Pasaules labākie mariači

Mans dēls visžēlākajā balstiņā  lūdzas, lai beidzam klausīties Mariachi Nuevo Continental (neapšaubāmi vislabākos mariači Puertovajartā) un dodamies mājās blenzt sunīšu patruļu. Uz mariači bandas 11 dzimšanas dienu mūsu mājai blakus esošajā salonā "Real de Oro" ir atbraukuši Maskotas mariači "Navidad", kas ir visīstākie mariači visā Meksikā. Mēs arī dabūnam galdiņu (12 personām, bet esam 4), visi mariači mūs pazīst un nāk sveicināt, jo tik daudz kāzu kopā nolauzts. Uz galda atstatā dzērienkarte ir ļoti īsa - apmēram 6 dažādi tekilu veidi tikai pudelēs) no dārgākās uz  letāko un 200 g alus pudelītes. Otrā galā tirgo tako un kapkeikus. Vēl pirms pusnakts bijām mājās, pilna galva vijoļu un trompešu.

Pazudušais dārznieks un pistācijas

Mūsu augļu kociņus lēja smuks dārznieks, kurš labi zināja manu smuko asistenti Džesiku, kura viņu gan nepazīstot. Pēkšņi dārznieks mums paziņo, ka vairs palīdzēt nevarēšot, jo viņa tēvs, mans kaimiņš, ir zemi pārdevis otram manam kaimiņam. Un viņa brālis, zemes īstais īpašnieks, ir nomiris.

Šodien braucām ar jauno kaimiņu iepazīties. Viņa skaistā sieva Anna (apmēram manā vecumā) ir vecmāmiņa meitēnam Kārļa vecumā. Viņas māsa mums liešot dārzu (viņi par to esot uzreiz iedomājušies!). Māsai mobilā telefona nav, esot viņas dēlam. Zemes gabalu no mana bijušā kaimiņa nopirkuši, jo viņiem esot liela ģimene un nedēļas nogalēs vajagot kur atpūsties. Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs klausīsimies līksmu buc-buc-buc.

Krišs novāca pirmo pistāciju ražu. Šobrīd gūglē kā traks, jo izrādās, tās nav pistācijas.

Mājas projekta pieteikums skiču konkursa pirmajai kārtai. Autors Kristians Šics

Skats no drona lidojuma

Tas, ar lielo koku un iebrauktajām sliedēm. 27.10 × 41.40 m

Prelūdija mājai uz 1111.11m zemes gabala

Pilošs ūdens, gaismēnās grimstošs dārzs, vai ir iespējams atrisināt Meksikas kolonnu iekšpagalmu metāla konstrukcijās ar ģeometrisku flīžu rakstiem? Soliņi un miera oāzes dārzā, bezdelīgu flīzītes, bet ja nepieciešama atelpa no pārlieka antuanetisma, var patverties industriālā stilā būvētā ēkā - stilkls, ķieģelis un metāla kāpnes, atsegtas komunikācijas. Tas mazliet atgādina vecā fabrikā iekārtotu loftu ar skarbu meksikānisku piesitienu. Un noteikti jau neaizbēgsim no Blaumaņielas dzīvokļa.

Aiz mājas vakaros dramatiski šalc lielais koks, kurā jebkurā laikā var iet pašūpoties. Vai pakāpties augstāk un pasēdēt zarā. Naktī koku var iedegt un tas šķiet kā milzu skulptūra.
Es redzu smalkiem vīteņiem noaugušas sienas, bet iekštelpas ēnainas un plašas, mēbeles modernas un minimālistiskas. Skats aizķeras tikai aiz dažiem emocināli nozīmīgiem niekiem, Alises zivju gleznas.

Es domāju,
Alhambra (vannasistaba kā templis ūdenim un pagalmā Generalife dienvidu puses galerija)
Zaigas Gailes mājīgā tīrība (kāpnes, guļamistaba un darbistaba)
Gvadalaharas bārs vai aptieka? virtuvē un dzīvojamajā istabā.
Dārzā Oahakas casa Golondrina kur pie košas sienas var ieramsties ar grāmatu Akapulko krēslā zem augļu koka.
Un noteikti terese ēšanai kā lauku mājās Francijā, kuras jumtam pāri veļas un vējā šūpojas vīnstīgas, uz galdauta zīmējot sajauktus rakstus.

Aiz visu krāsu buganvilejās grimstoša žoga ganās divas cukurvistiņas un viens gailītis.