Ražīga svētdiena

Nopirkām ledusskapi, un ne tikai Puriņiem, bet arī sev. Staigāju apkārt - tāds liels un balts, tomēr prieks tādā skatīties. Puriņu somas pašas pieteicās un mājās ieradās. Spiedīgs. Gaidām lietu.

Palmar de Letonia

Toms uzskata, ka mūsu rajoniņa veikalniecei ar steigu jāsāk apgūt latviešu valoda - mūsu kvartāla latviešu īpatsvars ir palielinājies trīs reižu - ieradusies Puriņu ģimene. AeroMexico pieturēja lidmašīnu, atlika atpakaļ trapu un viņus pagaidīja, tādēļ lidmašīna ieradās teju par stundu vēlāk, bet somu gan vēl nav.
Mēs savukārt ar Tomu un Pierre divpadsmit stundas kāzas bildējām. Ausīs zvanīja, viegli reiba, kamera slapja kā ziepīte - vakar bija karsta diena. Sliktākais, ka aiz pārguruma naktī nevar aizmigt, bet no rīta mosties sāpošu ķermeni, jau noguris. Šodien lēnā diena - jāpalīdz Puriņiem iekārtoties, atgūt somas, nopirkt ledusskapis un pašai jāatkopjas.

Latvieši nāk!

Tie paši latvieši, kuriem pirms trim mēnešiem piemeklējām māju, rītdien ierodas Vajartā. Es būšu kāzās, tādēļ man netiks tā laime viņu sveikt ar bienvenidos! 
Māja izvēdināta, pieslēgta gāze (tā negāja tāpēc, ka  ventilis aizslēgts, bet tas ir tik moderns, ka tikai viens puika māk atslēgt). Pieslēgts internets (uz galda stāv melna kaste, vadu neredz, bet blakus ir puiša telefons, kurš zinās kur iespraust un kā pieslēgt). Atindēta siena (pirmajā lasījumā bija plāns atrakt metru platu vagu, bet šodien pieķēru strādniekus pusmetru ārsienas flīzējot, lai čūskām un skorpioniem (potenciālajiem, protams) kājas slīd). Man šis risinājums šķiet uzjautrinoši nejēdzīgs, jo skaidrs, ka pēc nedēļas vismaz pāris flīzes atlēks un tiks izbrīvēta rāpuļu taka. Turklāt čoras (caurspīdīgas ķirzakas) ļoti veikli joņo pa manu flīzēto vannas istabu, kurš ir teicis, ka citiem rāpuļiem flīzes sagādās grūtības?
Saklājām gultas, vienu brīdi šķita, ka viena guļamistaba ir pazudusi, bet mājas saimnieki mani ātri veda pie prāta, ka mājā ir tieši tik daudz istabu cik solīts. Bet situācija, ka pazūd un atrodas istabas ilustrē to, ka māja ir liela un stūru daudz.
Ak, kā gaidām!

Pašpietiekamā pasaule, zanķītis, mana ieeja Mehiko. Isabel, es Tevi mīlu!

Man šķiet, tas bija Normunds, kurš pirmais viesnīcu Isabel nosauca par zanķīti, bet varbūt Normunds tikai ieviesa hoteļu kategoriju - zanķīši. Katrā ziņā uz šo zanķīti ieaicināju un tajā nakti pavadījām ar Krišu, Normundu un Māri, Aiju un Pēteri, mammu un Viktoru, Ilonu un Līgu, kā arī ar Gunu, Valentīnu un Odriju. Dažkārt man šķita, ka Isabel ir taisni vai apkaunojoša savā zanķīgumā un viesus tur nevar lūgt, bet kopumā es te jūtos kā mājās un domāju, ka labāku ieeju Mehiko nemaz nevar vēlēties. Isabel, es Tevi mīlu!

Turklāt, ne es vien. La Tampestad (kultūras un mākslas žurnāls) savā grāmatu apskatā izcēlis romānu Hotel DF,  kura darbība - sekss un vardarbība, mākslīgās paradīzes meklējumus Guillermo Fadanelli izvērtis šajā pašā viesnīcā - hotel Isabel. Es ceru, ka Isabelu slava nemainīs un tā paliks tikpat putekļaina, ar lēnāko liftu un košākajām sienām pilsētā.

No Imantas līdz Nahui

Reklāma žurnālā vēsta:

Nebeidzamā vasara.
Ir vieta, kur vasara nav vienkārši sezona, bet prāta stāvoklis. Kur silti spīd saule, kur viļņu sļakatu un laimīgu smieklu skaņas rada maigu piedziedājumu.
Kur ģimenes satiekas, kur laiks plūst nesteidzīgi, un kur īsto dzīves vērti rodi vienkāršās baudās.

Šo vietu sauc

NAHUI

(Evas tulkojums)

Apmēram 30km no Vajartas, bet pavisam tuvu Imantai tiek būvēts kūrorts Nahui. Esam gatavi organizēt ceļojumus tiem, kuri ir pasūtīti vai kuri tāpat vien vēlas.

Parīze Straumju ragā

Un tagad iedomājieties - tērpu mēksliniece no Parīzes atver viesnīcu divu stundu braucienā no Vajartas. Nost no tūrisma takas, Tuito. Mūsu ekspedīcija iegadās tajā virzienā, rezervējam nakstmājas.

Tuito ir vidējā aritmētiskā Meksikas kalnu pilsētiņa. Lauku cilvēki. Audzē apelsīnus, govis, kafiju, dzen raisiju (raicilla - tekila no meža agaves).

Pāris kvartālus no centra atrodam lielu, oranžu mūri. Runājam domofonā (!), drīz galvu pabāž ap 40 gadu veca, glīta francūziete. Stāvot uz putekļainās ielas un veroties iekšā, negribas ticēt savām acīm - metāla kalumi, mirdzošas lustras un pirmajā stāvā butiks, kurā viņa tirgo savus tērpus. Iekšpagalmā dārzs ar prāvu baseinu un nelielu zoodārzu. Mūsu rezervētajā numuriņā pie katras sienas vismaz ir pa vienai, bet citviet vairākām bildēm ar Eifeļa torni. Arī pie baseina vīd metālā izkalts, ar eglīšu lampiņām apvīts tornis. Secinājums - Parīzi šeit simbolizē Eifeļa tornis, krustām šķērsām saviestie mākslīgie ziedi un boa.

Pēc pastaigas pa pilsētu, viesnīca šķiet vēl spocīgāka. Gluži kā indiāņu lādē atrasta perlamutra plastmasas rota. Šorīt izbaudījām peldi baseinā, bet tad ātri taisījāmies prom. Uz putekļainās ielas satikām saimnieci nākam ar iepirkumiem. Izmeklēti ģērbusies, pieklājīgi krāsota, tomēr tik neiederīga. Es domāju, kā tas ir būt tik tālu no mājām, bet ar tik stipru vēlmi parādīt savu piederību citviet.

Laba ziņa

Labā ziņa - kreisajā pusē, ar trim draugiem pietiek, bet kas ir citi?

Dr. Albans teiktu: "It's my life"

Mūsu fotosesiju villā līdz šim nav pārspējis nekas. To par labu bija redzējis un "Limitless" filmas uzņemšanai izvēlējies arī Roberts Deniro.  Tomam, protams, nebija pārsteigums, ka baseins ir sālsūdens un dzesēts, jo viņš tajā bija pamircis jau filmēšanas laikā.
Pie luksus dzīves pieradām ātri - savs pavārs, dārznieks, apteksne un consierge ir ērtas dzīves pamats. Katrs villas īrē ieguldītais dolārs atpelnījās ar uzviju - modeļi nebija ilgi pierunājami palikt ar mums kopā vēl kādu dienu, tā kā turpat gulējām, strādāt sākam agri un beidzām vēlu. Apkalpojošais personāls gādāja, lai mūsu vienīgās rūpes būtu kadrs. Pasakaina fotosesija.
Rītdien dosimies uz grantskarjeru imitēt fotosesiju tuksnesī. Sola +33 un negaisu.

Lampu drudzis

Ar lietu Vallartā pirms pāris dienām ieradās klients. Ar skaļām gavilēm šodien - modeles. Rindu rindām sakrāmēti koferi un kastes, rīt sākas fotosesija. Viss sagatavots, vēl dažas stundas un ies vaļā. Es ļoti lūdzos mazliet brīnuma un spēku profesionāli īstenot iedvesmas impulsus. Būs jau labi.

Svīstot

Pēdējās dienas pirms lietus sezonas sākuma.
Mēs ar Alisi mokāmies ar apetītes zudumu, vakaros pietūkušas kājas un nav iespējams iemigt.

Tā kā naktīs nelīst, rīti aust sutīgi. Drīz uzlec sarkana saule virs mūsu palmu birzs un sākas cepiens. Ap vieniem dienā tas pāraug bliezienā, starp diviem un četriem uz ielas rādīties diez kas nav. Vakaros karstums lēni atlaižas, bet tad ēkas atdod savu dienā iegūto siltumu. Temperatūra ir ap 33 grādiem, naktīs - 26, mitrums tuvu 100 procentiem.

Vajartā ir sākusies vasara - daudzi uzņēmumi no 2 līdz 4 nestrādā, uz ielām un darbavietās guļ cilvēki, meksikāņi satiekoties izvairās skūpstīties, jo pār vaigiem līst sviedri. Krišs nopirka ap galvu liekamo sviedru stīpiņu tenisam, jo spēlējot sviedri kož acīs.

Es zinu, ka klimata apraksts skan šausminoši, bet mēs izbaudām šo laiku - vasara Vajartā ir intensīva un romantiska.

Nākamnedēļ sākas fotosesija, rītdien ierodas klients, bet parīt - modeles. Bet pagaidām vēl vienas kāzas jānodod un čupu čupām bildes jāatver.

Tīrība

Šonedēļ iekārtojām dzīvokli un jaunu mājaslapu. Tikai kāzas, pagaidām testa režīmā:
http://photovallarta.photoshelter.com/
Gaisīšu komentārus, lūdzu.

Benzīna cena

Kā ieleju benzīnu, nopriecājos. Parasti lejam par 200 peso un braucam nedēļu (Ls 8), ja pieleju pilnu bāku benzīna, samaksāju 450 peso (Ls 18). To mēs šeit Meksikā saucam par pārvietošanās brīvību!
Kaut kā neērti, gluži vai zagļi.

Suģestējoši

Suģestējoši. Šeit publicēju, lai kādā no nākamajiem Youtube vakariem nav ilgi jāmeklē.
Šī dziesma bija īstā pirmā dziesma kāzās, kurās līgava ar ģimeni mēģināja darīt visu, lai sabojātu kāzu fotogrāfiju. Klausos, smejos un atlasu bildes.

Pēc tamalēm skrienot

Krišs tik ilgi pasēja savas atslēgas, kamēr es, pēc tamalēm skriedama, tās pasēju.

Taureņi

Vistrauslākais ir idejas. Es tās jūtu kā tauriņu barus, kairinošus un nenoteiktus. Vienu noformulēt un saglabāt ir varoņdarbs. Tad to atrast un vajadzīgajā vietā vilkt ārā un likt lietā ir virtuozitāte. Bet dažkārt tu gaidi, ceri un lūdz, un pašā visgrūtākajā brīdī tie kā tauriņi atlido, paši sēžas pareizajās vietās.

Gatavojos fotosesijai, idejas mudž pilna galva, cenšos tās klasificēt un uzticēt kādam vajadzīgo detaļu atrašanu. Tajā pašā laikā ceru, ka īstajā brīdī mūs piemeklēs kāda dāvana. Tāda dāvana, kuras klātbūtni šobrīd var tikai apjaust.

Ligzda

Pirmā laika eiforija, ka mums neko nevajag un ar 8 somām dzīvei pietiek, ir beigusies. Šodien nopirkām divas Īmsa krēslu kopijas, iekārtu sienasskapim, grāmatplauktu guļamistabai un koka galda virsmu, kuru uzlikām uz āžiem. Rītdien savā tirkīzzilajā istabā izkrāsosim koloniāli zilu iebūvētā skapja iekšpusi. Ak, kā man patīk mūsu māja zem koka.

Vārds, kura pietrūka

Meksikāņi nesaka nē. Sevišķi klientam sacīt nē ir slikts tonis. Es ar savu latvietiski taisno skatienu uz lietām un nespēju noturēt mēli aiz zobiem ne vienu vien reizi esmu nonākusi situācijā kad varonīgi paužu grupas nostāju, bet neviens par to paldies nesaka.

Tagad es mācos klausīties. Piemēram, klausulē.
- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?
- Jā, tā esmu es. Kas jautā?
- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?
- Labi, paldies, un kā jums?
- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).
- Jā, kā veicas albumu sakarā? (Divas īsās pauzes man saka, ka labi jau nu neveicas gan).
- Redziet, jūs esat atsūtījusi failu ar 18 lpp, bet mums ir grūti nodrukāt darbu ar lpp skaitu, kas nedalās ar 4.
- Hahaha, kā es tam nepievērsu uzmanību! Tas nozīmē, ka fails jāpārtaisa?
- Jā, būtu labi...

Skatieties, ja es nebūtu uzminējusi, ka ar albumu ir slikti, saruna skanētu apmēram tā:

- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?

- Jā, es. Kas jautā?

- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?

- Labi, paldies, un kā jums?

- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).

- Ļoti labi. Kad būs gatavs?

- Tas ir grūti pasakāms. Mums ir sarežģīti nodrukāt albumu. 

- Jā, bet kad būs gatavs?

- Pirmdien. 

Apmēram tā es runāju pirmajā Meksikā pavadītajā gadā. Mācība ir - klausīties balsī, uzmanīties vai esi atstājis spraugu kurā meksikānis sevisprāt nekļūstot rupjš un neprofesionāls var pateikt nē nesakot nē. Un pirmdien, gaidot albumu un nesaprotot kādēļ tas nav gatavs, es būtu vainīga ne Marija, jo rupji izspiedu solījumu.
Kāpēc es jums to stāstu? Mans dārznieks pēc solījuma sagatavot tāmi terases būvniecībai aiz mājas ar skatu uz tenisa laukumu ir pazudis. Esmu no viņa izspiedusi solījumu, kuru viņš nevar izpildīt. Un vieglāk ir nenākt un neatzīties kā būt spiestam pateikt nē.

Bet ar jā teikšanu ir pavisam vienkārši - latvietis padomās un tad pateiks jā, bet meksikānis pateiks jā un tad padomās.

Nāk vasara

Ar zibeņiem un rībieniem vakarnakt nolija pirmais šās vasaras negaiss Vajartā. Nākamos trīs mēnešus tādi mums būs teju katru vakaru. Vakaros no debesīm gāzīsies ūdens, bet rīti ausīs tveices pilni, saule spīdēs visspēcīgākajā režīmā.