Šauj, dur, galvas griež. Kas vēl nāk prātā dzirdot vārdu Meksika?

Pieņemu, ka Latvijā ir daudz kritiskāka attieksme pret mediju piedāvāto realitāti kā ASV, tomēr pēdējā laikā arī mani paziņas Latvijā aizvien bažīgāk raugās uz Meksiku. Un to var saprast: līdz ziņām regulāri nonāk narko kari, nogrieztas galvas ceļmalās, vien dažkārt Karloss Slims ar savu nepārspēto bagātību. Vairākas līgavas pagājušajā gadā atcēla Meksikā plānotās kāzas ģimeņu bažu dēļ. Meksika un drošība ir aizvien vairāk un vairāk cilāts jautājums, radot sajūtu, ka nekad Meksikā nav bijis tik nedroši kā tagad.

Šodien atradu lielisku rakstu, kurā autors rotaļājas ar vardarbīgu nāvju skaitļiem, mēģinot radoši zīmēt situāciju Meksikā, līdz nonāk pie secinājuma, ka Meksikā ir drošāk kā pārējās Latīņamerikas valstīs un... ASV. Iesaku, raksts ir šeit.

Bet kas tad rada drāmas sajūtu?
Pirmkārt meksikāņu drāmas mīlestība. Šeit nebūs iespējams pārdot avīzi ar jaunu municipalitātes ēku, diviem vadoņiem, kas spiež rokas uz vāka. Nē. Uz vāka ir jābūt asinīm, pat ja tās ir aiz ausīm pievilktas. Lielākoties laikrakstus tirgo sastrēgumos sēdošiem šoferiem un ielu malās, un, jo šausminošāks būs virsraksts, jo briesmīgāks foto, jo vairāk pārdotu eksemplāru.

Otrkārt ASV bēdīgā iekšpolitika. Joprojām amerikāņi jūtas kā seski slazdā iestrēguši ekonomiskās problēmās, nav priecīgu ziņu. Ziņas, ka bezbēdīgajiem un kārtību nemīlošajiem kaimiņiem iet briesmīgi, ļauj saprast cik priviliģēti viņi ir savā zemē.

Treškārt deklarētais karš pret narko karteļiem. Un karš ir visur, pat Vajartā apmēram reizi dienā redzu līdz zobiem bruņotus vīrus. Starp štatiem ir armijas kontroles, reižu pa reizēm viņi pārbauda bārus. Bet pats mulsinošākais - viņi ēd ēstuvēs, pastaigājas pa ielām, un dara to automātiem laiski šūpojoties. Tā ir veca patiesība - jo lielāki ir drošības pasākumi, jo nedrošāka šķiet pasaule.

Ceturtkārt žogu, restu un dzeloņdrāšu kultūra. Restes var izskaidrot ar to, ka mājas lielākoties ir vienstāva, bet cauru gadu gribas turēt visus logus vaļā. Žogus var izskaidrot ar to, ka pār augstākiem žogiem putekļi tik viegli neiekļūst pagalmā. Bet kā lai izskaidro mīlestību visus kaktus aizvilkt ar dzeloņdrātīm, patiešām nezinu, jo vairāk tādēļ, ka ar dzeloņdrātīm parasti tiek aizžogotas nelietotās teritorijas.

Mana ikdiena nav nedrošāka kā Rīgā - es naktīs varu atļauties doties viena pa ielu, fotosoma pār plecu. Sauļuguns laiku pa laikam paliek neaizslēgts, logiem vaļā. Šad un tad, bet ne biežāk kā Rīgā dzirdams ka kādam kas nozagts, kāds ielauzies mājā. Atsevišķs stāsts ir naudas izspiešana imitējot cilvēka nolaupīšanu, kas tikai vienā reizē no desmit izrādās patiesība. Turklāt laupīšanas gadījumi visbiežāk saistāmi ar narko biznesā iekļuvušām ģimenēm, netīriem darījumiem un neatrisinātiem konfliktiem.

Es jau nestāstu, ka Meksika ir drošākā valsts pasaulē. Gribēju pateikt, ka šeit ir gana droši, lai justos komfortabli.