sestdiena, 2009. gada 5. septembris

Pastaiga pa pastkartītes malu

Pēc nu jau trīs nedēļu ieilgušā sprinta dažādās profesionālās disciplīnās metām visu pie malas un Wallmart priekšā uz vienu dienu izīrējām Dodžu.
Rāpāmies kalnā pa mākoņu pilniem ceļiem, starp lietus lāsēm, saules stariem, pastkartīšu cienīgiem skatiem. Apmeklējām seno pilsētu San Sebastian, kur par pastkartītēm kļuvām mēs paši, precīzāk, Maija.
Pusdienojot centrālajā laukumā, pa vienam vien saradās viņas skaistuma apbrīnotāji. Oficiants aizgrābts skraidīja turp un atpakaļ, žonglēja krēslus vienā rokā, līdz beidzot mēģināja iepazīties ar Krišu, lai nejauši pajautātu Maijas epastu. Tad viņš ieradās ar dzeltenu rozi rokās stāstīdams, ka neko tik skaistu restorāna vēsturē neatceras.
Bez mums pilsētu bija ieņēmuši vīri kvadrociklos, izskatījās pēc kāda korporatīvā saliedēšanas pasākuma. Visi krietni labi saliedējās kā apogi kaklus grozīdami mūsu galdiņa virzienā. Bet, kad devāmies prom, tikām pavadīti kā karaļnama pārstāvji, kuri ir pamanīti lauku teātrī. Dubļainie un mazliet iereibušie vīri māja ardievas un savā starpā komentēja mūsu aizbraukšanu. Krišs izgrieza krūtis, izskatījās gana uzjautrināts.
Attēlos: Krišs un Maija demonstrē Raicilla dzērienu, pirktu Maijas tēvam tradicionālā tekilas brūvētavā. Raicilla ir gluži tas pats kas tekila, tikai spiesta no cita veida - sudraba agavēm.
Mēs pie Maskotas tilta
Saulriets Sierra Madre lietus sezonā

Nav komentāru: