otrdiena, 2009. gada 29. septembris

Darba apstākļi

Foto: Ilze Kundziņa
Pārsteidzoši, ka blogam pagājis secen apraksts par kopā pavadīto nedēļas nogali, kurā paguvām nosvinēt arī Ilzes dzimšanas dienu. Ilze ir arhitekte, jau pusgadu dzīvo Mehiko. Zīmē Guanahuato gaismas ģenerālplānu.

Beidzot ir klāt ilgi solītā lietus sezona!

Divas dienas nodzīvojām bez interneta: lietusgāzēs cietuši vadi. Ielas, kā solīts, ir pārvērtušās mutuļojošās upēs. Trotuāri - strautos, bet zālieni - zemūdens dārzos. Šodien mirkli atspīdēja saule un visa Vajarta atmirdzēja.
Pašu trakāko lietusgāzi vakar sagaidījām pie baseina. Pēc dažām minūtēm stāvējām ūdenī līdz potītēm. Pie vārtiem sargam ūdens sniedzās līdz ceļiem. Mēs ar Araselli mašīnas purnu ielās stūmām viļņus.

Līdz latīņu skaistulei - viens solis

Apmēram 20 minūtēs no attēlā kreisajā pusē redzamās sievietes tika izveidota attēla labajā pusē apskatāmā līgava. Vai kāzās satiktās sievietes bez grimma atpazīšu? Kā es izskatītos šī stilista veidotā vakara tēlā, kurā šosezon obligāti ietilpst mākslīgās skropstas un mati?
Būs jāpārbauda.

Reportāža no manām pirmajām kāzām


Kāzas notika Paradise Village viesnīcā. Tas ir milzu betona komplekss, kurš būvēts, lai Puertovajartai dāvātu muļķīgā kārtā iztrūkstošās Maiju piramīdas.
Līgavas istabiņa dažas minūtes pirms domājāmā ceremonijas sākuma. Priekšplānā sievasbrālis skatās futbolu, vidusplānā notiek nesankcionēta fotosesija, tālākā plānā pannē līgavas mākslīgos matus, bet pie loga grimmē līgavu.
Daudz mierīgākā līgavaiņa istabiņa. Pārsteidzu nesagatavotus.
Laulības sākās ar nokavēšanos saucamās piramīdas smailē. Zāle liek domāt par Rucavas vidusskolas aktu zāli pēc bērnu sienu zīmējumu konkursa Uzzīmē savu maiju! Griestu vietā - stikla piramīda.
Ceremonijas svinīgākais brīdis - laulības reģistrācijas papīru parakstīšana. Līgums ir biezs, uz kādām 6-8 lpp. To paraksta un ar pirkstu nospiedumiem apzīmogo līgava ar līgaivaini, paraksta četri liecinieki. Gredzenu mīšana izpaliek, bet bučošanos nokavēju (kāds kauns!) Lai arī man likās, ka ceremonija ir formālāka par reģistrācijas apliecības saņemšanu Uzņēmumu reģistrā, līgava raud un raud.
Pēc valša (abi apskāvušies lēni bučojās zāles vidū) līgava nodzied pa virsu savam mīļākajam ierakstam dziesmu Kad tu ieradies.
Līgavas meita saka runu, kurā mīļi uzņēm jauno tēvu ģimenē. Visi brālēni un māsicas sanākuši klausīties.
Līgavas tēvs dod norādījumus jaunajam vīram.
Kad dodamies prom, otra līgavas meita izklaidē viesus ar Maikla Džeksona dziesmām.

svētdiena, 2009. gada 27. septembris

No rieta līdz ausmai

Gandrīz autentiskās maiju piramīdās notika manas pirmās kāzas (kā fotogrāfei) Puertovajartā. Joprojām esmu bez valodas, galvā rindojas dažādas frāzes, kas varētu rotāt aprakstu. Ir dažas bildes, kuras uzņemtas ar vienīgo domu - parādīt savējiem.
Krišs saka, ka From dusk till down esot jānoskatās vēlreiz, bet man ir plāns rakstīt scenāriju un sūtīt Tarantino vai kādam citam, kas spētu novērtēt.
Rītdien modīšos un rakstīšu, ja vien spēšu.
p.s. Vēl man iešāvās prātā Sievietes smarža. Kāds amerikānis ar puķainu cepuri galvā savam draugam aklam penisonāram garā gaitenī skaļi klāstīja, kāda brīnišķīga sieviete ar kādiem fiziskiem dotumiem apveltīta pagāja garām (tā biju es).

ceturtdiena, 2009. gada 24. septembris

Maskotas brauciens bildēs

Ir iztukšots Mario ziepjutrauks un iegūtas Maskotas ceļojuma piezīmes.Divas dienas kratījāmies kravaskastē pa apkārtējiem kalniem.
Krišs un Mario atraduši pirmās gailenes un bekas.Parādnieku saraksts pie Maskotas pilsētas centra veikala. Vidējais parāda apjoms - no Ls 20-60
Vakarā bija pilsētas tirgotāju aizstāvja baznīcas svātki, kuri, protams sākās ar uguņošanu un gājienu.
Es zokolo - tagad mēs zinām, ka pilsētas centrālo lapeni mūsu galā sauc par kiosku.

Zemestrīce

Neērti atzīties, bet no mums 167 jūdžu attālumā notikušo 6.7 baļļu stipro zemestrīci nejutām, jo gulējām.

trešdiena, 2009. gada 23. septembris

Portrets sudrabainajā līknē

Šodien nofotogrāfēju restorāna La Palapa īpašnieka Alberto portretu žurnālam Maxwell. Nodefinēju līkni, kuru nosaucu par Pacifico Silver.
Par ko stāstīja Alberto? Par to, ka ir īsts tropu zēns no 11 bērnu ģimenes. Pastarītis. Par to, kā pirms 50 gadiem dibināts restorāns. Par to, ka mīl Vajartu, redz tai spožu nākotni, strauju izaugsmi. Par senām puķēm, kas tagad tikpat kā nav sastopamas Vajartā. Par Meksiku, kuru veido meksikāņi. Par ģimeni, kas liek mācīties katru dienu ko jaunu.
Es līdzīgu stāstu esmu dzirdējusi jau vairākkārt. Teju no katras mūsu intervētās personības. Un no štata robežsarga, kurš mūsu mašīnā iesēdināja sirmgalvi un lūdza aizvest līdz mājām, jo tā Meksika kļūstot par labāku vietu kur dzīvot.

Mana draudzene ir daktere


Un es to izmantoju. Jau atkal vīrieši bija aizsūtīti pēc aptieku ražas (Kriša citāts), šoriez vēders uzdod. Guna saka, ka brauks man pakaļ. Bet es domāju, ka visas veselības likstas sākās nedēļā kad Mario mūs iepazīstināja ar savu līgavu - dakteri Aleksandru.
Citādi viss mierīgi. Teju katru dienu saņemu kādu rezervāciju fotosesijai, mēģinu no rezervētājiem noplēst 50USD drošības maksu - navar jau būt drošs, vai pāris līdz maijam nebūs pārdomājis.
Krišs uz terases ievēroja un nofotogrāfēja teju rokas stiepiena attālumā gulošu sikspārni. Žurka ir dzīva, katru nakti viesojas uz mūsu terases. Vienu nakti bija izgrauzusi sietu un ielavījusies mājā, uzkāpusi uz letes un iekodusies mango. Tagad turam stikla žalūzijas ciet. Neskatoties uz nesavtīgo indēšanu, spindzeles ir uzcēlušas jaunu pūzni pie terases, skudras ir atgriezušās. Tādā ziņā viss pa vecam.
Attēlā: Aleksandra Maskotas neuzceltās baznīcas drupās.

pirmdiena, 2009. gada 21. septembris

Portfolio tapšana lietuvieša namā


Kad nonācām fotosesijas vietā, biju pārsteigta. Vispirms jāuzbrauc kalnā, jānoliek mašīna, tad atveras milzu metāla durvis (apmēram 4x3m), kuras griežas ap savu asi. Priekšnamā lifts un kāpnes ved uz leju. Kalnā iebūvēts konstruktīvisma manierē labi plānots nams piecos līmeņos, katrai istabai sava terase, bibliotēkas, bāri, atpūtas zonas, baseins. Neiedomājami skaists skats uz Banderas līci un pretējo kalnu. Šī ir lielākā māja kādā jebkad esmu bijusi. Vairākas reizes lielāka par lielāko māju kurā esmu bijusi.
Biju ļoti izbrīnīta, kad izrādījās, ka īpašums pieder Losandželosā dzīvojošam lietuvietim. Tajā dzīvo (pavisam viens) īpašnieka dēls, kurš izmācījies par mediķi. Ļoti glīts un vientuļš. Kā jums tas izklausās?
Foto: Lizete pēdējā kadrā ienira baseinā "Gulbju ezeram" darinātā baleta kostīmā. Tur viņam īstā vieta.

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

Ne jau dakterīšos un māsiņās, bet fotogrāfos un slavenībās

Žurnāla prezentācijā man bija jābūt sapucētai un ar kameru (aģentūras norādījums). Visi, kas ieradās uz pasākumu golfa klubā, pie ieejas saņēma skūpstu no modeles un margaritu. Tad viņus nobildēju uz ar Maxwell logo noklātas sienas.
Bildē: Mēs abi ar viņiem abiem (Facetas īpašniekiem Karmenu Soto un Noe Peņu). Pēc dienas Karmenai piedzima mazais Noe.

ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

Bezkaunīgs vārds, bezkaunīgs vārds, bezkaunīgs vārds

Atjaunoju sava datora izdzēstos failus. $!£@%£@!*&@*&^
Kā tas var būt?!?
Ir viss, ir viss, kas sen ierakstīts diskos un/vai atdots. Los Chatos nav NEVIENAS bildes, nu kā tas var būt, ka NEVIENAS! Ir tās pašas dienas citas bildes - zvejas bildes, Maija zvēru dārzā. Vēl Los Chatos kādi tuvplāni, bildēti prieka pēc. Bet NEVIENA kūku galda! Nu kā tas var būt...

rakstīts pēc mirkļa
Tikko nopublicēju lamas, pieskrēju pie Kriša datora, un... atklāju, ka viņš aiz sava slinkuma vai piesardzības nav izdzēsis sešus Los Chatos kūku galdus (bija 12) un visu, pilnīgi visu mūsu personīgo Meksikas albumu ar maniem projektiem. Un Slazdu stock, kur glabājās visas lietojamās bildes, arī ne. Krišs visu rūpīgi ir iestūmis mapē "KASTE" un aizmirsis. Paldies, mīļo Dieviņ...

Indēšana kā māksla




Viss. Vadzis ir lūzis. Vakardien atklāju, ka pie pašām ieejas durvīm ir izveidoti divi pūžņi. Viens liels un pilns ar mazām spindzelēm, bet otrs maziņš ar teju nekustīgām spindzelēm, kuras noklājušas pūžņa ārpusi netālu no loga.
Zvanīju indēšanas firmai un sūdzējos. Atnāca speciālists (uzticamā bērnu ārsta tips ar stilīgām brillītēm), manas žēlabas iejūtīgi uzklausīja un izstāstīja, ko mēs darīsim.
  • lielo pūzni, kas nav tik bīstams, apšļāksim ar indi un, kad tas būs nokritis, savāksim maisā
  • mazo pūzni, kas ir dzīvībai bīstams (var atmest ķepas pat no vienas lielās spindzeles) apšļāksim ar indi un atstāsim
  • izindēsim visa dzīvokļa istabas pa perimetru un atstāsim indi uz divām dienām
  • ap māju apkaisīsim indi, lai skudras nerāpjas pa sienām uz augšu
  • žurku iemidzināsim, tad savāksim un aizvedīsim uz upi palaist brīvībā. Tā ir lauku žurka, ļoti skaista un mierīga, un, spriežot pēc sabojātajām drēbēm, stāvoklī (vāc lupatas migas iekārtošanai)
Šodien viss tika paveikts tieši kā stāstīts. Stundas laikā esam tikuši vaļā no visiem mazajiem kaimiņiem. Žurka ir jāgaida un jāmeklē, kur tā būs pakritusi miegā. Domāju, ka atradīsim viņu uz terases, kuru viņa katru nakti čakli atstāj piekakātu.
Un, ak jā, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo visticamāk lielā spindzele (apmēram irša lielumā) atgriezīsies, lai meklētu bērnus. Un viņa nebūs priecīga.
Bildēs (kārtībā no augšas): bīstamo lapseņu pūznis, mazāk bīstamo lapseņu pūznis, visnotaļ pret zvēriņiem, lidoņiem un knišļiem pozitīvi noskaņotais indētājs Havjiers.

otrdiena, 2009. gada 15. septembris

"Prātīgi!" nepalīdz


Pirms trim mēnešiem USB austiņām nolauzu galu, bet tas nekas, jo Krišs piemontēja citu no Apple klaviatūras, kura nodega, jo tajā pirms mēneša ielēju ūdeni. Rīgā no mašīnas izsviedu Kriša telefonu, kurš bija tik mīļš foto kameras dēļ, bet tas nekas, jo Valentīns uzdāvināja savu veco - tādu pašu, tikai oranžu. Fotosesijā Peninsula pazaudēju Meksikas telefonu, bet tas nekas, jo tas maksāja tikai Ls 4 un bija tik dranķīgs, ka pat elektroniskais pulkstens tajā mēdza apstāties.

Pēc tam, kad datorā sākās visādi brīnumi, nolēmu to noformatēt un pārinstalēt. Aizvakar un aizaizvakar kopēju failus uz ārējā diska, izdzēsu visus no datora (kāpēc, kāpēc?) un tad vakardien ārējo cieto disku nometu zemē. Tas nu tagad ir pagalam. Tagad esmu fotogrāfs, kurš savus darbus var apskatīt vienīgi internetā. Paldies dievam, visi gatavie darbi stāv uz Photoshelter servera. Lielākie zudumi ir Los Chatos fotosesija ar divpadsmit kūku galdiem, kurus gatavoja un izdekorēja mēneša laikā ap desmit cilvēku. Nezinu, kā lai viņiem atzīstas.
p.s. Toms lūdz piebilst, ka Latvijā zibenīgi pazaudēju viņa piecu dienu jauno 2GB USB.
Attēlā: Skype kratu sirdi mājniekiem.

Sēņu mērce

Šovakar uzaicinājām Mario un apēdām sēnes. Garšoja labi. Tiem, kas raizējas, pagājušas jau divas stundas un jūtamies lieliski.

pirmdiena, 2009. gada 14. septembris

Latvija augustā

Divas dienas kratījāmies kravaskastē, apkārtējos kalnus apskatot. Šodien uzbraucām tik augstu, ka apkārt vienas vienīgas priedes un smilgu pilnas pļavas, smarža un mākoņi uz mata kā augustā Latvijā. Stāstījām pilnām mutēm Mario par Latviju un laivu braucieniem, par sēnēm, īpaši gailenēm.
Mario ieteica piestāt un paskatīties, kas šajos mežos aug. Pēc mirkļa no meža iznācām gaileņu un beku pilnu somu.
Bet vispār nedēļas nogale bija kā jautra Deivida Linča filma (ja tas vien ir iespējams) - ar motokrosistiem, kuri dodas uz Vajartu, skaistuma karalienēm, gājienu par godu tirgotāju aizstāvei, nakts balli bugambīliju salonā, luksusa hoteli nekurienes vidū ar budas skulptūrām, stipru lietu, spilgtu sauli un mašīnas niķiem.
Naktī mūsu trīs latu par gultasvietu dārgajā viesnīcā neļāva iemigt matracis un salūts, visu zvanu zvanīšana baznīcas torņos katru apaļu stundu.
Kamēr rakstu, no virtuves sāk nākt stipra ceptu gaileņu smarža, un man šķiet, ka man nebūs spēka ieiet dušā ceļa dubļus noskalot.

sestdiena, 2009. gada 12. septembris

Fotostudija



Tiburron, cabron!*

Ieslīdējām okeānā kā melnā satīna palagā. Debesīs caur gaišiem mākoņiem mirdzēja zvaigznes un tālas lidmašīnas. Tālumā parādījās pirātu kuģis un šāva salūtu, sāka stipri līt. Lietus lāses sitās pret pabiezo okeāna ūdeni ar tādu skaņu kā purinot plānu un slapju plastmasas maisiņu. Virs kalniem zibeņoja.
Aleksandrai izdevās pašai saviem spēkiem vismaz minūti noturēties virs ūdens. Viņa mācās peldēt. Krišs priecīgi īrās apkārt, kamēr Mario sāka saukt: "Tiburron, cabron!" ar to domājot, ka Krišs uzvedas uz mata kā haizivs. Izskatās, ka šim saucienam būs lemts foklorizēties.
Šodien bija pirmā fotosesija jaunajā studijā. Fotogrāfēju Karmenu, Facetas vadītāju. Nākamajā nedēļā pasaulē plāno nākt mazais Noe.
Par studiju esmu sajūsmā. Tai ir divas strūklakas, spoguļsienas, terase viesiem, bārs un TV, uz otras terases aiz matētiem stikliem duša, grimmētava un trepes uz ofisu. Nākamnedēļ būs žurnāla Maxwell prezentācija, uz to ieradīsies smalki ļaudis, pat gubernators. Jāgatavo virtuāla izstāde.
* Haizivs, āzi!

otrdiena, 2009. gada 8. septembris

Viens nulle

Kauninājām Mario, ka viņš nebija vakar uz Puertovajartas skaistumkonkursu. Un lieki. Jo viņš vakar bija apmeklējis Mis Pitijala!
Visu dienu rosījos pa māju: tīrīju, kārtoju, uzņēmu modeli, kurai būs jābildē portfolio (cik smalks profils!), vedu Maiju uz lidostu. Vakarā ieradās Mario un Aleksandru, kura izpīpēja pirmo cigareti mūžā.
Maija raksta, ka Mehiko lidostā dažu minūšu laikā atradusi KLM durvis uz nākamo reisu. Maija ir varone, nudien. Santa un Toms Mehiko pavadīja teju pusi dienas, meklējot te ieeju, te izeju, te citas vajadzīgas vietas. Man tas mēdz prasīt vismaz divreiz vairāk laika kā plānots. Un skriešus.

pirmdiena, 2009. gada 7. septembris

Maijas pēdējā svētdiena Meksikā




Devāmies uz zoodārzu, kas ir īpašs, jo tajā Arnolds cīnījās ar marsieti filmā "Predators". Arī šeit tāpat kā visur Meksikā darbojas propinu (dzeramnaudu) sistēma - pie ieejas Maija nopirka tūtu ar dažādiem gardumiem zvēriņiem, un dzīvnieki uzvedās smalkāk par smalku, lai viņas uzmanību pievērstu sev.
Kad vakarā atgriezāmies Puertovajartā, pie pilsētas katedrāles pamanījām iekaisušu pūli, kuri vicināja karogus un plakātus, un to darīja ar tāaadu troksni! Spēlēja mariači orķerstris. Nolikām mašīnu (apmēram divpadsmit kvartālus tālāk, protams) un gajām skatīties. Laukumā pie baznīcas tika ievēlēta Puertovajartas skaistuma karaliene.
Tagad es zinu, kas jādara puisim, lai iepatiktos vidējai Puertovajartas skaistulei: jāapģērbjas rozā vai zilā tērpā (teju visu meiteņu mīļākā krāsa), jāņem rokās sarkana roze (meiteņu mīļākais zieds), jāsasmaržojas ar Hugo Boss vai Versačes smaržām (arī mīļākās, bet netika norādīts, vīriešu vai sieviešu līnija) un smalkā sarunā jāatsaucas uz Miķeli Hidalgo (mīļākais revolūcijas ideāls).
Attēlos: Krišs iejūtas Arnolda vietās.
Žirafe mūs aizturēja visilgāk. Viņai ir tik gara un smaila mēle!
Maijas pēdējais saulriets Meksikā.
Skaistuma konkursa kaislības.

svētdiena, 2009. gada 6. septembris

Baby shower


Facetas direktore Karmena ir stāvoklī, bērns gaidāms pēc mēneša. Es kā no plaukta nokritu, kad saņēmu viņas ielūgumu uz Baby Shower. Nezināju, ka apmēram mēnesi pirms dzemdībām topošā māmiņa rīko bērna sagaidīšanas svētkus, ļaujot ķiparu apdāvināt viņa pirmajam dzīves posmam.
Pievērsiet uzmanību ciparam ielūguma apakšējā labajā stūrī. Aizgājām uz norādīto lielveikalu Liverpool, nelielā datorā ar skārienjūtīgu ekrānu ievadot šo skaitli piekļuvām dāvanu galda sarakstam, kas tika izdrukāts uz tāda kā gara kases čeka. Mums atlika tikai izvēlēties cenu diapazonu un lūgt, lai pārdevēji parāda preces. Apmēram pēc piecām minūtēm izvēlētā dāvana bija iepakota, tai tika pielīmēta uzlīme ar mūsu vārdiem un mūsu pirkums reģistrēts dāvanu galdā.
Tad devāmies uz pasākumu, kurš norisinājās jaunatvērtajās aģentūras telpās, fotostudijai un modesskatēm paredzētajā zālē.
Man elpa aizrāvās no skata. Tagad, kad visur ir ielikti matēti stikli, pabeigti iekšdarbi, darbojas strūklakas, milzīgos podos aug eksotiski augi, man tik ļoti sagribējās šeit strādāt! Noe (Karmenas vīrs un Facetas komercdirektors) saskūpstoties slaucīja piedurknē sviedrus un putekļus. Tikai šorīt zālē ieklāta grīda un atvesti puķu podi.

sestdiena, 2009. gada 5. septembris

Pastaiga pa pastkartītes malu

Pēc nu jau trīs nedēļu ieilgušā sprinta dažādās profesionālās disciplīnās metām visu pie malas un Wallmart priekšā uz vienu dienu izīrējām Dodžu.
Rāpāmies kalnā pa mākoņu pilniem ceļiem, starp lietus lāsēm, saules stariem, pastkartīšu cienīgiem skatiem. Apmeklējām seno pilsētu San Sebastian, kur par pastkartītēm kļuvām mēs paši, precīzāk, Maija.
Pusdienojot centrālajā laukumā, pa vienam vien saradās viņas skaistuma apbrīnotāji. Oficiants aizgrābts skraidīja turp un atpakaļ, žonglēja krēslus vienā rokā, līdz beidzot mēģināja iepazīties ar Krišu, lai nejauši pajautātu Maijas epastu. Tad viņš ieradās ar dzeltenu rozi rokās stāstīdams, ka neko tik skaistu restorāna vēsturē neatceras.
Bez mums pilsētu bija ieņēmuši vīri kvadrociklos, izskatījās pēc kāda korporatīvā saliedēšanas pasākuma. Visi krietni labi saliedējās kā apogi kaklus grozīdami mūsu galdiņa virzienā. Bet, kad devāmies prom, tikām pavadīti kā karaļnama pārstāvji, kuri ir pamanīti lauku teātrī. Dubļainie un mazliet iereibušie vīri māja ardievas un savā starpā komentēja mūsu aizbraukšanu. Krišs izgrieza krūtis, izskatījās gana uzjautrināts.
Attēlos: Krišs un Maija demonstrē Raicilla dzērienu, pirktu Maijas tēvam tradicionālā tekilas brūvētavā. Raicilla ir gluži tas pats kas tekila, tikai spiesta no cita veida - sudraba agavēm.
Mēs pie Maskotas tilta
Saulriets Sierra Madre lietus sezonā

piektdiena, 2009. gada 4. septembris

4Seasons modes preces fotogrāfējot

Kopā ar Maiju un fotosesijai nepieciešamajiem liberiņiem, acis vēl lāga neizberzējušas, kāpjam Puntademita grabošajā autobusā. Debora mums liek ilgi gaidīt, bet, kad ierodas, izrāda neapmierinātību par mūsu kavēšanos. Mūsu ērtības dēļ viņa bija gaidījusi pēc Vaļjartas laika, bet mēs ieradāmies respektējot Najaritas laika joslu. Un tā mēs abas labu gribēdamas teju nesatikāmies.
Nolikusi ledusskapī (ļoti prasmīgi kondicionētā sapulču zālē) dārgu modes lietu kalnus, viņa pazūd un parādās, pazūd un parādās ar ko jaunu. Ap diviem vienojamies par preču komplektiem attēlos, varam sākt bildēt.
Pusdienojam okeāna priekšā viesu restorānā. Ēdam četru viesmīļu servētu (zupas šķīvji iegremdēti bļodās ar sāli!) garneļu seviči un sadalām gvakamoli.
Pēc tam turpinām fotogrāfēt līdz mazajā pirkstiņā iedzeļ Amerikas un Āfrikas bite - jauktene. Sāpju trajektorija mani satriec knupus. Ierodas divi viesnīcas darbinieki, mani mierina un mazo kājas pirkstiņu mērcē ledainās vannās. Tiek izsaukts apsargs ar aptieciņu, tad ārsts. Kad beidzot visi ieradušies, kāja pēkšņi pārstāj pamt un sāpēt. Turpinām bildēt līdz pazaudēju objektīva vāciņu.
Objektīva vāciņu ir atradusi (okeāna priekšā liedagu līdzinot!) kāda viesnīcas darbiniece. Mans vāciņš ir aizceļojis pie apsardzes, saņemams pret parakstu. Es saprotu, ka šajā viesnīcā adata siena kaudzē nekad nav jāmeklē. Tai vienkārši neļauj pazust.
Īsi pirms saulrieta ar patiku ieliekamies baseinā, kuram okeāna pusē nav malas. Viesmīlis pasniedz piņadas (kokosriekstu piens ar ananasu samalts ar ledu). Kad izkāpjam, klients mani apskauj, slavē un sola daudz kopīgu projektu.
Tad bilde strauji nomainās - atkal esam rēcošajā autobusā un pilnmēness apspīdētas kratāmies mājās.
Attēlos:
Pirmais kadrs.
Maija uz palapas jumta kārto uzstādījumu ar saulesbrillēm un peldkostīmiem.

trešdiena, 2009. gada 2. septembris

Sprints


Vakardien vakarā kā tāda klusa un izlijusi pelīte ielidoja modele brazīliete. Es mēģināju sazīmēt viņas īpašo skaistumu, bet bija tumšs un lija. Kad mani šorīt pussetiņos rītā modināja vizāžiste, es apskatīju viņu grimmētu un ar īsto frizūru, bet joprojām sev klusībā jautāju kur ir noslēpums. Un tikai tad, kad pieliku acij kameru, un atskanēja pirmā nospiestā slēdža klikšķis, manā priekšā sākās brīnumu parāde.
Viņa lija kā ūdens, viņa šalkoja kā vējš, pār viņas acīm pārslīdēja dūmaka un atspīdēja zvaigznes. Viņa stāstīja stāstus, mainoties kā mākoņi debesīs.
Aizvējā, saules pusē, pie baseina bija stipri vairāk kā vidējie šodien paredzamie+35. Man šķita, ka strādājam mūžību, bet paskatījos pulkstenī un bija tikai pusdivi. Mēs bijām paveikuši vairāk kā parasti tiek ieplānots vienā dienā.
Ap septiņiem vakarā fotosesiju beidzām. Ar baudu ielikos turpat baseinā un sastingu: ūdens šeit ir atdzesēts!
Ap astoņiem mēs atdevām aksesuārus,
ap deviņiem izstāvējām rindu lielveikalā,
bet ap desmitiem atvērām vīnu.
Ap vieniem naktī mēs beidzām atlasīt fotogrāfijas,
lai ap pusdiviem izsūtītu šodien paveikto "Lamatām" Latvijā.
Ap diviem naktī (vai desmitiem rītā) tur sāksies darba diena.