Pēc darba dienas, kurā mēģinājām (cik nu vien varam) palīdzēt sagatavot žurnāla Maxwell pirmo numuru izdošanai, nolēmām pažvankāties pa baseinu.
Araseli jau kopā ar Klaudiju mirkst un mūs gaida. Pēc mirkļa izgaismotajā upē mums pievienojas arī Žizele — Araseli draudzene. Dažas minūtes iepriekš pametusi mīļoto Vladimiru. Klaudija izlikusi savu somas saturu uz galda, Araseli un Žizele to cilā, pārspriežot āžus un citus, kuri to vien grib kā to, lai viņus baro. Mums vispār tas neesot jāklausās. Klaudijas meita esot dabūjusi gripu un gandrīz nomirusi. Nu, ne jau īsti gripu, bet plaušu karsoni, un ne jau nomirusi, bet stipri sasirgusi. Tas varbūt tāpēc, ka viņa pīpē un dzer kā negudra, prāto Araseli.
Žizelei kāda draudzene esot parādījusi brīnummašīnīti, ar kuru braukā pa seju un iestiepj ādu. Pagaidām neesot vēl palīdzējis, un naudas nav (7000 peso=280 latu), lai, ilgtermiņā lietojot, to pārbaudītu. Labs sejas krems ir Klaudijas somā, izrādās tīrs kokoss. Žizelei patīk Klaudijas rokassprādze un vispār viss, kas ar dimantiem. Araseli klausās un klepo — pirmajās karstajās dienās pārspīlēts ar gaisa kondicionieri. Tā sēžam un apspriežam visādas muļķības un nopietnas receptes, līdz Mēness ierāpjas mākoņu mežģīnēs. Tad metam mieru, iesēžamies kaut kur pa virsu no Vladimira mājas steigšus iznestajām mantām un kopā ar Žizeli dodamies mājās.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru