Vārds, kura pietrūka

Meksikāņi nesaka nē. Sevišķi klientam sacīt nē ir slikts tonis. Es ar savu latvietiski taisno skatienu uz lietām un nespēju noturēt mēli aiz zobiem ne vienu vien reizi esmu nonākusi situācijā kad varonīgi paužu grupas nostāju, bet neviens par to paldies nesaka.

Tagad es mācos klausīties. Piemēram, klausulē.
- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?
- Jā, tā esmu es. Kas jautā?
- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?
- Labi, paldies, un kā jums?
- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).
- Jā, kā veicas albumu sakarā? (Divas īsās pauzes man saka, ka labi jau nu neveicas gan).
- Redziet, jūs esat atsūtījusi failu ar 18 lpp, bet mums ir grūti nodrukāt darbu ar lpp skaitu, kas nedalās ar 4.
- Hahaha, kā es tam nepievērsu uzmanību! Tas nozīmē, ka fails jāpārtaisa?
- Jā, būtu labi...

Skatieties, ja es nebūtu uzminējusi, ka ar albumu ir slikti, saruna skanētu apmēram tā:

- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?

- Jā, es. Kas jautā?

- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?

- Labi, paldies, un kā jums?

- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).

- Ļoti labi. Kad būs gatavs?

- Tas ir grūti pasakāms. Mums ir sarežģīti nodrukāt albumu. 

- Jā, bet kad būs gatavs?

- Pirmdien. 

Apmēram tā es runāju pirmajā Meksikā pavadītajā gadā. Mācība ir - klausīties balsī, uzmanīties vai esi atstājis spraugu kurā meksikānis sevisprāt nekļūstot rupjš un neprofesionāls var pateikt nē nesakot nē. Un pirmdien, gaidot albumu un nesaprotot kādēļ tas nav gatavs, es būtu vainīga ne Marija, jo rupji izspiedu solījumu.
Kāpēc es jums to stāstu? Mans dārznieks pēc solījuma sagatavot tāmi terases būvniecībai aiz mājas ar skatu uz tenisa laukumu ir pazudis. Esmu no viņa izspiedusi solījumu, kuru viņš nevar izpildīt. Un vieglāk ir nenākt un neatzīties kā būt spiestam pateikt nē.

Bet ar jā teikšanu ir pavisam vienkārši - latvietis padomās un tad pateiks jā, bet meksikānis pateiks jā un tad padomās.