Pasākumu profesijas

Viens no visienesīgakajiem Puertovajartas darbiem neeksistē Google un Facebook profesiju izvēlnēs - pasākumu organizatori. Es pazīstu tikai vienu pasākumu organizatoru vīrieti, pārējās ir dāmas, tā ap 30-40 bez vai jau ar izaugušiem bērniem. Steidzīgas, vienmēr ar degunu Blackberry čatojot vai ar mobilo telefonu piespiestu pie vaiga dzenot vagas šurpu turpu. Par viena pasākuma rīkošanu (piemēram - kāzām) pasākuma ogranizators saņem līdz Ls 1000 no jaunā pāra un 10-15% komisijās no produktu un pakalpojumu piegādātājiem. Ja izdodas kādus pakalpojumus (piemēram, mēbeļu īri) sniegt pašam, iestājas leiputrija.

Lielisks bizness ir mēbeļu, dekorāciju un telšu īre. Piemēram, jaunā pāra galda īre pagājušajās kāzās izmaksāja Ls 100. Par to jau grēdu skaiduplašu var nopirkt.

Ziedu dekorācijas prasa talantu, bet pazīstu tikai vienu ģeniālu ziedu kārtotāju. Viņš negribīgi un sūdzoties par nabadzību, pieņem pasūtījumu sākot no Ls 2000. Pārējie pasūta ziedus no Gvadalaharas vairumtirdzniecības bāzēm, tās saliek stikla kolbās un sataisa bumbas, izmētā ziedlapas un kārtībā. Vienā dienā tā var nopelnīt sākot no Ls 200.

Vajartas klasiskās mūzikas čīgātāji ir atsevišķa lieta. Bez bērnu mūzikas skolas diploma un uzskaņotas vijoles var nopelnīt ap Ls 50 stundā. Mariači orķestri maksā apmēram USD 40 par dziesmu. Meksikāņi viņus grib redzēt ierodamies divpadsmitos naktī kopā ar tako. Tad nu liek spēlēt visas mīļākās dziesmas un neģīmī paši velk līdzi, ceļ nost šiem cepures un visādi citādi nabadziņiem krīt uz nerviem. Būt par mariači ir izdevīgi - manās šās sezonas 20 kāzās apmēram pusē bija mariači un nekad nesatiku vienu orķestri divreiz.

Par pirotehniķiem un pirotehniku neko nerakstīšu. Sagaidīšu pirmo nopietno negadījum, tad. Un tādam ir jānāk, jo pirotehnnikas statīvi tiek atslieti pret palmām, raķešu trubas ieraktas turpat pie galdiņiem un ierobežojumi drošības labad nepastāv vispār.