trešdiena, 2010. gada 31. marts

Kāzu biznesa lepnums un posts

Fotogrāfe Letīcija ir atgriezusies no Lasvegasas kāzu rīkotāju konferences vai kaut kā līdzvērtīga, ļoti iedvesmota. Atvedusi jaunu kameru. Kopš savas karjeras sākuma viņa ir radusi lidot pirmajā klasē un nēsāt tik lielus akmeņus savās rotās kā Odrijas dūrīte.

Dazzling details Kristīne nevar mani satikt ātrāk kā jūnija beigās, kad beidzas kāzu sezona Vajartā. Facebook redzu, ka viņa azartiski rīko un rotā kāzas pludmalē.

Kāzu rīkošana un apkalpošana ir biznesa sfēra par kuru vēl dažus mēnešus atpakaļ man ne prātā nenāca interesēties. Izskatās, ka šis ir vienkāršākais veids kā atrast darbu, daudz ienesīga darba. Un vēl interesantāk ir, ka pēc daudziem gadiem vienā biznesa sfērā iepazīstos ar ko jaunu un abstulbinošu. Ar prieku uzklausu kāzu rīkotāju atziņas un rādu darbus, apspriežu cenas un pārdošanas noteikumus. Esmu sarīkojusi gluži vai tiešā mārketinga kampaņu viesnīcu un neatkarīgajiem pasākumu rīkotājiem. Galvenā tās sastāvdaļa esam mēs abi, gaišā darbadienas laikā uzkrizdami kā sniegs uz galvas.

Pilsētā ir viena zvaigzne, viena nopietna konkurente - Paulina. Viņa ir iepazinusies un strādājusi ar pilnīgi visiem (!!!) mūsu apstaigātajiem pasākumu rīkotājiem. Paulinai tiek pārmesta steiga un laikus neiesniegti darbi. Manuprāt viņa ir talantīga un lieliski tiek galā ar dažādiem sarežģītiem uzdevumiem.

Ceram, ka mūsu rosīšanās mazliet papurinās tirgu. Mērķis ir vismaz divas kāzas mēnesī katram no mums sākot jau no oktobra. Šobrīd līgavas veic oktobra-janvāra rezervācijas. Ceru, ka patīkams negadījums mums atnesīs arī kādas kāzas vasarā, bet tas ir maz ticams, jo kāzu ir maz, bet strādātāju - daudz.

otrdiena, 2010. gada 30. marts

Jauns ieraksts

Toms jautā, kāpēc es nerakstu blogu. Laikam tāpēc, ka īstu jaunumu nav, dienas paiet ik pēc trim minūtēm pārbaudot epastu un brīnumu gaidot. Nav ko pārdzīvot, ka nav neviena meksikāņa rokas rakstīta epasta vilinoša fotosesijas piedāvājuma sakarā - Meksikā ir Semana santa un visi, kas vien ir noteicēji par savu dzīvi, jau lēnām ierodas, lai uzsāktu divu nedēļu ilgo laiskošanos pie okeāna.

Ak, jaunums darba sakarā ir gan - šodien mazliet pāršāvu pāri strīpai sarunā ar klientu - manas sapņu pilis papildināja viņa būvētas sienas, un ātri vien attapāmies pie pusuzcelta trešā stāva ar terasīti. Iztēlē jau atvērām IKARIA social club, kurā sāksim ar to, ka rādīsim eiropiešu kino, rīkosim izstādes un džeza koncertus.

Vakarā putēja vien, kad ar grābekli iemetos dārzu grābt. Krišs iznesa piecas lielas palmu lapas, Toms laistīja. Tieši tobrīd pa taciņu nāca uz Samana Santa ieradušies Cecīlijas radinieki. Viņiem par mums radās pilnīgi greizs, bet pozitīvs iespaids.

sestdiena, 2010. gada 27. marts

Modes galerijā





No rīta zvana Liza no Maxwell: ak mana dārgā, nepieciešams liels, liels pakalpojums! Lūdzu, lūdzu, atskrien vakarā nobildēt modesskati lielveikalā Gallerias Vallarta!
Viens zvans Poļinai, uzvelku viņas darināto kleitu un abas starodamas ierodamies. Bet citādi viss kā skolas eglītē - salavecim vates bārda, tpu, mūsu aģentūras meiteņu autentiskos no 4 mēnešiem līdz gadam ar rokām darinātos tērpus papildina brīnišķīgas augstpapēžu sandales.

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Nepatīk, nepatīk, nepatīk

Krišs šodien nomina skorpionu. Mūsu guļamistabā. Dzeltenu un mazu. Esot minis vienu reizi, tad vēlreiz, jo esot bijis mīksts un nemaz neesot varēts saprast vai ir beigts. Beigu beigās ielicis maisiņā un pamatīgi saspiedis līdz knakšķim. Man šīs ziņas ļoti maz patīk. Tik ļoti maz, ka rītdien pirmā lieta - izsaukšu indētāju. Bet pagaidām pārbaudu kur sēžos, ko velku, izcilāju lupatas. Kā iešu gulēt, vēl nezinu. Toms saka normāla darīšana, viņš Mehiko esot nositis vairākus, bet man šitais jautājums nepatīk, nepatīk, nepatīk.

Izziņu literatūrā izlasu, ka jo mazāks un dzeltenāks skorpions, jo indīgāks.

pirmdiena, 2010. gada 22. marts

Smieklīgas sūdzības


Poļina mūs iesēdināja savā zilajā vabolē un mēs kopā devāmies sociālajā atpūtā uz ETC (u.t.t.) pludmales klubu Nuevovajartā. Pirms tam nokāpām pie Cecīlijas uz atvērto darbnīcu - tapusi un šobrīd tiek izrādīta glezna kurā eļļas tehnikā attēlots Krišs ar nazi, kurš uzbrucis krēslā sēdošai Evai.

Mēs ar Tomu apmeklējām Buserijas, kur it kā bija runāta, bet līdz galam nesaskaņota fotosesija, uz kuru tā arī neviens neieradās. Toties katru reizi, kad izejam pastaigāties, ar prieku palīdzam ģimenēm, pārīšiem un vientuļniekiem nofotogrāfēties saulrietā. Saulrieta laikā piekraste mirgo kā tribīnes olimpisko spēļu atklāšanas laikā.

Kad pārbraucām mājās, satikām sašutušu Krišu, kuram diena izrādījās pagalam neizdevusies. Tā vietā, lai zīmētu burtus (tas ir vienīgais ar ko Krišs pēdējā laikā nodarbojas), viņam ir bijis jāsēž ar aliņu pludmales klubā palmu ēnā līdz apdegšanai. Gatavojot kalmārus un zivi, mēs viņam ieteicām izveidot blogu, kurā žēloties par savas Meksikas dzīves nedienām.

Starp citu, runājot par žēlošanos - es joprojām nepeldos, jo man ir auksti. Gaisa temperatūra - +27, ūdens - ap +23-25. Ir vējains, un man šķiet, ka es apsaldēšos.

Rītdien ar laivu brauksim apmeklēt jauno klientu - jogas ekoviesnīcu un iespējams arī apmeklēsim kādu viesnīcu, lai piedāvātu fotogrāfu pakalpojumus. Šādi apmeklējumi ir mūsu pēdējā laika aizraušanās, un viesnīcas izrādās ļoti atsaucīgas. Pagaidām nevienu pasūtījumu gan neesam saņēmuši, bet pēc pieredzes šķiet, ka pirmie augļi varētu būt aptuveni pēc mēneša.

ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

Kā pašam dieviņam azotē

Es jūtos ļoti lutināta. Tik lutināta un pacilāta, ka kājas knapi zemi skar. Gvadalaharā iekāpu ar pareizo kāju. Piespiedos un piezvanīju ne tikai sapņu klientam, bet arī sapņu aģentūrai. Un tā nupat ienācu savā Vajartas mājā atnesdama divas lieliskas ziņas - mēs jau maijā strādāsim ar Holie B peldkostīmiem un mēs ar Tomu esam pieņemti sapņu aģentūrā Container One. Kad izgāju no aģentūras, es mazliet paraudāju prieka asaras.

Bet lutināšana bija visāda - stāvēju baltā grāmatnīcā un visa Deivida Bovija diska garumā šķirstīju fotogrāmatas, klejojot starp trijiem fotogrāfiju grāmatām atvēlētajiem plauktiem.
Mērīju kleitas japāņu dizaineru veikaliņā. Ēdu gardus tako ar lielopa aci, lūpām, mēli, galvu. Izklausās slikti, bet ļoti garšīgi, es galvoju. Pateicos milzīgā violetu saulezzaķu pielietā katedrālē. Sadraudzējos ar Holie B dizaineri. Ciemojos pie Zanes un Kažas viņu pavisam nesen ieviestajā dzīvoklī ar jumtu, no kura var skatīties kā saule pazūd aiz Tekilas vulkāna.

Epasts pilns ar vēstulēm, darbi dzen darbus. Es esmu vislaimīgākā fotogrāfe pasaulē. Mūsu namiņā ir pacilāta gaisotne, Toms rada traki labu grāmatu par Meksiku, priecājamies un uzjautrināmies.

Un daudz laimes vārda dienā, Ilona! Ilgojamies!

otrdiena, 2010. gada 16. marts

Aunu kājas uz Gvadalaharu

Tā nu rītdien dodos uz Gvadalaharu uz tikšanās ar sapņu klientu. Izbraukšu agri, atgriezīšos naktī, vairāk kā 12h ceļā. Es ceru, ka viss izdosies un man būs pirmais pašas nomedītais peldkostīmu katalogs Meksikā.

piektdiena, 2010. gada 12. marts

Ko un kā tad mēs svinam?

Katra meksikāņa dzīvē par svētkiem noder šādi gadījumi:
  • neilgi pirms bērna dzimšanas - bērna sagaidīšana baby shower
  • kristības
  • pirmā komūnija
  • XV gadi (!!!)
  • kāzas (!!!)
  • kāzu apaļās gadadienas
  • 3 vecuma (pensijas gadu) iestāšanās
  • bēres (bet par tām es neko vēl pagaidām nezinu)
  • un visas dzimšanas dienas, protams.
Katra meksikāņa gadā par svētkiem noder šādi gadījumi:
  • Valentīna diena
  • Lieldienas (tiek svinētas līdz pat 20 dienām)
  • visādi valsts svētki
  • karnevāls
  • visu mirušo diena (2. novembris)
  • Ziemassvētki
  • Jaunais Gads.
Kā svinēt
  • Izsūtiet 100-300 ielūgumus visai ģimenei un dažiem tuvākajiem draugiem, retos gadījumos - darījuma partneriem
  • noīrējiet svētku dārzu/villu/viesnīcu
  • noīrējiet krēslus, galdus, traukus. Visu izrotājiet! Tam būs nepieciešamaprofesionālu dekoratoru brigāde, kas sadarbojas ar ziedu studijām, kaligrāfu studijām un nelielām tipogrāfijām
  • viesiem dāvanas - der jūras sāls maisiņos, krellītes, piekariņi, krekliņi ar iegravētu/uzdrukātu svētku datumu un gaviļnieka vārdu
  • noīrējiet valet parking (lai viesi var piebraukt, pamest gaisā atslēgu un doties cēli pa vārtiņiem iekšā)
  • ir nepieciešamas profesionālas gaismas, ar ko izgaismot galdus un skatuvi, skaņa, ekrāni, uz kuriem rādīt ar gaviļniekiem saistītu slīdrādi
  • ir nepieciešama brīnišķīga pavāru bridgāde, kura turpat gatavo un dekorē izmeklētus ēdienus. Uz galda noliekama ēdienkarte, lai viesi var izvēlēties našķus
  • protams, oficianti, bārmeņi, palīgstrādnieki
  • garderobistus nevajadzēs - plānos lakatus viesi ņems līdzi un tūlīt pēc tam, kad būs beiguši vēdināties ar vēdekļiem, noskurināsies un ietīsies lakatos
  • namamātei jāuzšuj kleita tādā krāsā, kāda ir svētku dekorāciju pamatkrāsa. Namatēva kaklasaitei ir jābūt namamātes kleitas krāsā. Namamāti rotātā pamatīgi ar visām dārglietam, kādas vien atrod. Mākslīgās skropstas, šinjons, botoks lūpās, silikons krūtīs un dibenā ir ļoti rekomendējams. Nedrīkst aizmirst par profesionālu vizāžistu un frizieru pakalpojumiem
  • aukles nepieciešamas, lai pēc tam, kad bērni ir nofotogrāfējušies ar radiem, izauklēti pa rokām, varētu doties svētku namā atpūsties vai vēl mazliet izklaidēties
  • salūts ir obligāts. Der arī lāzeršovs vai pirotehnikas triki.

ceturtdiena, 2010. gada 11. marts

Pa sapņiem


Bērnībā, kad ieramsos zem segas, baidījos no kara un zemestrīcēm. Tā nu ir gadījies, ka dzīvoju zemestrīču apgabalā, bet vakarnakt sapņoju par maiju paredzēto pasaules galu 2012. gadā. Bija milzīgi viļņi un zemestrīces.
Tādēļ visas trīs šīsdienas fotosesijas pagāja kā pa miegam. Bet bildes gan - tieši tādas kā bijām ieplānojuši. Variet apskatīt tikko nolādēto bilžu nejaušu atlasi.

pirmdiena, 2010. gada 8. marts

Mūsu bildes ar Meksikas prezidentu rotā Meksikas ziņu lapas!




... Tomam viņš pat roku paspieda. Esam laimīgi un mazliet apžilbuši. Mūsu bildes variet apskatīt Slazdu lapā (visas). Vairāk lasiet Toma blogā.

piektdiena, 2010. gada 5. marts

Ierasta lieta


Jau vakar visi kopā ķērāmies pie darba un sagatavojām nelielu, bet rūpīgu kāzu portfolio. Šodien visu dienu sūtījām vēstules līgavām, kuru epasti noplūduši no kādas šeit populāras kāzu lapas. Un atkal jau vecā dziesma - neparastas aktivitātes dēļ bloķēts gmails.

Smieklīgi. Vakardien bija jānobildē mazs darbiņš Facetām - 17 modeles kastingam peldkostīmos. Dažas stundas pirms noliktā laika zvanīja Gerardo un pasākumu atlika uz šodienas 17.oo. Šodien ap 18.00 ieradās 5 meitenes, vēl 3 ap 19.00, kad bija jau pilnībā satumsis. Tā nu man nācās viņas sūtīt mājās.

ceturtdiena, 2010. gada 4. marts

Lietas virzas pareizajā virzienā

Divas dienas kursējam pa Puertovajartu darījumu tikšanās vien. Te pie vieniem klientiem, te pie citiem klientiem. Ar čekiem un līgumiem, tāmēm un diskiem. Marts sāk pagalam aizplānoties.
Šodien iegāju firmas kantorī, kas manā vārdā izraksta rēķinus. Ir saņemta pozitīva atbilde no migrācijas dienesta, pēc 15 dienām būšu legāla. Par kavējumu gan jāpiemaksā 20$, kas ir minimālā soda nauda.

Vakaros gatavojam portfolio, kurus izsūtīt visām pasaules līgavām, kuras precēsies Vajartā tuvākā gada laikā. Letīcija (smalkā kāzu fotogrāfe) dodas uz fotoizstādi Lasvegasā, mani atstāj savā vietā. Būs kāzas uz salas, saderināšanās fotosesija, precēsies Letīcjias labākā draudzene. Toms dosies uz salu kā otrs fotogrāfs.

Bet godīgi sakot, gribas pasākumu fotosesiju sēriju ar kādu niansētāku darbu pamiksēt. Tomam prātā personīgais projekts, Krišs vispār no datora neatiet - fontam jāuzzīmē reklāmas materiāls. Man arī kas jāizgudro.

Galvā skan Funikuli īpašnieces vārdi par to, ka mēs viens otram esam tikai aizdoti. Ka divi cilvēki nekad nespēj viens otru līdz galam piepildīt. Dievs tā ir iekārtojis, lai vienmēr mums būtu vajadzīgs. Vai to var nofotogrāfēt? Vai to vajag mēģināt nofotogrāfēt?

otrdiena, 2010. gada 2. marts

Kas ir skaistums?

Šodien apmeklēju izstādi Belleza 2010 kurā nespēju rast skaistumu. Ne mākslīgo matu čupas, ne mirdzošie plastmasas nagu klājieni, ne frizieru tērpi leopardādas rakstiem, pat kosmopops nepalīdzēja.

Pēc mirkļa, pieturā gaidot autobusu, vēroju kā pa vārtiem iznāk skaistuma nozares meistaru modeles. Viņu skaistumā ieguldītās pūles ārpus izstādes zāles sienām izskatījās spocīgi bez gala.

Starp citu, vakardien biju alus Sol kastingā, uz kuru modeles ieradās pārsvarā ar operētām krūtīm, dibeniem, vismaz pietūkušām lūpām. Uz jautājumu par augumu viņas mēdza atbildēt: ar papēžiem 1xxcm, bet bez papēžiem 1xx-10/15cm.

Varbūt tā ir trasformējusies seksualitātes demonstrēšana. Varbūt esmu ko palaidusi garām. Šis ir tas jautājums, kā dēļ esmu gatava mest manieres pie malas un strīdēties par gaumi līdz aismakušai balsij.

pirmdiena, 2010. gada 1. marts

Sabiedriska sauļošanās




Šodien tādas kā atvadas no Poļinas mammas. Iesēžamies ar Krišu zilajā vabolē un dodamies uz Nuevavajartas pludmales klubu. Vairākās rindās zem saulessargiem un palmām sarindoti zviļņi, skan modernas sambas, ar paplātēm skraida oficianti.

Stiprs, Vajartai neraksturīgs vējš, okeānā pilnās burās notiek Meksikas jahtu regate. Poļinai viesis - Lemmus, tā paša Lemmusa brālis, kurš nesen precējās ar līgavu Poļinas veidotā kleitā. Viņš ir viens no iekārojamākajiem Vajartas vecpuišiem. Aiz manis - Vajartas Fitnesa centra mārketinga daļa, pārmijam dažas frāzes par plānoto fotosesiju, pēc mirkļa pie mums pienāk Mario ar jauno draudzeni, ja nemaldos - Mariju. Tā sacīt - sociāli aktīvs veids kā pavadīt dažas stundas saulē.

Drīz dodamies mājās, jo jānosūta piedāvājums turīgai līgavai no Parīzes un daudzdzīvokļu projektam tepat Nuevavajarta (tieši iepretim šim pludmales klubam).

Bildes no pludmales kluba ir Poļinas fotoaparātā. Bet ir Toma vakardien bildētas bildes.
Jaunais projekts, kam būs jāstrādā pie stila.
Vakardienas pārgājiena gals Vajartas dienvidos villu un skaistu dārzu rajonā.
Bučoju savas idejas dīvaino transformāciju - kroga Andale fotodēli.