Vakardien aizsļojām uz Nuevavajartu, uz kuru pa lielceļu jābrauc vairāk nekā 20 minūtes. Ar kājām izrādījās tikpat. Mūsu sasirgušie klienti nāca no mums atvadīties, tā nu atvadījāmies tako restorānā astoņi cilvēki — mēs abi, viņi abi, Araseli ar jauno draugu Ēriku, Aleksa un Klaudija. Smējāmies kā kutināti, jo Klaudija visus apkalpotājus sauca par dakterīšiem (tako iestāde pieder dakterim) un jautāja, ko viņi viņai varētu izrakstīt.
Mūsu pirmie klienti ir pārlaimīgi, atvadu vēstulē viņi raksta, ka bija bauda ar mums būt kopā gan kā ar darba partneriem, gan kā ar gidiem, gan kā ar draugiem. Tālāk viņi raksta, ka ir apskurbuši no laimes un sūta sveicienus.
Šodien ar kājām soļojām pa Nuevavajartu, skatījāmies villas (80% betona šausmas), viesnīcas (80% kūrorta biedus). Pludmale stāvgrūdām pilna ar meksikāņu ģimenēm, kas priecīgas ar visām leduskastēm, saulessargiem, pārtikas krājumiem pulkiem vien vada dienas, vārtoties smiltīs. Populāra ir mētāšanās ar dubļiem.
Tad satikām Māru, pakalām biznesa plānus, bet tagad es steigšus rakstu šīs rindas, jo Krišs ir pagatavojis vakariņas korejiešu gaumē un visi vēlas ēst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru