Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
Ligzda
Pirmā laika eiforija, ka mums neko nevajag un ar 8 somām dzīvei pietiek, ir beigusies. Šodien nopirkām divas Īmsa krēslu kopijas, iekārtu sienasskapim, grāmatplauktu guļamistabai un koka galda virsmu, kuru uzlikām uz āžiem. Rītdien savā tirkīzzilajā istabā izkrāsosim koloniāli zilu iebūvētā skapja iekšpusi. Ak, kā man patīk mūsu māja zem koka.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru