otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Globalizācija

Vēl nesen savu modes izsalkušo skatienu nācās veldzēt Briseles un Rīgas veikalos.  Vakar pa ceļam mājup no kāzu Expo Gvadalaharā izkāpu pāris pieturas pirms autoostas, lai pārbaudītu Gvadalaharas Galerijas. Pat Klaipēdas Acropolis ir nenozīmīga bode. Bez Hugo Boss un MaxMara, Zegna veikaliem atradu arī japāņu dizaineru, franču kosmētikas, rokām darinātas šokolādes un visus citus iespējamos zināmo zīmolu veikalus. Daži zīmoli trūkst Spicē, daži zīmoli trūkst Galerijās, bet kopumā meksikāņi mani pārsteidz - izskatās, ka trīs dienu garās brīvdienas teju visi bija nolēmuši pavadīt šajā lielveikalu kompleksā - Gvadalaharas ielās mašīnu tikpat kā neredz, bet šeit stāvvieta stāvgrūdām pilna, pie restorānu ieejām rindas, ģimenes pārvietojas ķekariem vien - tumši mati, papīra maisiņi, augstpapēžu platformenes un ultra garas mākslīgās skropstas ir šīs sezonas musthave. Es ar savām palienētajām džinsām, dzelteno bītleni un kedām izskatījos kā lauku rads.
Sašļuku un devos uz savu autobusu. Četras stundas; kāds atvieglojums - iekāpu sauļugunī un gumijas klikatās.

2 komentāri:

Vaira teica...

Visdīvainākais, manuprāt, ir tas, ka visu laiku katrs jaunais tirdzniecības centrs tur tomēr atrod savu pircējus un arvien parādās kaut kas jauns, vecajam īsti nepazūdot. Lielās nācijas priekšrocība laikam. Piemēram, Andares, kas jau nu vispār varētu būt globalizācijas augstākais sasniegums, vai Ciudadela, kas patiesi ir pilsētveidīga. Un tik un tā cilvēku ka mudž. Brīvdienās tiešām labāk nerādīties, ja negribi tikt saspiests ar tām mākslīgajām skropstām vai krūtīm.

Eva Šica teica...

Paldies par norādēm, es šīs vietas vēl neesmu apgvusi. Tas nākamajam braucienam.