Piedāvājos palīdzēt Araseli uzbūvēt bezmaksas mājaslapu — gluži kā šo — māju un dzīvokļu atrādīšanai klientiem. Dodos līdzi Araseli uz nekustamo īpašumu biroju, kas atrodas Marina ostas promenādē, tikai durvis to šķir no smalkiem restorāniem, jahtām un gājēju ielas. Tik smalki, ka galva reibst. Attēlā Araseli, ienākot birojā.
Kad ap 11.00 ierodamies, birojā šiverē tikai sekretārs Andrea no Buenosairesas. Viņš saka nevis puerto vajarta, bet puerta važarta. Baltas granīta sienas, stikla starpsienas, balti ādas dīvāni, kluss džezs, nevienas liekas lietas. Mēs ar Araseli sēžam pie granīta letes uz augstiem krēsliem biroja centrālajā daļā. Es gatavoju mājas lapu, Araseli apgūst savu jauno portatīvo datoru, gardi smejas par epastā iesūtītajiem jokiem.
Mazliet vēlāk par 12.00 ierodas šī biroja īpašnieki — laulāts pāris no ASV. Viņa — psihoterapeite sirmiem, gariem, astē saņemtiem matiem, viņš — nekustamo īpašumu un investīciju grands, tā vēsta gaumīgi ierāmētais žurnāla raksts pie sienas. Ar abiem iepazīstos, pārrunājam mājas lapu lietas — varbūt šai dāmai arī tāda būs nepieciešama savai praksei ar egrāmatām un ežurnāliem. "Vai jūs ziniet, kas tas ir?" — viņa jautā, iecietīgi pacēlusi uzacis.
Abi katrs savā kabinetā aiz stikla sienas iegrimst portatīvajā datorā. Redzu, ka viņa zem galda izpilda vingrinājumus kājām, kamēr viņš vienojas ar kādu mākslas kuratoru par darbu apskati. Ieeju tualetē — virs poda karājas tīkama eļļas glezniņa.
Austiņas uzlikusi, runāju ar Gunu. Gandrīz visi vīrieši, kas pasoļo garām mūsu birojam, skatās un atskatās. Izskatās, ka Andream tas nepatīk, bet Araseli jau kuro reizi man stāsta, ka es šejienes vīriešiem liekos ļoti skaista un mani varētu izprecināt bagātam (žests) vīram.
Tagad, kad vairākas dienas uz pilsētu dodos viena, to, ka vīriešiem patīku, man neļauj aizmirst ne brīdi. Skatās un atskatās teju visi, mazliet palīdz un rūpējas, un, protams, mēģina uzsākt sarunu. Nekas nepatīkams jau tas nav, jāpierod.
Ap diviem dodamies pusdienās uz blakus šķērsielā esošo ekonomisko restorānu. Tad Araseli apmeklē otrus savus sadarbības partnerus — nekustamo īpašumu biroju dažas durvis tālāk. Pēc izmēra un izvietojuma ļoti līdzīgs iepriekšējam, taču ar reklāmām aizlīmētiem logiem, dzeltenām, krāsotām betona sienām, hlora smaku un aizvēsturiskām biroja mēbelēm. Araseli patērzē, tad sēžamies mašīnā un dodamies turpat aiz stūra uz Araseli administrēšanā nodoto dzīvokli BayView. Lai arī apkārtne ir sakopta, palmas laistās, puķes zied, baseins tīrs un apsardze stingra, no iekšpuses šī 2001. gadā celtā 16 stāvu dzīvojamā ēka izskatās novecojusi. Plastmasa, kas lietota rāmjiem, ir dzeltena un cietusi no saules, betons gaida kādu, kas to pārkrāsotu, margas aprūsējušas. Atstājam kalponei atvilktnē naudu, pasēžam uz balkona, paveramies okeānā, tad izlemjam doties samaksāt par gāzi. Ir jau 16.00, vairāk šodien nestrādāsim, Araseli vēl dosies uz izīrējamo dzīvokli mazliet pasnaust, lai 19.00 dotos uz randiņu, bet es atpakaļ uz Buserijām pie Kriša. Kolibri viņu esot apsēdis! Lidinoties visu laiku no ziedošās papaijas uz ziedošajām dekoratīvajām nātrēm nu gluži kā tāda sūdu muša (citāts).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru