Tuvojas klusā sezona, tūristu ir par 15% mazāk nekā citus gadus, īres cenas strauji krīt un turpina kristies. Tagad džipā var dzirdēt šādas sarunas (kuras norit vai nu franču valodas mācību lekciju, vai nu peruāņu flautu pavadītu Dieva dziesmu fonā): "Kas jums liktos labāk — skats uz golfa laukumu vai jahtu ostu?" "Man tomēr villa labāk patika par māju." "Galvenais, lai būtu terase." (Tas, protams, Krišs.) "Šajās mājās ir ļoti skaista peldbaseina zona!" Mūsu izvēle šobrīd svārstās starp Pelikānu aleju (villa, zemi griesti, bet labs peldbaseins, lieliska terase ar āra virtuvi) un māju ar izeju uz golfa laukumu (divi stāvi, koka logi ar slīpētiem stikliem, āra virtuve, pirmā stāva terase un otrā stāvā balkons, nav baseina (!!!)). Es zinu, ka izklausāmies pēc izvirtušiem bagātniekiem, bet fakts ir, ka šādas villas īre trijatā ir lētāka nekā istabas īre Mehiko un vienāda ar dzīvoklīša īri Vajartā.
Krišs mēģina saregulēt meksikāņu attiecības ar mirušo kolumbieti. Sasistais spogulis ir iznests ārā, gaidām Araseli, lai varam iedegt sveces un mielot mirušā dvēseli ar tekilu. Izrādās, ka šajā noslēpumainajā nāvē bijis iesaistīts kokaīns un heroīns, bet spokošanās notiek tādēļ, ka mirušais nav apbedīts, jo pēc tā morgā neviens nav pieteicies. Kaut kad dienas vidū tika nopietni apspriests jautājums, kādu raganu jāsauc — vietējo indiāņu vai kolumbiešu izcelsmes. Blakus mājas nekustamā īpašuma vērtība ir nenosakāma. Ja kāds to nopirks/izīrēs, tad jārēķinās, ka ne apteksni, ne dārznieku neizdosies sarunāt un visi kaimiņi, garām ejot, mājai ieinteresēti skatīsies logos. Trakākais, ka man šķiet, arī mūsu mājas izīrēšanas iespējas ir minimālas.
Bāra īpašnieks, kurš interesējās par fotosesiju, uz tikšanos neieradās. Modeļu aģentūra vēl nekādu atbildi nedeva. Toties parīt fotosesija vietējai popgrupai. Esmu nolēmusi citēt Bītlus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru