Šovakar bija pirmās Andale pakas kāzas ar Paulīnu, manu Gvadalaharas draudzeni un kāzu rīkotāju. Pēc amerikāņu smagsvara kāzām gluži kā kontrastduša.
Līgava kā skaista princese ar gaisīgu Madeirā pirktu kleitu, līgavainis no Gvatemalas, 300 viesu (12 tantes un onkuļi no vienas, bet 10 no otras puses, ar ģimenēm un vēl daži tuvākie radi). Rotājumos tūkstošiem dažādu orhideju un tulpju, neprātīgi labi un daudz dejojoša publika, izsmalcinātas manieres un ēdiens. Mīlestība gaisā un pilnīga nodošanās ģimenes viesībām.
Paulīnas līdzstrādnieces mani mierināja, ka šīs vēl nav nekādas augstās kāzas. Īsti smalkas kāzas būšot nākamnedēļ, uz kurām ieradīsies arī gubernators.
Pēc gourmet vakariņām un diskotēkas ap vieniem naktī ieradās mariači un tika servēti tako. Māsa kāpa uz skatuves un dziedāja, tekilas glāze rokās, bet acīs asaras. Mūsu ciema tūristu izlutinātie mariači mēģināja atspēlēt svarīgākos gabalus, bet ģimene sasēdās apkārt skatuvei un pieprasīja pavisam vienkāršas dziesmas par Halisko skaistumu, sieviešu kaislībām un naksnīgām debesīm.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
3 komentāri:
vai šīs kāzas arī bildēji ? Labprāt redzētu kādu foto :)
Skaidrs, ka nobildēju. Foto būs apmēram pēc nedēļas.
ak vai, tas jau izklausās tik..tik..emm..jā.
Ierakstīt komentāru