piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis

Šauj, dur, galvas griež. Kas vēl nāk prātā dzirdot vārdu Meksika?

Pieņemu, ka Latvijā ir daudz kritiskāka attieksme pret mediju piedāvāto realitāti kā ASV, tomēr pēdējā laikā arī mani paziņas Latvijā aizvien bažīgāk raugās uz Meksiku. Un to var saprast: līdz ziņām regulāri nonāk narko kari, nogrieztas galvas ceļmalās, vien dažkārt Karloss Slims ar savu nepārspēto bagātību. Vairākas līgavas pagājušajā gadā atcēla Meksikā plānotās kāzas ģimeņu bažu dēļ. Meksika un drošība ir aizvien vairāk un vairāk cilāts jautājums, radot sajūtu, ka nekad Meksikā nav bijis tik nedroši kā tagad.

Šodien atradu lielisku rakstu, kurā autors rotaļājas ar vardarbīgu nāvju skaitļiem, mēģinot radoši zīmēt situāciju Meksikā, līdz nonāk pie secinājuma, ka Meksikā ir drošāk kā pārējās Latīņamerikas valstīs un... ASV. Iesaku, raksts ir šeit.

Bet kas tad rada drāmas sajūtu?
Pirmkārt meksikāņu drāmas mīlestība. Šeit nebūs iespējams pārdot avīzi ar jaunu municipalitātes ēku, diviem vadoņiem, kas spiež rokas uz vāka. Nē. Uz vāka ir jābūt asinīm, pat ja tās ir aiz ausīm pievilktas. Lielākoties laikrakstus tirgo sastrēgumos sēdošiem šoferiem un ielu malās, un, jo šausminošāks būs virsraksts, jo briesmīgāks foto, jo vairāk pārdotu eksemplāru.

Otrkārt ASV bēdīgā iekšpolitika. Joprojām amerikāņi jūtas kā seski slazdā iestrēguši ekonomiskās problēmās, nav priecīgu ziņu. Ziņas, ka bezbēdīgajiem un kārtību nemīlošajiem kaimiņiem iet briesmīgi, ļauj saprast cik priviliģēti viņi ir savā zemē.

Treškārt deklarētais karš pret narko karteļiem. Un karš ir visur, pat Vajartā apmēram reizi dienā redzu līdz zobiem bruņotus vīrus. Starp štatiem ir armijas kontroles, reižu pa reizēm viņi pārbauda bārus. Bet pats mulsinošākais - viņi ēd ēstuvēs, pastaigājas pa ielām, un dara to automātiem laiski šūpojoties. Tā ir veca patiesība - jo lielāki ir drošības pasākumi, jo nedrošāka šķiet pasaule.

Ceturtkārt žogu, restu un dzeloņdrāšu kultūra. Restes var izskaidrot ar to, ka mājas lielākoties ir vienstāva, bet cauru gadu gribas turēt visus logus vaļā. Žogus var izskaidrot ar to, ka pār augstākiem žogiem putekļi tik viegli neiekļūst pagalmā. Bet kā lai izskaidro mīlestību visus kaktus aizvilkt ar dzeloņdrātīm, patiešām nezinu, jo vairāk tādēļ, ka ar dzeloņdrātīm parasti tiek aizžogotas nelietotās teritorijas.

Mana ikdiena nav nedrošāka kā Rīgā - es naktīs varu atļauties doties viena pa ielu, fotosoma pār plecu. Sauļuguns laiku pa laikam paliek neaizslēgts, logiem vaļā. Šad un tad, bet ne biežāk kā Rīgā dzirdams ka kādam kas nozagts, kāds ielauzies mājā. Atsevišķs stāsts ir naudas izspiešana imitējot cilvēka nolaupīšanu, kas tikai vienā reizē no desmit izrādās patiesība. Turklāt laupīšanas gadījumi visbiežāk saistāmi ar narko biznesā iekļuvušām ģimenēm, netīriem darījumiem un neatrisinātiem konfliktiem.

Es jau nestāstu, ka Meksika ir drošākā valsts pasaulē. Gribēju pateikt, ka šeit ir gana droši, lai justos komfortabli.

7 komentāri:

zuze teica...

nu, mums gan tieshi paaris dienas atpakalj, pusotru kvartaalu uz priekshu pa muusu mazo ielinju, onkam lodi pieree pie veikala ielika...
un visa statistika nemierina :(

Edgars teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Edgars teica...

Man likās, ka Puerto Vallarta ir drošāka par Mazsalacu.

Šim puisim arī: www.youtube.com/watch?v=5Pzb3dIazGc

Photographer Eva Sica teica...

Zuze, man ļoti, ļoti žēl.

Anonīms teica...

Meitene, kas nodzīvoja pus gadu Meksikas vidienē:

Savos briesmu stāstos neiegrimšu, tomēr piebildīšu.. Vienai draudzenei ģimeni šantažēja un pamatīgi fiziski iebaidīja attāls radinieks, kā beigās izrādījās (bet tur jau tie 'netīrie' darījumi laikam vainīgi). Tad man vienā vakarā uz šosejas ieskrēja vecs Ford Explorer mašīnas aizmugurē, un sasita visu bagāžnieku,apstājoties piedāvāja 2000 peso. Kad nebiju ar mieru un teicu, ka vismaz būs uz 15000 (kas bija taisnība)šis ielēca mašīnā un..aizlaidās.
Un meksikāņiem ir augsti mūri un dzeloņdrātis vai salipināti stikla gabali(kur es dzīvoju, tur visur apkārt), jo viņiem ir tiešām bail, ka kāds kko ieraudzīs un gribēs nozagt. Un Tolukā vismaz lielākoties cilvēki ar vidējiem ienākumiem un vairāk, dzīvo nevis parastā savrupmājā, bet apsargājamā ciematā. Jo arī tā ir drošāk. Kaimiņiene gribēja pārliecināt citus, ka vajag mūri vēl augstāk, jo sazin kas var ierāpties (to es pati dzirdēju). :)
Tūristu vietās var atslābt, bet citur Meksikā ir ļoti sevi jāsargā. Iespējams, ka Tev nevajadzēja vispārināt 'drošību' un 'Meksiku'.
Man 'paveicās' un es tiešām uz šosejas redzēju galvu bez ķermeņa. Nezinu, varbūt bija smaga avārija, vai kā citādi cilvēks palika bez galvas.
Un statistika uz 130 milj un nepilniem 2 milj tiešām izskatās daudzsološa, bet es neteiktu, ka kādu brīdi (nekūrortzonā) jutos kaut uz pusi tik droši kā te Rīgā.

Photographer Eva Sica teica...

Paldies par komentāriem, pēdējo lasot gan šermuļi vien. Turās!

Mārtiņš Wolfs teica...

(Reuters) - Five women, all apparently connected to a beauty parlor, were found brutally murdered in the Mexican beach resort of Acapulco on Saturday morning, state police said.