā pasūtītājs) kontaktējās ar šī ceļojuma projekta vadītāju (vai ko līdzīgu), tā ar zvaigznes asistenti, bet asistents visticamāk ar Evu.

Galu galā ieradās Eva Longorija, un nodibinājām siltas Evu attiecības. Kad viņai nelūdz, viņa piedāvā. Bija viegli un patīkami, šobrīd gaidu atsauksmes par bildēm, kuras tiks pubilcētas parīt. Tad arī būs bildes blogā.

ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

Sezona sākas!

Pirmā šīrīta ziņa Vallartas medijos - līcī ieradušies vaļi.
Mums cita ziņa - Guna un Odrija klāt.

otrdiena, 2012. gada 6. novembris

Dzīve pa māju

Mēs dzīvojam Coapinole, tas ir kalnā aiz Pitillal.

Jums jāizbrauc cauri ņudzošajam Pitillal centram, kur komplekts - soma ar iešļūcenēm maksā Ls 8, pie sarkanās gaismas pārdod sagrieztas cukurniedres un visapkārt kūp svaigi cepti tako. Jūs noteikti zināt, pa kreisi ir tāds milzu kalns kurā visiem nav dūšas braukt, tūliņ aiz "Laimīgā cāļa". Tad nu brauciet kalnā (ja ar autobusu, tad ņemiet zilo ar galapunktu Demonio), pēc tam seko otrs kalns, kas pēc pirmā liksies teju lēzens. Pa labi pārdos svaigi spiestas sulas (kopš mūsu ierašanās arī mandarīnu), bet kreisajā pusē - brīnišķīgus birrijas tako. Pa labi jūs redzēsiet dzeltenu māju ar diviem kupoliem - tā ir māja, kurā dzīvojam.

No ielas mūs šķir ar sauli un mēnesi rotāti kalti vārti, aiz tiem smaržo svaigi pļauta zāle. Šorīt ar Jolandu rosījāmies un priecājamies, ka par neskaitāmajiem istabas augiem rūpes ir uzņēmusies Kriša māmiņa. Vakarā ieradās Horhe, kas uzreiz iestādīja četras dažādu krāsu bugamvilijas un nopļāva zāli. Tagad smaržo vai viss kvartāls. Un skan arī. Kaut kur blakus kāds kaimiņš svin dzimšanas dienu, ir ielūgta banda.

Pēc pāris dienām ieradīsies Guna, un ar latvietes Vairas kāzām vienā no skaistākajām viesnīcām kādā vien būts sāksies šī gada Meksikas kāzu sezona.

pirmdiena, 2012. gada 5. novembris

(Ne?)brīvību valsts

Apstrādājot bildes, klausos ziņu kanālus un dienu pirms vēlēšanām saprotu - to, kas valdīs pasaules supervalsti, noteiks kandidāta nostāja viendzimumu laulību, abortu un kontracepcijas jautājumos.

Es gan gribētu dzirdēt ko Vonnegūts par to teiktu.

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Hiltones Hiltonā nebija... iekriti gan, vecais!

Tātad. Īss pamācošs gadījums ar morāli kur noved lētticība.

Vakar man pēkšņs kāzu pieprasījums un apstiprinājums uz šodienu nupat atvērtajā Hilton viesnīcā.  Kāzas būšot pavisam nelielas, uz kāda numuriņa terases. Saņemu instrukcijas - paslēpties aiz aizkariem un fotogrāfēt līgavaiņa seju, jo kāzas esot pārsteigums, kuru sagādājusi līgava.
Viņi nāk. Terasē līgavainis mēģina atrast vietu skatītāju vietās kur apsēsties. Kurā brīdī viņam pieleca, ka ieradies paša kāzās, tā arī nesapratu. Bet precējās skaisti; visi mazliet paraudāja, līgavainis arī.
Pēc kāzām jautāju, kā izdevies pārsteigums. Līgavainis un viņa radi patiešām nebija neko nojautuši līdz pēdējam brīdim. Līgava viņiem sastāstījusi, ka sakarā ar Hilton viesnīcas atklāšanu viņiem ir ielūgums uz ballīti ar Parisas Hiltones ierašanos. Nekādas Parisas, vien gredzens pirkstā!

sestdiena, 2012. gada 3. novembris

Māja Coapinole

Mana guļamistaba, skats no durvīm. Acīgākie var pamanīt Maksi zem gultas.
Skats no virtuves uz halli un ēdamistabu. Priekšplāna skapītī glabājas 12 Kriša pannas.

Kāpnes uz terasi.
Skats no kāpnēm uz guļamistabu. Vitrāžas ir īstas, ne uzlīmes. Cita starpā attēloti flamingo.



Fonā viens no pēdējiem (es domāju - pēdējais) šīssezonas negaiss. Kriša molberts - tapšot Pitillal ainavas.

Kupolam ir funkcionāla nozīme - tajā sakrājas mājas karstais gaiss. Mājām ar šādiem kupoliem kondicionieri nevajag.

Skats uz rajonu un aiz lielajiem torņiem - okeāns.

Ienākot pa ārdurvīm. Virs galvas - kupols ar milzu kroņlukturi.

ceturtdiena, 2012. gada 1. novembris

Atpakaļceļa nav

Ja esi četrus gadus dzīvojis namiņā ar diezgan vienkāršu apdari, bet tad pēkšņi ievācies akurātā savrupmājā ar kolonnām un visu pārējo, tad problēma izrādās ir nevis izvākšanās, bet ievākšanās.

Pēkšņi nekāda vecā kārtība neder. Ar putnu rakstiem rotātā baltā pieliekamajā kambarī nomīcītas kartona kastes ar uzrakstu "tīkla vadi" vai "grillēšana" neiederas tāpat kā citas mantas, kuras iepriekš novērtējām par teju labām esam. Aiz durvīm grēdās sakrautas kartona kārbas, kuras izvācoties bija zelta vērtē, tagad ir vēl viena problēma no kuras jātiek vaļā.

Vakar iekārtojām virtuvi. Šodien iekārtojām darba vietas un dzīvojamo telpu. Rītdien kārta drēbēm un guļamistabai. Nu un tad gan vizuāli atskaitīsimies par paveikto!



otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Jā, mēs esam ievākušies

Šorīt tikai ap 11 ar ūdens taksi atgriezāmies no kāzām Yelapā. Ap 12 uz 15 tika sarunāti vedēji, trijās stundās salikām, nē - sametām mantas kastēs un laidām prom. Ir 12 naktī, nupat pieslēdzām internetu. Daudz lietu jau ir atradušas vietu jaunajos plauktos. Maksi sakoda iepriekšējais mājas īpašnieks (pelēks milzīgs runcis). Man šeit ļoti patīk, jūtos kā meksikāņu princese, he.

svētdiena, 2012. gada 28. oktobris

Pārvākšanās, kura īsti nenotiek

Toms jau divas nedēļas mūs mudina lēnām pārvākt mantas uz jauno dzīvesvietu. Mēs sakām "jā", bet atrodam jebkuru iemeslu, lai strādātu ar bildēm (es) vai zīmētu fontus (Krišs).
Pirmdien plānojam pavadīt pirmo nakti jaunā vietā, bet nekā cita kā īres līguma un automātisko vārtu pults mums nav. Zibenīgie interneta ievilcēji piektdien neieradās, solās pirmdien, bet tad gan no paša rīta, pirmā lieta (un ievilks internetu ar ātrumu 15, kas esot jauns ātrākais ātrums, par to pat reklāmas bukleti vēl neesot sadrukāti).
Es nezinu kā pareizi pārvākties. Man pagaidām negribas ierasto kārtību mainīt, kas gan ir visai neizbēgami, ja saliek mantas kastēs ar nodomu tās vest uz citu vietu. Daļēji ir sarunāts Horhe ar nesēju, mašīnas gan nav - mājas saimnieces kravaskastei radiators laiž ūdeni, tā uzkarst. Turklāt tā ir ļoti maza. Es varētu pārvākties šodien, bet šodien man ir kāzas jāfotogrāfē. Vai rītdien, bet arī rītdien esmu kāzās, turklāt atgriežos tikai pirmdienas pēcpusdienā.
Labāk ar mūsu pārvākšanos tiek galā kaimiņi. Pati ir uzdāvinājusi četras dažādu krāsu bugamvilijas, un Maija iemācījusies ar savu mašīnu atrast ceļu līdz jaunajai mājai.  Mario uz paziņojumu, ka pārvācamies, atbildēja ar īsu "que bien", bet Cecīlija mūs nav aicinājusi uz pēdējām pāris svētdienas brokastīm savā dārzā.

Varbūt vaina ir tajā, ka es nespēju noticēt, ka divstāvu māja ar diviem kupoliem un jumta terasi, neskaitāmiem balkoniņiem, vēl vienu terasi aiz mājas, palmu, avakado, jaka koku un kolonnām ir mūsu māja. Pa daļai tā izskatās pēc sapņa. Varbūt es tikai sapņoju. 

piektdiena, 2012. gada 26. oktobris

Nav sliktu laika apstākļu: kāzas vētrā

Mūsu līcī ir 330 saulainas dienas gadā, un pēc sausās sezonas iestāšanās parasti nelīst. Bet te pēkšņi okeānā plosījās orkāns un šim pārim no Losandželosas nācās precēties viesnīcas numuriņā. Vieta: Garza Blanca, Puerto Vallarta, Meksika. Fotogrāfija: Eva Šica



















pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Atvadāmies no mājas zem koka

Tā nu mēs šonedēļ pārceļamies uz māju meksikāņu stilā, kaut kā mazliet žēl mūsu mājas dārza vidū zem milzu koka. Mana pie sētas stādītā bugambilija ir ļoti saņēmusies, un arī banāns uzziedējis.

Uz atvadām - bildes no vecās mājas, jau nākamās nedēļas sākumā variet gaidīt jaunās mājas skatus. Sagatavojieties uz traku kiču meksikāņu gaumē!
Skats no ieejas durvīm. Pa labi - mūsu darbavietas.
Šķīvīši no Dolores Hidalgo. 
Mazais, īpaši saldais pie žoga augušais mango.  
Pašu bugambilija. 
Uz komala atsildām tortiljas brokastu kesadiljām.
Kriša siestas vieta. 
Guļamistabas siena.
Guļamistabas logs. 
Kesadiljas gatavas. 
Viesu vannas istaba. 
Manu virtuvju neiztrūkstošā dekorācija - dārzeņu virtenes.

ceturtdiena, 2012. gada 18. oktobris

Amerikāņu sapņa meitene

Pavisam īsa vēstule no modeles, kura paliek Four Seasons un vēlas fotosesiju, izrādījās mana šīgada viena no sociālajos tīklos visredzamākajām aktivitātēm.

Viņa ir Leticia Cline, tikpat veca kā es, tikpat profesionāla kā Līga. Ļoti pieklājīga, nekādas zvaigžņu slimības. Tikai šodien, kad Facebook Leticia nopublicēja savu albumu, es sapratu, ka esmu iekūlusies diezgan populāras meitenes slavas virpulī. Nupat ar like albumu novērtēja arī viens no YouTube partneriem.

piektdiena, 2012. gada 12. oktobris

Svarīgi nogriežņi

Šodien saņēmu ziņu, esmu ielūgta fotogrāfēt kāzas Versaļas pilī (Trianon). Tas ir kas tāds, par ko sapņot vēl pirms mēneša neuzdrīkstējos. Tas arī nozīmē, ka pirmajā jūlija nedēļas nogalē būšu Latvijā un varu nobildēt lieliskas kāzas.

Noīrējām māju, kura ir kas pilnīgi pretējs meklētajam, bet tajā pašā laikā žilbinoši skaista savā Meksikāņu seriālu stilā. Man būs trepes uz kurām stāvēt un ciest "Bagāto arī raud" ietekmē, un Krišs sapņo par plazmas TV (kurš nekad, nekad nav pieminēts mūsu mājās).


trešdiena, 2012. gada 10. oktobris

Vēriens

Manu pagājušā gada lielāko kāzu (ap 500 viesu) pāris gaida trinīšus. Jau esot piedzimuši trīs līgavas draudzeņu šo kāzu naktī ieņemtie bērni. Tā nu man bija tas gods fotogrāfēt vēderu, kurā satilpuši trīs puikas.

pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

Manas labākās draudzenes kāzas



Šogad Latvijā nobildēju četras lieliskas kāzas.
Šīs bija pavisam īpašas kāzas, kurās iemēgināju jauno Nikon d800, pirmo reizi teicu tostu, četros naktī ēdu lasi ar rokām un nākamajā rītā īros ap pilsdrupām. Es nespēju atraut no bildēm acis, bet tas laikam tādēļ, ka es Ievu un Ņikitu no visas sirds mīlu.

Vieta Vino Rosso (ak kā rekomendēju!)
Kleita Anna Led 
Daži svarīgi stila padomi Ilona Pagrode

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Sibris, peļķe un alus spļaušanas sacensības

Vakardien biju īsās kāzas vienā no vissmalkākajām viesnīcām. Tieši blakus Four Seasons, tā pati cenu kategorija, bet vienkāršāka publika.

Sargs mani raida tālāk, paziņojot, ka nebūšot tieši viesnīcā, bet sibrisā. - Vai es zinu, kur ir sibris? - Nē. - Pabrauciet uz priekšu, tad nogriezieties celiņā, kur norāde sibris. Braucu pa celiņu un prātoju kā sibris varētu izskatīties, līdz iebruacu Sea Breeze  pludmales klubā. Tas pats jau vien būs. Kristofers reiz noskaidroja, kas ir jetskis. Jetskis ir Jet Ski, nu protams! Meksikāņi kā raksta tā arī izrunā.

Vakara gaitā pamanīju, ka viesiem mugurā ir apmēram tie Costco pludmales krekli, kuri savā šarmā aizkustinājuši pat Krišu; viņš draud tādu iegādāties. Dāmām pārsvarā bija līdzīga auduma puķainas kleitas, kas nemaz tik ļoti nenomaskē kuplumus. Aiz muguras dzirdēju, ka vakar gājis jautri, esot sarīkojuši alus spļaušanas sacensības.

Lietusgāzes laikā savu fotosomu atradu pludojošā salonā peļķes vidū. To uz grīdas bija nolicis centīgs ābolītis, kurš bija norīkots zem lielākā cauruma turēt plastmasas miskasti, kura strauji pildījās un bija bieži jāizlej. Tieši esot uzsākts jumta remonts, bet neesot pabeigts, viņš man skaidroja. Reģipša griezti izskatījās, ka drīz sabruks, bet fototehnika izglābās tādēļ, ka nebiju noņēmusi no somām lietu gaidot uzvilktos plastmas maisus.

svētdiena, 2012. gada 2. septembris

Visas kāzas pasaulē ir līdzigas, bet ir nianses

Nupat pamodos pēc pirmajām nofotogrāfētajām kāzām Francijā. Izrādās, ka pasaulē kāzas svin diezgan līdzīgi, ir tikai nianses.

Franči ir ka apsēsti uz sarakstu sagatavošanu - tādi mūsu mājā ir pie ledusskapja, pie loga, pie dušas, tādu arī saņēmām pirms kāzām ar visu galveno darbojošos personu vārdiem un fotogrāfijām, telefona numuriem, dienas plānu un vēlamo fotogrāfiju sarakstu.

Ceremonija notika tumšā sķūnī - tas gan nav saistīts ar kulturas atšķirībām, bet ar jaunā pāra izvēli. Man šķita dīvaini precēties skaistā pilī ar fantastisku apvītušu rožu ieskautu dārzu, bet uz ceremoniju nolīst šķūnī.

Lai sastatos kopbildei, vajadzeja 3 organizatorus, 40 minutes un beigtus nervus. Ka jus visus tos karus vinnejat, es skendejos. Ka viena grupa sastajas, ta otra puse atdalas un aiziet. dazi individualisti vispar uzskata, ka nav jabildejas un veido savas grupas. Priecigs bardaks, kuru nav iespejams savakt nekadi.

Viesibas ligavas masas un ligavaina brali iedejoja, pec tam visi iededza brinumsvecites, un pirmos solus lenam saka spert zale ligava un ligavainis. Tad vini saka skriet traki jautras muzikas pavadijuma ap galdiniem un viesi aizvien skalak kliegt, skriet lidzi, lekt uz kresliem, mat ar salvetem un taisit troksni ka vien var.

Vakarinas ilga stundu. Edam zivju uzkodas, otraja ediena smoreto galu ar mazu kirbiti pilditu ar darzeniem un saldejumu, pec tam tika atverts siera galds. Pec laternu palaisanas, viesmili ar sampaniesa pudelem saspraustam brinusvecitem maršeja un tika atverts saldumu galds ar sokolades struklaku, svaigiem augliem un kucinam.

Ik pa laikam kads celas, lai teiktu tostu. Runas bija garas, sagatavotas, mazliet pikantas. Tika raditas divas filmas sagatavotas jaunajam pārim un viena prezentacija. Izspeletas divas speles. Bija viens nakti, kad ligava ar tevu atklaja deju gridu pie romantiska valša (nekadi nespeju atsaukt atmina no kadas filmas) krievu valoda.

Kokteilis ilga divas stundas, pasniedza kanape un sampanieti, sulas. Pedejais kanape staveja uz skivja veselu stundu, to neviens negribeja est. Blakus uz ugunskura grillejas gala vakaram.





pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

Atvadu ballīte

Mīļie draugi, sevišķi tie, kurus es tā arī neredzēju šajā apciemojuma laikā! Es zinu, ka skrienu par daudz, bet jūs redzu par maz. Lūdzu man piedodiet un atnāciet rītdien (otrdien) uz Tinto studiju (zem kino Rīga) uz nelielu atvadu ballīti! Es jūs gaidīšu no septiņiem vakarā.

piektdiena, 2012. gada 10. augusts

Izīrēju dzīvokli

Galvenā telpa

Istaba I

Istaba II

Vannas istaba

Virtuve

Izīrēju gaišu 2.5 istabu dzīvokli Rīgā, Skolas un Ģertrūdes ielas stūrī 2. stāvā 3 stāvu namā. Pēc kosmētiskā remonta, daļēji mēbelēts. Piemērots birojam (līdz 5 darba vietām) Cena - Ls 280 mēnesī. Zvaniet 29115694 vai 26310863