Kopā ar Maiju un fotosesijai nepieciešamajiem liberiņiem, acis vēl lāga neizberzējušas, kāpjam Puntademita grabošajā autobusā. Debora mums liek ilgi gaidīt, bet, kad ierodas, izrāda neapmierinātību par mūsu kavēšanos. Mūsu ērtības dēļ viņa bija gaidījusi pēc Vaļjartas laika, bet mēs ieradāmies respektējot Najaritas laika joslu. Un tā mēs abas labu gribēdamas teju nesatikāmies.Nolikusi ledusskapī (ļoti prasmīgi kondicionētā sapulču zālē) dārgu modes lietu kalnus, viņa pazūd un parādās, pazūd un parādās ar ko jaunu. Ap diviem vienojamies par preču komplektiem attēlos, varam sākt bildēt.
Pusdienojam okeāna priekšā viesu restorānā. Ēdam četru viesmīļu servētu (zupas šķīvji iegremdēti bļodās ar sāli!) garneļu seviči un sadalām gvakamoli.
Pēc tam turpinām fotogrāfēt līdz mazajā pirkstiņā iedzeļ Amerikas un Āfrikas bite - jauktene. Sāpju trajektorija mani satriec knupus. Ierodas divi viesnīcas darbinieki, mani mierina un mazo kājas pirkstiņu mērcē ledainās vannās. Tiek izsaukts apsargs ar aptieciņu, tad ārsts. Kad beidzot visi ieradušies, kāja pēkšņi pārstāj pamt un sāpēt. Turpinām bildēt līdz pazaudēju objektīva vāciņu.
Objektīva vāciņu ir atradusi (okeāna priekšā liedagu līdzinot!) kāda viesnīcas darbiniece. Mans vāciņš ir aizceļojis pie apsardzes, saņemams pret parakstu. Es saprotu, ka šajā viesnīcā adata siena kaudzē nekad nav jāmeklē. Tai vienkārši neļauj pazust.
Īsi pirms saulrieta ar patiku ieliekamies baseinā, kuram okeāna pusē nav malas. Viesmīlis pasniedz piņadas (kokosriekstu piens ar ananasu samalts ar ledu). Kad izkāpjam, klients mani apskauj, slavē un sola daudz kopīgu projektu.
Tad bilde strauji nomainās - atkal esam rēcošajā autobusā un pilnmēness apspīdētas kratāmies mājās.
Attēlos:
Pirmais kadrs.
Maija uz palapas jumta kārto uzstādījumu ar saulesbrillēm un peldkostīmiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru