Martas ūdenstvertne ir kārtībā. Svētdiena atkal izsludināta par dienu pie baseina, un mēs ar prieku pievienojāmies ģimenei.
No ģimenes šeit ir palikusi vairs Araseli, viņas māsa Marta un mazā Aleksa, kurai izkritušā zoba vietā jau parādījies jauns.
Vispirms aizbraucam uz mūsu miestiņa tirgu — Aleksa savai tantei Martai ir smalki izdīkusi jaunas klikatiņas. Sarkanās ir par lielu, bet Aleksai patīk krāsa; dzeltenās der, tām ir ļoti skaista bizbizmārīte uz štripiņas. Tiek nopirktas abas. Krišs pārvar sevi, izkāpj no señor kurpēm un pieskaņotas krāsas zeķēm, nopērk par dažiem latiem nezināmas izcelsmes un materiāla klikatas.
Piebraucam pie astoņām astoņpadsmitstāvīgām ēkām, pie vārtiem Araseli mums izdala gumijas aproces ar Bayview logo, tikai ar tādām varam iekļūt apartamentiem piegulošajā teritorijā. Līdzpaņemtos labumus no bagāžnieka salādējam iepirkumu ratiņos un caur daudzdzīvokļu mājas foajē (strūklakas, atpūtas dīvāni, neliels dārzs ar ūdenskritumu) nonākam okeāna pusē. Krišs beidzot kā īsts Meksikas vīrietis ir ticis pie savas ledus kastes, kuru lepni uzcelt uz pleca, kamēr mēs visas tipinām blakus, apkrāvušās ar dažādiem maisiņiem. Baseins izlokās kā gara, plata upe daudzdzīvokļu ēku (īre maksā ap 200-400 dolārus diennaktī) priekšā, no okeāna mūs šķir mākslīga pludmale un žogs, kuru drošībnieki uzmana, lai teritorijā neklejotu saldējumu, krellīšu, cepuru un citu nepieciešamo lietu tirgotāji. Izvēlamies savu palmu, atrodam krēslus un galdu. Tad ielienam baseinā un mirkstam vairākas stundas, līdz saule sāk rietēt. Baseinā kļuvis siltāk nekā laukā, nosaluši izlienam no ūdens, pārģērbjamies un iepazīstamies ar ledus kastes un maisiņu saturu. Meksikāņi nopietni izturas pret ēdienreizēm — Marta ir sagatavojusi tunča salātus ar asu mērci, tostadām, līdzi ir dažādi našķi un auksti dzērieni. Pat Kriša ledusskapī aizmirstais alus ir paņemts līdzi. Apmierināti noskatāmies saulrietu.
Tad ierodas Araseli (viņa mūs uz laiku bija pametusi, lai iedotu jaunajiem īrniekiem atslēgas) ar Hektoru. Konstatējam, ka varam sākt nelielas svinības par godu Kriša dzimšanas dienai. Hektors Krišam uzdāvina sev pirktu cepuri, Marta glāzīti ar uzrakstu Durango. Mēs apaugam ar mantām, kā nākamreiz pārvāksimies? Vakariņojam līdz vieniem naktī, Krišs visiem pagatavo rīsus ar dažādu dārzeņu mērci kari (līdzpaņemts no Rīgas) un kokosriekstu pienu. Sadalām brālīgi Rīgas Balzama suvenīrpudelīti. Secinām, ka mums ir laimējies, ka satikāmies, un esam liktenim par to ļoti pateicīgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru