Я достаю из широких штанин

Берет -
как бомбу,
берет -
как ежа,
как бритву
обоюдоострую,
берет,
как гремучую
в 20 жал
змею
двухметроворостую.

Ierakstu izdarījis Krišs aiz priekiem par FM3 saņemšanu, citēts autors Majakovskis, piezīmes pierakstījusi Eva

Atgriežamies 4 Seasons jaunā statusā

Facetas mani nosūta fotogrāfēt par godu concierge zelta atslēgu iegūšanai rīkotu kokteiļu vakaru viesnīcā 4 Seasons. Concierge ir padomnieks, kurš viesnīcas viesim palīdz atrisināt visas situācijas un panākt, ka viņa iedomas un vēlēšanās uz līdzenas vietas piepildās. Zelta atslēgas uz atlokiem nozīmē, ka šis concierge ir izturējis visus pārbaudījumus, daudz mācījies un viņam var uzticēt jebkādu uzdevumu izpildi: noīrēt privātu lidmašīnu Dubajā, pajūgu Jūrmalā vai atrast sevišķi retu, izbāztu zivi, kuru pielikt savā restorānā pie sienas.

Saulriets Puntademitā ir kas neatkārtojams. Mazliet paskarbā okeāna piekraste ar klintīm un nelielām baltu smilšu klātām pludmalītēm, kurās izvietoti zviļņi virs kuriem vējā plīv balti baldahīni. Nelielas uzkodas un izmeklēts vīns. Kopš es stādos priekšā kā fotogrāfe no žurnāla Maxwell, baudu vispārēju cieņu un uzmanību.

Šajā vakarā es satieku arī Ēriku, vienu no slavenākajām Vajartas fotogrāfēm, kura kopā ar savu tēvu strādā 4 Seasons. Par manu ierašanos viņai nav iemesla priecāties, jo 4 Seasons ar modi saistīto materiālu veidošanu nu jau teju oficiāli uzticēts veidot man. Neskatoties uz to, nodibinām draudzīgas attiecības, viena otru fotogrāfējam, jauki iztērzējāmies.

Klikšķiniet šeit, lai apskatītu 4 Seasons sastrādāto materiālu žurnālam!

Diena pēc ballītes

Ap vieniem piezvana Noe no Facetas un atgādina, ka divos man jābūt uz intervējamā fotogrāfēšanu žurnālam Maxwell. Vaidot ieeju dušā un žēlojoties no tās iznāku. Skumji pūšot lēnām pārvaru bruģēto ielu līdz autobusa pieturai. Tagad es saprotu, kāpēc vairākums manu viesu vakar izvēlējās dzert limpenes vai ūdeni ar ledu. Pat neliels alkohola daudzums un mazliet mazāk miega ir kaut kas nepārdzīvojams šajā tropu klimatā. Karstums pēkšņi ir neizturams.

Intervējamais izrādās kāds svarīgs meksikāņu fotogrāfs, kurš šobrīd vada laiskas vecumdienas, audzinot savu pirmo bērnu, divgadīgo meitiņu un iekārtojot milzu savrupmāju vecpilsētā par gleznu pilnu viesu namu.

Vakarā ar Krišu pasēžam uz terases un saēdamies ledainu arbūzu teju bez mizas un sēklām.

TĀ dziesma

Ak, es vienmēr varu apraudāties šito dzirdot! Un šodien (daudz straujākā ritmā, daudz pricīgāk un skaļāk) to nodziedāja man - šīsdienas jubilārei. "Daudz baltu dieniņu" alternatīva.

Las Mañanitas

Estas son las mañanitas, que cantaba el Rey David,

Hoy por ser día de tu santo, te las cantamos a ti,

Despierta, mi bien, despierta, mira que ya amaneció,

Ya los pajarillos cantan, la luna ya se metió.

Que linda está la mañana en que vengo a saludarte,

Venimos todos con gusto y placer a felicitarte,

Ya viene amaneciendo, ya la luz del día nos dio,

Levántate de mañana, mira que ya amaneció.

El día en que tu naciste nacieron todas las flores

En la pila del bautismo, cantaron los ruiseñores

Quisiera ser solecito para entrar por tu ventana

y darte los buenos días acostadita en tu cama

Quisiera ser un San Juan, quisiera ser un San Pedro

Para venirte a cantar con la música del cielo

De las estrellas del cielo tengo que bajarte dos

una para saludarte y otra para decirte adiós

Trīs svinības vienā dzimšanas dienā

Pirmās dzimšanas dienas svinības Meksikā nu vis nav nekāda joka lieta. Rīta puse pagāja gan ar pārsteigumiem "Dienas" publikācijas un tai sekojošo neticami pozitīvo komentāru dēļ, ar apsveikumiem un mazu paņurgāšanos ģimenes lokā.

Ineta ieteca pagatavot rosolu. Iepriekš ātri pamirkuši okeānā, ilgi dzīvojāmies pa lielveikalu, nopērkot teju visu, kas nepieciešams īsti labam rosolam. Atradām pat mazmazītiņus franču marinētus gurķīšus, skābu (!!!) krējumu, dilles (!!!), kuras garšoja pēc lakricas (pē).

Vakarā noteiktajā laikā ieradās Araceli ar draudzeni Žizeli. Krišs vēl cīnījās ap rosolu, Araceli skatījās manas izstādes atklāšanas bildes un priecājās, ka tejus visus atpazīst un, protams, liek sveicināt.

Tad es noriju mušu, jo/un pa durvīm ienāca Cecīlija - mūsu kaimiņiene, iepriekšējos bloga ierakstos saukta par raganu. Uzdāvināja zīda lakatu un krekliņu. Momentā ar vīna glāzi gandrīz iekrita acīs Žizelei (abas saplēsās, kur atrodas kolonija Roma Mehiko). Pēc otrās vīna glāzes sēdāmies pie galda cienāties ar rosolu, bet pēc trešās visas bija labi sadraudzējušās un ķērās pie kūkas. Izrādās, ka Cecīlijai ir ļoti latvisks raksturs. No ārpuses īgna, bet visādā ziņā gudra un sirsnīga dāma. Kad kūka bija apēsta, zvanīja pie vārtiem.

Ieradās "Mexkode" - trīs māsas ar draugiem, kopā septiņi cilvēki. Araceli, Žizele un Cecīlija ātri aizbēga. "Mexkode" ātri ķērās pie lietas un skaļi un priecīgi (ļoti, ļoti skaļi un priecīgi) smiedamies vien nodziedāja tradicionālo dzimšanas dienas dziesmu. Es gandrīz apraudājos. Visās dzimšanas dienās, kurās biju līdz šim bijusi, vienmēr vēlējos kaut reizi to nodziedātu arī man. Un nodziedāja arī. Un kā nodziedāja! Eh! Tad viesi ķērās pie rosola, Artūra rupjmaizes ar ķimenēm un tām dīvainajām dillēm. Vienubrīd starp smiekliem un kliedzieniem jutos kā skolas ekskursijā. Tad ieradās kaimiņš, lai palūgtu atbrīvot savu mašīnas stāvvietu un visi viesi, ātri vēl apskatījuši manas izstādes darbus un atklāšanas bildes, bija prom kā likts.

Tā vietā ieradās skaistā kaimiņiene ar vīru krimināladvokātu (ārkārtīgi smalku ūsiņu īpašnieku). Atkal rosols, rupjmaize ar biezpienu un vīniņš. Šobrīd rit jau sestā manas aktīvās ballītes stunda, bijušas trīs svinības. Visvairāk biju baidījusies sajusties vientuļa, bet tas nu nekādā ziņā nenotika.

Ak, jā. Tas gadījums ar to blociņu. Sāku rakstīt vēlēšanās un atskārtu, ka nekā jauna un radikāla ko vēlēties man nav. Noliku malā, lai gaida Jauno Gadu. Tas taču laikam nozīmē, ka esmu sasodīti laimīga.

Attēlā: Mexkode viesi īsi pirms došanās mājup.

Dzimšanas dienas dāvana avīzē "Sestdiena"

Kaimiņi

Visās pasaules malās atrodas cilvēki, kuriem šķiet, ka sestdien septiņos no rīta ir vēlams iedarbināt kompresoru un nopļaut zāli. Tā kā tas notiek svētku dārzā (gardin de fiestas) man aiz mājas, tad manas dusmas par uzraušanu tik agri kājās mijas ar šausmām, ka tas varētu nozīmēt arī ballīti vakarā. Iepriekšējo reizi, kad svētku dārzā bija ballīte, mēs ar Santu un Tomu kalām plānus nakšņot viesnīcā.

Atpeldējusi viesnīca un sākušās skolēnu brīvdienas

Lai arī sutīgs un trūkst gribasspēka kaut kur doties, tomēr saņemos un vakarā samusinu Krišu pārbaudīt saulrietu tuvējā pludmalē tepat aiz lielveikala, tieši pirms Filipa Starka projektētās Ikonas. Ir skolēnu vasaras brīvlaiks, pilna pludmale meksikāņu tūristu un dažādu derīgu lietu tirgoņu. Pēc zāles legalizācijas parādījušies jauni piedāvājumi: "Tatoos, fishing, pipa..." Pipa nozīmē tieši to, ko jūs domājat. Satiekam arī pirmos pipas dižlietotājus, no kuriem viens stīvi lien okeānā, bikses pusmastā, kamēr pārējie sarkanām acīm truli noraugās. Pārīši izklaidējas, bērni relaksējas. Banda pilnā sastāvā spēlē kādu dzimšanas dienu, visi kā viens zilos atlasa kreklos un ar briesmīgi nobružātiem instrumentiem. Gaviļniece dzeltenā krekliņā ar fliteriem naski grozās mūzikas ritmā, viņai pievienojas ballītes vieses, visas kā viena ar uzkrītošām liekā svara problēmām.

Tepat aiz stūra pie paša lielveikala kā tāda milzu viesnīca pietauvojies prāmis, tirdziņš blakus sit augstu vilni, solists un pavadītājs, kurš spēlē uz absolūti klasiskas čimčidrilkas, atskaņo dažādas populāras melodijas. Apsēžos strūklakas vidū un noskatos - cilvēki ēd, dzer, fotogrāfējas. Esmu atgriezusies mūžīgo svētku pilsētā.

Karstums

Ir silti un patīkami, dienās ēnā ir 33-35 grādi, naktī atdziest līdz 25-26 grādiem. Pie griestiem ventilatori slinki kuļ gaisu, mājās apģērbu nenēsājam, esam uzmetuši vien pār gurniem plānus pludmales lakatus. Tas nav tāds mokošs karstums, ir sajūta kā mammas vēderā, laiks cieši ieskauj un ir ļoti intensīva, romantiska noskaņa. Sliktā ziņa - šāds klimats padara slinku un mazkustīgu. Ja gaiss uzkarst līdz 35 grādiem, piespiest sevi strādāt ir neiespējami. Ik pa laikam kādu no mums var atrast guļamistabā uz matrača ar izplestām rokām un atvērtu muti, aizmigušus. Možumu palīdz atgūt aukstas dušas, kurās ejam vairāk kā desmit reižu dienā. Esam sākuši nopietni apspriest kondicioniera iegādi, bet tādā gadījumā ir jāiestiklo logi vismaz tajā stabā, kuru gatavojamies kondicionēt. Pagaidām no dārza mūs šķir tikai stikla žalūzijas ar prāvām atstarpēm un odu sieti.

Visgrūtākais būšot augusts un septembris, kad līšot teju katru dienu. Dīvaini, ka lietus nevis veldzē, bet nāk ar spiedīgu karstumu, kas pēc lietusgāzēm tikai pieņemas spēkā.

Žēlabas

Mūsu izlietnē Krišs nozvejoja zirnekli ar pūkainām kājām. Žurka, netikusi mūsu namiņā, piekakāja terasi, saviesušies knauši, baigi kož.

Vakardien rotājām izstādi Event Expo 2009. Noskatījāmies vissmieklīgāko modes skati (stīgu trio bija satriecoši šķībs, bet ar čimčidrilkas pieliktu ritmu bija gatavi spēlēt pat Vivaldi "Pavasari"!) Sastrēbos vīnu, saēdos uzkodas, visus nobildēju, apmainījos ar vizītkartēm, devāmies mājās vakariņot.

Cepu gardu zivi, tad gulēju savas 18h. Šodien jūtos kā piekauta: sāp visas maliņas. KLM nav neviena numura, kas varētu pateikt, kur ir mana bagāža. Somija sūta uz Nīderlandi, Nīderlande uz Meksiku. Meksika neceļ telefonu.

Attēlos: mans lielākais pārsteigums - kāzu kleitu dizaineres smalkais vieglums. Izstādes kņada.Maxwell modele skatās Rosme katalogu.

Nupat ienācu pa durvīm

Nupat smuki ienācu pa lieliskās Puertovajartas mājiņas durvīm. Izstāde ceļā aizkavējusies (brīnums, ka es ne), bet citādi viss, ieskaitot Artura dāvināto rupjmaizi, ieradies.
Ak, jā, esmu pazaudējusi (visticamāk vieglās sirdstriekas laikā pie Mexicana reģistrācijas) savu migrācijas papīrīti, kurš vēstīja, ka veselas 180 varu dzīvoties bez bēdu. Būs kaut kas jādomā.

Atgriešanās

Rītdien dodos atpakaļ. Pēc fotosesijām un negulētām naktīm, sarunām ar draugiem un izstādes pieskatīšanu esmu kā pēc gara maratona mazliet piekususi, bet ļoti laimīga.

Gaidīšu jūs visus rītdien turpat Ķīpsalas bumbierī uz izstādes slēgšanas ballīti, ceru, ka dejosim. Nu, tā ap septiņiem vakarā. Līdz rītam!

Lidojumi

Piektdien 17. jūlijā izlidoju 07:15 Riga - ielidoju: 08:25 Helsinki

KLM

09:25 Helsinki (Helsinki-Vantaa) - 11:30 Paris (Charles De Gaulle Airport

13:30 Paris (Charles De Gaulle Airport) - 18:05 Mexico City (Juarez Intl.)

Kamēr mans vīrs cieš un mīl kiberpasaulē, es cīnos ar aviokompāniju mājaslapām. Dusmas nomainījis izmisums, cenās manāmu četru ciparu tendence. Rīgā mākoņi skrien, drēgns. Skatos debesīs un ļoti ilgojos.

Kiberuzbrukums pret Kiberšantāžu

Foto: Mario Velasco

Cilvēkam no skumjām mēdzot izaugt ūsas. Pirms neieraudzīju spogulī, neticēju. Eva, savukārt, ieraudzīja skaipā un teica, ka kāmēr nenodzīšu, ar mani nerunās. Kibervardarbība ģimenē. Es pagāju pretim divas trešdaļas, bet kas tev deva.

Labvēlis

Pilsētas meitene

No rīta mēģinu visu sakārtot: apģērbu un fototehniku, sevi pašu tai skaitā. Dzīve Ģipkā (pēdējās dienas pamatīgā mitrumā un pat dubļos) ir novedusi mani līdz sētasbērna stāvoklim. Visa diena paiet dzīvojoties pa izstādes telpām Ķīpsalā - te pusdienojot restorānā, te fotogrāfējot, te fotogrāfējoties, te braukājot ar jahtu, te dzerot glāzi baltvīna vai Odrijas vadībā staigājot pa krasta nogāzi. Pašā vakarā, dodoties mājās, pāri ceļam kā tāds lēns rēgs pārskrēja izstīdzējusi lapsa.

Biļešu joprojām nav, nav, nav.

Ļoti relaksējoša un izklaidējoša fotosesija

Ģipkas pludmales patruļa vai ROSME 2010 fotosesijas komanda.

Tūrisma operatore no manis nesanāks

Biļešu pirkšana internetā ir drūms stāsts. Neko nevar atrast, viss, ko atrodu ir kosmiskās cenās. Kā tā var būt? Jānoliek svecīte, maksājumu karte un jāmēģina vēlreiz.

Sižets par izstādi raidījumā Krējums... saldais"

Šovakar 22:15 un rītdien 9:30 no rīta LTV7 raidījumā "Krējums... saldais" būs sižets par izstādi "Evas bilžu grāmata".

Visas izstādes atklāšanas bildes skatīt šeit!

Izstāde atklāta

Spīdēja saule, žūžoja vējš un mēs Daugavas krastā ļoti relaksējoši un izklaidējoši atklājām atskaites Evas grāmatas ilustrāciju izstādi. Paldies visiem, kuri atnāca!

Pateicību saraksts:
Paldies Gunai, kura iedvesmoja visus ar savu ideju, piespieda mani, visu sarunāja un noorganizēja

Paldies Tomam, kurš pielika roku un prātu kur vien tas bija nepieciešams. Visas bildes no pasākuma kā arī čarros ir viņa
Paldies Valentīnam, kurš novadīja pēdējo plānošanas sapulci, naktī grieza kartonus un darīja vēl daudz pēdējā brīža darbu
Paldies Krišam, Santai un Irmai, kuri strādāja pie bilžu atlases un pacietīgi uzklausīja manu žēlošanos
Paldies Baibai un Indrai, kuras divas dienas grieza un līmēja, līmēja un grieza, domāja un funktierēja
Paldies Arturam no "Xcelsior", kurš pēdējā brīdī ieradās un visu nolika savās vietās
Paldies Inetai, kura ņēma slotu savās rokās, lai pēc mirkļa viss laistītos
Paldies Aivaram no "Fineartprint", kurš bija stiprais plecs un deva pajumti noformēšanas darbiem (tik labi nodrukātus savus darbus neesmu redzējusi!)
Paldies Havieram, kurš sagatavoja manu mīļāko ēdienu - šitās kukurūzas esmu gatava ēst katru dienu
Paldies Arturam, kura atvestās tekilas Corralejo smarža bija pārņēmusi vai visu piestātni

Paldies Pēterim no "Pūres" 

Paldies jahtai "Mamma" ar komandu par vizināšanos!

Paldies Raimondam no "Fora Yachting" par telpām un sabiedrību!

Paldies Meksikas goda konsulam Latvijā Karlosam Arredondo ar ģimeni - meitu Irmu un sievu Ilzi par visu iedvesmošanu, atbalstīšanu un izstādes atklāšanas runu!

Paldies Ilonai par žēlabu "man nav ko vilkt!" uzklausīšanu, pašpaļāvības ieviešanu un aksesuāriem! 

Esmu ļoti laimīga un pateicīga par saules pielieto atklāšanas dienu!