Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs
Nāk vasara
Ar zibeņiem un rībieniem vakarnakt nolija pirmais šās vasaras negaiss Vajartā. Nākamos trīs mēnešus tādi mums būs teju katru vakaru. Vakaros no debesīm gāzīsies ūdens, bet rīti ausīs tveices pilni, saule spīdēs visspēcīgākajā režīmā.
2 komentāri:
Anonīms
teica...
Vasarās ir jābrauc uz L-ju, nevis jāmokas tur ;P Jūra un gailenes jūs gaida!
2 komentāri:
Vasarās ir jābrauc uz L-ju, nevis jāmokas tur ;P
Jūra un gailenes jūs gaida!
Jā, var jau būt, ka būsim klāt. Kaut gan par mocīšanos es to nenosauktu, man ļoti patīk arī vasara šeit.
Ierakstīt komentāru