Pirms trim mēnešiem USB austiņām nolauzu galu, bet tas nekas, jo Krišs piemontēja citu no Apple klaviatūras, kura nodega, jo tajā pirms mēneša ielēju ūdeni. Rīgā no mašīnas izsviedu Kriša telefonu, kurš bija tik mīļš foto kameras dēļ, bet tas nekas, jo Valentīns uzdāvināja savu veco - tādu pašu, tikai oranžu. Fotosesijā Peninsula pazaudēju Meksikas telefonu, bet tas nekas, jo tas maksāja tikai Ls 4 un bija tik dranķīgs, ka pat elektroniskais pulkstens tajā mēdza apstāties.
Pēc tam, kad datorā sākās visādi brīnumi, nolēmu to noformatēt un pārinstalēt. Aizvakar un aizaizvakar kopēju failus uz ārējā diska, izdzēsu visus no datora (kāpēc, kāpēc?) un tad vakardien ārējo cieto disku nometu zemē. Tas nu tagad ir pagalam. Tagad esmu fotogrāfs, kurš savus darbus var apskatīt vienīgi internetā. Paldies dievam, visi gatavie darbi stāv uz Photoshelter servera. Lielākie zudumi ir Los Chatos fotosesija ar divpadsmit kūku galdiem, kurus gatavoja un izdekorēja mēneša laikā ap desmit cilvēku. Nezinu, kā lai viņiem atzīstas.
p.s. Toms lūdz piebilst, ka Latvijā zibenīgi pazaudēju viņa piecu dienu jauno 2GB USB.
Attēlā: Skype kratu sirdi mājniekiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru