...un vakariņu laikā paziņoja, ka tie nav viss kaķi, kas vakaros brēc mūsu dārzā, bet gan oposumi. Un drīz vien mēs tos visi ieraudzījām, šustrījot gar kaimiņu žogu.
Sliktā ziņa — musu banāns neesot nekāds banāns. Nu, tas gan man šķiet pārspīlēti. Apkopēja — indiāne — saka, ka ir, bet Araseli saka, ka nav, turklāt nevar pateikt, kas tad tas ir!
Joprojām strādājam kā traki. Ir augļi. Šodien pieteicās pāris, kurš grib bildēties pliks un jautā, vai man nav iebildumu. Kas man par iebildumiem, viņi jau gatavojas būt pliki, nevis es.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru