Braucām sauļugunī pa piecu topju ielu, kad biju spiesta taustīties pa Oahakas maisiņu, lai atrastu kur zvana telefons. Kāda patīkama sievietes balss stādījās priekšā, ka zvana no žurnāla Quien, vai es zinot tādu. VAI ES ZINOT TĀDU? Kurš gan nezina tādu, ja vien ir bijis Meksikā? Esot noskatījuši mūsu darbus internetā, gribot, lai es nosedzam Vajartas pasākumus. Norunājām īsi par honorāriem un tikšanos nākasvētdien.
Vēl īsti nebiju paguvusi nodejot prieka deju, kad atkal zvanīja telefons. Šoreiz biju ceļā kopā ar kāzu organizatori pie histēriju pārnēsājošās līgavas, kura pilnīgā tumsā vēlējās apskatīt (nekavējoties!!!) fotosesiju vietas. Tātad, zvana telefons no tādas viesnīcas Grand Velas, vēlas piedāvāt mūsu pakalpojumus savām līgavām. Jāpiebilst, ka es jau pasen plānoju sarunāt tikšanos ar turienes kāzu organizatoriem, lai atrādītu darbus.
Jē, jē, jē.
Jē.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
2 komentāri:
man ir galīgs prieks par tevi :)
jēēē!
Ierakstīt komentāru